Ok, izsmeļoši, tad jautāšu konkrētāk. Vajag pirtsaugšai sienas, griestus ( apdares dēlis) krāsot. Nav apkurināma telpa, šad tad kāds pārnakšņos (vasarā). Tāpēc māc bažas, vai eļas krāsa (plānota gaišā smilšu tonī) nesāks taisiīt pigorus. Mitrums, aukstums utt. Ir kādi ieteikumi, pieredze?

Krāsa uz dabīgas eļļas būs no pēdējām, kas taisīs pigorus - lietus un sniegs iekštelpā nebūs...un ventilācija telpai jebkurā gadījumā nepieciešama...

Ja Egils klausās - tad piebildīšu - man līdzīga lieta stāv priekšā - pusziemas dāčas mansarda apdare ( lejā patreiz 25m2 istaba - varbūt to pārtaisīšu - par pirts telpām - karsētavu utt. varbūt nē)
Lēnā būve - funktieris gājis uz priekšu līkloču un arī mainījies...

Pēdējā opcija : Mansarda griestu dēļu apšuvumu klāt ar Iecavnieka bālgani ietonēto lineļļu - Baltais Gulbis (esot līdzīgi vietējie un pat lētāki produkti)

Lauku draugi uz griestiem un sienām nelielā telpā to noklāja - skatījamies un atzinām - ka labais - svaiga koka tonis ( nu ar laiku protams mazliet satumsnēs - nodzeltēs - tas nu tā)...
Gāja runa ka citās telpās ( arī aiļu koka apdarei un koka kāpnēm) turpinot krāsojumus - vēl jāizprovē kaut kāds dzeltenīgais tonis - vai tik nav tas pats smilšu tonis!

Nu kad redzēšu savām acīm un tuvplānā - droši vien smilšu gulbis būs tīkamāks par balto...
Bet sirdsmieram un ne tikai - nepažēlošu 10 eirocentus uz m2 virsmas (plus rullēšanu) - vismaz vienu reizi dēļus noklājot ar pašam vistīkamāko (un gudrākās tautas daļas iemīļoto) pašmāju antiseptiķi Erlīts - un vēl pie tam no visām pusēm - pirms montāžas - kā jau arī citi saka...

Jo ej nu tu izstāvi klāt - vai pietiekoši ventilējas - vai mitrums par daudz pēc pirtošanās - vai mēnesi nelieto tās telpas utt....kaut kā tā

P.S. tikko lauku draugi nožēloja, ka pirms klāšanas ar lineļļu - nav nogājuši ar antiseptiķi slapjās piepirts atpūtas telpiņas solus un galdiņu - bet vēl nesen manām uzmācībām nepievērsa uzmanību...

Tak pirms 100 gadiem rakstītās grāmatās stāv ieteikumi - komplektā ar mitrumaizturošiem eļļas, vai kokdarvas krāsojumiem - lietot antiseptiskos sāļus - koka aizsardzībai pret krāsojošām sēnēm (un trupi) - ko te vēl piebilst vai spriedelēt...ja negribam, tad arī nedaram...

Lielākais čakars ir izmainīt savu attieksmi - ja tas izdodas - cita liela čakara vairs nav...

Varbūt ir prātīgāk šim variantam izmantot beici? Skatos uz Paint Eco. Vispār varētu man kāds izskaidrot ar ko dižu atšķiras krāsa no beices. Nu pa lielam jau doma skaidra, bet īsti nesaprotu, kāpēc beices liek ārā pārsvarā?

Ja senāk beice bija ķīmisks šķidrums (kodne) koksnes iekrāsošanai pirms lakošanas, mēbeļu izgatavošanā, tad tagad "beice" jau ir paplašināts termins: Viss kas iekrāso koksni dziļākā slāni, neveidojot plēvīti ir pieskaitāms "beicei" ( ūdens un spirta bāzes beices...) Tāpēc arī ir apvienojums: antiseptiķis ar toni.... Viss kas iekrāso, un veido plēvīti, kaut vai elpojošu, nemanāmu, ir krāsa (Pinoteks) Beice ir iekrāsošanai, krāsa- krāsošanai. Laka virs beices ir lakošana ar vēlamā toņa iegūšanu, lai palielinātu aizsardzību no vides iedarbības. Ir lakas, kas jau ietonētas...tad beici nelieto, bet pārklājums ir seklāks, neizturīgāks no krāsas saglabāšanās viedokļa. Liekot ārā beici, tā, jau pēc definīcijas iesūcās dziļāk koksnē. Koks turpina elpot. Krāsa ir, koks elpo. Ja nav kam no koka nobirt ( krāsa), tad tonis saglabājās tik ilgi, cik izturīga beice no izbalēšanas- krāsas maiņas ultravioletā starojuma ietekmē..(.Kautkā tā...sintezēti no atmiņu krājuma.)

Pēc Rx apraksta sanāk, ka beice nav paredzēta aizsardzībai? Skatos Vincetam, skatos Paint eco , abiem beices esot aizsardzībai un ūdensnoturībai... nu galīgi stūrī mani iedzīsiet....

Var ietonēt ar beici, kādu vēlas - un virsū klāt bezkrāsainu lineļļu...vai ko citu, kas neveido plēvi un neaizsedz koka tekstūru...tas ir variants, ja neizdodas atrast sev tīkamu gatavu tonētu sastāvu...

Viens draugs - tā kā tonis bija iepaticies - āra dārza solu 2x ietonēja ( nobeicēja) ar brūngano Erlītu - pēc tam noklāja ar kaut ko bezkrāsainu...

To jau teicu, ka "beice" ir jau cita beice, kas bija agrāk.........Par beici jau sauc iekrāsotu lineļļu.....kas principā jau ir krāsa, jo pārklāj ar aizsargslāni koka šķiedras, nevis tikai tās iekrāso. Krievu valodā ir te:
[ru.wikipedia.org]) un te: [pletenie-iz-gazet.net]
Jāakcentē beices uzdevums: izcelt koka faktūru un vajadzības gadījumā piedot kokam cita koka sugas izskatu.

Vincenta Paint Eco produkts - lineļļas pernīcas beice ( lineļļa + sikatīvi = pernīca plus dabīgie minerālpigmenti) ... tonēta lineļļas pernīca.
Tik izvēlies toni un kā iesaka ražotājs - klāj divas reizes - iekštelpās pietiek...

Stāv rakstīts, ka lietojot pernīcas beici grīdas tonēšanai vai ārdarbos - nobeigumapstrādei noteikti jāuzklāj "Grīdas" lineļļas pernīcu...papildus cietībai laikam...

Zodčij - tad to Vincenta lineļlas beici fasādes dēļu apšuvumam var izmantot gan kā antiseptiķi, gan tonis vienlaikus?

Vispār jau vienīgā atšķirība starp lineļļas krāsu un beici ir sedzoša/nesedzoša.
Beice ir "lazūra", caur toni var redzēt materiāla tekstūru. Cauri krāsai redzēt nevar, līdz ar to beice neaizsargā pret UV starojumu, bet krāsa aizsargā.

Sastāva ziņā krāsa ir beice + pildviela (parasti ļoti smalki saberzts krīts, zviedru krāsai - laikam milti).