Sildmūris visticamāk krāsots ar eļļas krāsu, jo ūdens emulsija Padomju Savienībā plaši sāka izplatīties tikai 80 gadu vidū, bet sildmūris noteikti vecāks. Taču var būt iespēja, ka tas otēts ar kaļķa krāsām un tām pa virsu ūdens emulsija.
Noņemšana tikai mehāniski, ne ķīmija, ne fēns nelīdzēs. Jālieto drāšu biste ar iespēkjami rupjākiem sariem vai šķīvvveida cietais disks betona slīpēšanai. Darbus veicot putekļu būs daudz, tapēc varbūt labāk starp sildmūri ~1m attālumā novilkt plēvi un strādāt tādā ka mazā telpā.
Jaunā virsmas apdare - tikai hidrofobs, nevajag lietot nekādus citus ķieģeļo poru aizblīvējošus materiālus - eļļas vai lakas. Varētu būt kaļķu krāsa. Sildmūris jau ir apsildes ķermenis un tam būtu cauri jālaiž mitruma tvaiki, lai aukstās ziemās paceltu siltās telpas relatīvo gaisa mitrumu,

Ivar, paldies par padomiem. Jā, krāsa ir padomju laika eļļas krāsa, tāda, kā pad.laikos visās sab.iestādēs bija gaiteņos uz sienām - gluma un bieza.
Varbūt vari pakonsultēt par hidrofobu - kādam nolūkam tas mūrītim būtu noderīgs (smukāk; noturība pret mehānisku berzi, ja, piem., uz mūrīša mēdz sēdēt)? Vai hidrofobiem ir arī krāsas jeb tie ir bezkrāsaini un kādu no piedāvājumā esošajiem labāk mūrītim iegādāties?

Es, vairāk kā pirms desmit gadiem, no veciem podiņiem, uzmūrēju plīti, sildmūri un sēdmūrīti. Vispirms veco krāsu noslīpēju ar tādām šķīvjveidīgām metāla šaibām, kuras pārklātas ar dimanta graudiņiem. Ņem veco krāsu kā traks, bet nu šmuce vājprātīga. Es izmantoju uz urbmašīnas liekamas, bet gan jau var arī ar fleksim domātām. Vajadzēru arī ar 36 tipa rupja smilšpapīra ripām ņemt, bet pats neesmu mēģinajis.
Ja par lakošanu, tad es nekad neieteikšu to darīt. Vispirms jau mūris paliek nepatīkami tumšs un neelpojošs. Par to jau te iepriekš teica. Lineļļa tagad modes lieta, bet ir tāds pats sūds kā laka un nafig nav vajadzīga uz podiņiem vai ķieģeļiem. Vipār, pēdejā laikā lineļļu smērē visur, "zaļā domāšana tak":), bet sajēgas par to cilvēkiem nav nekādas. Es vēl saprastu, ja pernicu izmantotu, bet lineļļa tak vispār nekad nenožūst.
Vārdu sakot, man podiņi jau padsmit gadus nav nekā apstrādāti. Ļoti patīkams mikroklimats istabās un māla podiņi pat uz sēdmūrīša nesasmērejas. Varbūt pāris reizes pa šo laiku ir ar slapju lupatu nomazgāti. Protams, ar eļļainām biksēm, pēc traktora remonta, neviens uz mūrīša nesēž :). Māls ļoti labi mazgājas un nevajag tur nekādus zieķus virsū.Te var apekatīties, kā izskatās mans mūrītis kādus desmit gadus lietots.
[fotki.lv]

Nezinu konkrēti, bet kādreiz kāds ir stāstījis, ka ar olas baltumu varot. Mēs joka pēc vienam ķieģelim pamēģinājām uzsmērēt. Pēc nožūšanas nedaudz gludāks tā kā likās, spīdīgs nebija, uz aci gandrīz neatšķirt.
Bet tā arī tas bez konkrētas vajadzības apstājās. Vēl varētu mēģināt testēt uz karsēšanu, vai nesacepas/nesāk smirdēt.
Bet es neuzko neuzstāju, tik cik pa ausu galam kādreiz ir saklausīts. Bet nu senos laikso tās olas tur tak pie kautkādām javām un kur tur vēl klāt lika, tā ka iespējams kaut kāda taisnība tur ir.

Hidrofobs ir siliciju saturošs organiskas dabas ķīmiska viela, kas paredzēta tam, lai atgrūstu ūdeni šķidruma formā. Taču ar to apstrādāta fasāde no iekšpuses ( domāts ēka) cauri laiž ūdeni tvaika veidā. Tā neveido plēvi, bet palielina māla materiāla poru virsmu atgrūšanu - tādejādi nokrišņi lietus veidā netiek porās.
Tā, ka senčiem hidrofora nebija, bet māla virsmas ar laiku nosmērējās - taukainas rokas vai žāvējot mitras drēbes pie sildmūra, tad loģisks risinājums to krāsot, lai varētu nomazgāt pleķus. Tapēc šis nejaušas smērēšanās novēršanai varētu mēģināt izmantot hidrofoba šķidrumu.

Didzi, Tev tiešām smuks mūrītis padevies :)
Bet ar to lauku mājas mūrīti ir tā, kā Ivars raksta, pie tā no abām pusēm mēdz žāvēt/karināt drēbes, kaut kādi netīrumi tur noteikti veidosies un vajadzēs šad tad nomazgāt. Ja tas hidrofobs ir tik labs, tad derēs!
Par vecās krāsas notīrīšanu arī viss skaidrs, liels paldies visiem par padomiem.

Pe mana sildmūra regulāri tiek žāvētas drēbes. Tur augšpusē var redzēt tam domāto redeli. Jūs gar to mūri kūts drēbes žāvējat vai? Nu nesmērejas tur nekas.

Didzisp .... mēs ātri esam aizmirsuši mūsu senču ikdienu laukos, pie skalu gaismas. Tev taču ģimenes pabarošanai to govslopu vajadzēja apkopt ikdienu - rīts vai vakars, spīd saule vai līst lietus. Un tici man lielākoties cilvēki būvēja dziļās kūtis, kur darbs arī notika... tā, ka par nedaudz samirkušām tīrām drēbēm!...un saimniecei veļas mašinas nebija!

Es redzēju to redeli. Nē, tam mūrim tāda tipa redele nav un arī nepiestāvēs. Tur ir ulmaņlaika iebūvētie āķi, vienā pusē ir arī aukla no āķa uz āķi. Tās mājas iemītnieki tur mēdz žāvēt slapjdraņķī saslapinātās meža drēbes (strādā mežā), kā arī drēbes pēc makšķerēšanas. Tā ka gandrīz vai kūts drēbes vien sanāk un iemītnieku paradumus dēļ smuka mūrīša lauzt diezin vai būs prāta darbs :) Labāk uztaisīt mūrīti tādu, lai viņi var turpināt savus ikdienas paradumus un vienlaikus viss paliek smuki.

Man arī ir āķīši mūrī. Vajag tikai drēbes kār bišku nost no mūra un problēmu nav. Tapēc jau man tie režģi uzkārts abās pusēs sildmūrim. Vajag tak apvienot veco ar modernajām tehnoloģijām :)