Apakšējais ventilācijas izvads ir ļoti labs pēršanās laikā, pērtuves žāvēšanai jāierīko vai nu lodziņš, vai ventilācijas izvads augšdaļā pretēji vai pa diagonāli durvīm, jo tur sakrājas viss vairāk tvaiks / siltums, attiecīgi aiz durvīm mazgātavā / priekštelpā arī ir jābūt kādam logam, lai būtu gaisa plūsma. Man pašlaik augšējais ventilācijas izvads caurvējā tā pūš, ka šķiltavas liesmu momentāni nodzēš.
Neredzu lielu varbūtību, ka parastā ventilācijas caurule ātri nopūs. Viss ir atkarīgs no pirts režīma, ja jau bailes, ka plastmasa izkusīs, tad plānots t ~ 100C, pie šādas t mitrums ir ~ 20-30%, pie t = 60-70C RH=~60-70%, bet turku pirtī pie t=40C RH=~100%. Krievu forumos esmu redzējis, ka liek parastās ventilācijas caurules, ne gofras.

Liels paldies par izskaidrošanu.

Kā vēdinās gaisa šķirba starp vagonku un folliju. Apakša vaļā, latojumā caurumi vai kā nu pēc apstākļiem utt. Nav skaidrs tālāk. Tas gaiss vienkārši cirkulē uz riņķi aiz sienas, vai tomēr kaut kur augšpusē vajag pieslēgties pie noplūdes trubas? Tad tas iznāk aiz "šībera". Kā tādā gadījumā kontrolēt siltuma pazušanu aiz apšuvuma?

Follijai jābūt kā perfekti blīvam kupolam, zem kura ar šķirkārtu ir apdares dēlīši, kam apakšējie gali nost no grīdas, kam daudz spraugu, tik vēlams nodrošināt, lai gaiss kustas visos virzienos - naglot, vai skrūvēt uz krusteniskām līstītēm. Mitrums izvēdināsies pa augšējo ventilāciju.

Viss skaidrs līdz šitai vietai "Mitrums izvēdināsies pa augšējo ventilāciju."

Kā izvēdinās mitrums, kas sakrājies starp vagonku un folliju?

Cik tad plāno to sienu karsēt? Pie pašas krāsns vari mūrēt ar karstumizturīga (Gorkal) cementa javu, citādi karstumizturība varētu būt pretrunā mitrumizturībai - piemēram, māla-cementa java Weber Clay Mortar mitrumā diezgan redzami "uzburb"...

Starp vagondēli un foliju ir pāris cm gaisa sprauga, no apakšas pa perimetru ir kur gaisam iekļūt, gar griestiem un sienu pa perimetru ir sprauga, kuru nosedz ar nobeiguma līsti, bet gaisa cirkulācijai caurumu pietiek.
No kā vispār ir pirts / pērtuve, ja guļbaķu, tad daudzi uzskata, ka sienas nav jānoklāj ar izolāciju / foliju / vagondēļiem, tikai griesti, jo sienas ar laiku sāks pelēt. Ja karkasene, tad taisa standarta sienas pīrāgu, no ārpuses nodrošinot ventilāciju. ja mūrētā, tad siltina.

Karkass. Ok,sapratu - gar griestiem sprauga, pa kurieni gais aiz sienas vagonkas tiek ārā. Arī griestos ir gaisa šķirkārta starp foliju un vagonku. Tas nozīmē, sienu un griestu vagonkas kādu centimetru nesatiekas savā starpā, nu, un līste pa virsu. Vienīgais, nebiju domājis vispār pērtuvē nekur nekādas listes lipināt.

Parādījies vēl viens jautājums, par citu tēmu. Metāla krāsns, skurstenis 130mm 3m stāv tieši virsū. Vai ir vajadzīgs šīberis? Tīri tehniski to ņeržas izstrādājumu skursteņa svars un kaut kādas izmaiņas
ēkai ziemā izkustoties (nav nopietnu pamatu) vienkārši saspiedīs un aizbīdnis sāks sprūst.

Visus kur liku vagondēļus nekur neiznāca iztikt bez līstēm, nu man neiznāk tik skaisti, var redzēt galus, stipri pedantisks.
Saliekot vagondēļus tā un tā veidojas rievas / frēzējumi (nav jau spundētie dēļi) un gaiss tiek cauri.
Ir 2 veidu šīberi - tie, kas aizbīda caurumu (bīdāmie) un tie, kas ir iestrādāti caurulē (rotē uz ass), pirmie bīdāmie ar laiku var iesprūst un netaisīties ciet (esmu lasījis par tādu defektu), otri kā rotēja tā rotēs (90 grādos) abi šīberi hermētiski nenosprosto dūmeni ir iestrādāti caurumi negudriem cilvēkiem, lai nenosmok.
Sev šīberi neliku, bet man skurstenis stāv blakus, kaut gan saka, ka visu siltumu izraus vaļā, bet daudzi 1 reizi ieregulē šīberi un vairs to neaiztiek. (izņemot mūrētās krāsnis)

Nuja, es tā arī domāju par to šīberi. Starp citu, man savā laikā tas rotējošais arī nosprūda. Saliku ņeržu, nācās pāris reizes paraustīt kamēr apmūrēju. Kā rezultātā visa tā truba kaut kur padevās un šīberis noķīlēja, laikam iekšā atstarpe starp trubu un un šībera rimbuli bija minimāla.