Maja celta 2007.g, pa ziemu pastaigaju ar termografu:
1. Ap maju brugis viss silts(parlikt siltumizolaciju?)
2. Jumta vejakarbas dazas vietas ari laiz siltumu.(kapt augsha un pildit ar vatti vai putuplastu?)
3. Siena (no iekspuses) pie kuras ir garaza rada vesumj, jo fasade siltinata tikai garazai.(siltinat sienu no garazas iekspuses?)
4. Logi ir ar 1 paketi.(diez stiklu nevar nomainit uz dubulto?)
5. Iekspuse irdazas plaisas sienas (ir verts taisit ciet, vai gaidit jaunas un pec kadiem 3 gadiem visu iekspusi parspaktelet?)
6. Logi fasadei nosiltinati pa vidu starp paketi un malu, tagad lasu, ka labak ir siltinat gandriz lidz paketei (var kko izdomat vai labak gaidit logu mainju un tad pasiltinat fasadi maja 30cm keramzita bloki un 10cm vate)
7. Ar apkurs katlu apkurinas blakus esosa pirts 40m2 (varbut ziema laist udeni no sistemam un norubit tur apkuri, lai netere energiju?)

Problema, kuru gribu risinat ir apkures izmaksas 500eur/menesi (apkures sezonaa)!!!
Sienas keramzita bloki 30cm
Siltinajums 10cm vate
Apkure siltuknjs NIBE, 1st siltas gridas, 2st radiari
Maja ar mansardu

Vov ar ko tad tiek kurināts, elektrības katls .. kā var tādu ciparu dabūt, cik mājai kvadrātmetri? Ar tādu ciparu var slikti siltinātu angāru apsildīt :o

Apkures izmaksas fantastiskas,man 180m2 mājai ar mansardu 500eur par apkuri(nerēķinot silto ūdeni)Latvijas gāzei jāmaksā par pilnu kalendāro gadu....
Tiešām būtu interesanti zināt kā var tik daudz notērēt,jo pēc termogrāfa analīzes neko tādu,kas nebūtu sastopams citās mājās,neredz.(1pakešu logi,šur,tur siltumzudumi ir lielākai daļai māju)

Te drīzāk izklausās, ka problēma ir siltumsūkņa sākotnējo parametru izvēlē vai uzstādījumu regulācijā. Verķis droši vien strādā nonstopā.
Ja autiņu visu dienu brauktu tikai ar pirmo ātrumu, tad degvielas patēriņš uz 100 km arī neiekļautos nekādos parametros.
Pardon`. Tikai minējums, jo apkurināmā platība nebija minēta.

manuprāt par maz info, lai veiktu "ārstēšanu pa telefonu"...
Nav zināms, kā 1. stāva grīda siltināta, kā jumts?
Vaina var būt,
- gan mājas "caurumainībā",
- gan siltumsūknī , kur piesildīšanas tens kaut kādu iemeslu dēļ rukā nepātraukti (par mazu/par lielu SS jauda, regulēšana, gaiss kontūros, nepietiekams siltumnesēja daudzums kaut kur)
- švaks SS zemes kontūrs (par seklu, par īsu, kāda no cilpām nefunkcionē utt),
- gan grīdās/radiatoros (uztaisīts tā, ka siltumsūknim jāražo augsta siltumnesēja temperatūra, un zems SS lietderības koeficients).
- Varbūt apkures trubas uz pirti neizolētas un silda zemi non-stopā, kā Rīgas Siltuma trases, virs kurām sniegs neturās :)

nu jā... un apkurināmie m2 arī nav zināmi. Moš "pils" ar >500 m2 platību .... Tad jau nav tik traki...

Uz aci problēma ir elektrības rēķinā (siltumsūkņa patēriņš), varētu būt, ka apsildīt pa tiešo ar elektriskajiem konvektoriem (katru var ieregulēt individuāli) būtu lētāk.

Pēc manas pieredzes-tas nav nekas nereāls. Problēmas sakne ir tajā,ka fibo blokiem fasādes pusē nav aiztaisītas ciet poras. Par to liecina siltā vēja kaste. Caur siltinātu fasādi ar termogrāfu neko nevar ieraudzīt-viss siltums izventilējas caur spraugu,kas acīmredzot atstāta starp siltinājumu un fibo mūri. Fibo mūris, pat vertikāli, caur aukstajiem bēniņie var ''apēst'' baigo rubli,kur nu vēl pa taisno caur visu fasādi. Mājas siltinājums praktiski nestrādā. Ja logu ailēm nav aiztaisītas ciet fibo poras,tad aili nosiltināt ne no iekšpuses,ne ārpuses arī nav iespējams. Kur nu vēl viss pārējais......

Pāris gadus atpakaļ ar termogrāfu vienu māju ar šadu pašu problēmu apstaigāju. No ārpuses termogrāfs neko kriminālu vispār neuzrādīja (pateicoties fasādes siltinājumam), bet mēneša rēķins par gāzi bija 300Ls. Māja-150m2.

Majas ap 210m2 (no kuras garaza 36m2) un blakus pirts eka ar 40m2 platibu(aps gridas).
Ka parbaudit vai siltums nezud caur fasadi?
Irkads specs, kas rubi siltumsuknos?