Taa kaa neveelos maksaat milziigas summas par daziem kvadraatmetriem brugjeetu celinju, noleemu pats saakt gatavot savus brugjakmenjus - kaa to redzeeju pa TV.

vaardu sakot lai nebuutu 'jaaizgudro divritenis otreiz' gribeetu ieguut vairaak informaacijas par so lietu (kaa izgatavot formas un pareizi sajaukt cementu ).

Ja kaads ir meeginaajus ko tamliidziigu dariit luudzu padalieties ar pieredzi !

Jonas, piedod par pārgudrību, bet lētāk sanāks nemaz nebruģējot...
Pastāsti kāda ūdens uzsūkšanas spēja būs Tevis izveidotajam bruģim??? 10%? 15%? bet varūt vēl vairāk???
Pirms sāc kādu darbu aizej uz basteja bulvāri posmā no mcdonalds līdz pulvertornim, tur ir uzskatāms piemērs kas notiek ar nekvalitātīvu betona bruģi (diemžēl augstāku kvalitāti Tu neiegūsi).
Atmet šo muļķīgo domu, sakrāj tos Ls un iegādājies rūpnieciski ražotu produkciju.
Bet ja gribi ilgmūžīgu bruģi, tad iegādājies klinkera vai granīta bruģi.

Apiešu drusku G sarkasmu. Nesen es redzēju, kā vienā atpūtas kompleksā ir nobruģēti celiņi. Veči ar betonmaisītāju taisa javu, kurā cementa īpatsvars ir lielāks (par cik nezinu) kā mūrjavai. Tad pako šo betonu sviestmaižu celofāna maisiņos un šos plācenīšus liek uz iepriekš sagatavota grants celiņa (pamatne kā parastam bruģim smilts+grants). Liekot maisiņus vienu pie otra tie ieņem katrs savu unikālo formu, pie tam blīvi saspiežas kopā. Tā arī viņiem ļauj sacietēt un kad ir betons kļuvis pavisam ciets, tad ar lodlampu tiek nodedzināts celofāna apvalks. Rezultātā tiek iegūts smuki balts bruģis, kas cieši turās kopā, pie kam katra akmens forma nav līdzīga blakus esošajam. Vizuāli izskatās ļoti glīši, nezinu, kā tas betons izturēsies gadu gaitā, bet rezultāts ir sasniegts ar minimāliem izdevumiem. Varbūt te kāds betona specs varētu pakomentēt par sala/siltuma iedarbību uz šādu tehnoloģiju.

Betona izstrādājumu kvalitāti nosaka daudz faktoru- grants kvalitāte, ūdens ķīmiskais sastāvs, sajaukšanas metode, bet viens no galveniem faktoriem ir iestrādes tehnoloģija- jo blīvāk varam iestrādāt formā jēlo masu, jo izturīgāks būs betona izstrādājums. Viena pagalma seguma ierīkošanai iegādāties triecienvibrācijas darbagaldu, veikt grants , ūdens un betonmasas analīzes izmaksās vairāk kā kaltais Zviedrijas granīta bruģis, savukārt "na haļavu" taisītais 80% ik pa 2 gadiem jānomaina- ieekonomēt var tikai nebūvējot nemaz.
Ja martell aplūkotā variantā jēlu maisiņu klājienu "sakārto" ar "vibropannas" blieti jeb pieveļ ar ceļarulli- iespējams ka seguma kvalitāte kādus gadus ir ciešama- nepietiekami noblīvētā "maisiņa" vieta vienalga ātri izslaucīsies tukša.

>>> andrekam
Man tomēr domāt, ka viss atkarīgs no bruģa lietojuma. Ja tikai piemājas taciņām, tad domāju, ka lielākā bēda ir pareiza attiecība javas sagatavošanā, lai sals nelauztu "ķieģelīšus". Ja ir paredzēta aktīva kustība ar automašīnām, tad gan slodze šādam "paštaisītam" bruģim varētu būt par lielu, jo tie vienkārši varētu lūzt.

Vēl puslīdz normāli (vismaz man laukos) saglabājas dolomīta bruģis. Mums bija veci mūri, kuru virsējā daļa bija no palieliem dolomīta bluķīšiem. Skaldījām ~10cm biezās kārtās un likām uz grants pamatnes. Kādus 5 gadus stāv un nav nekādas vainas - gan labi izskatās, gan arī sals neko nespēj padarīt. Man šķiet, ka veco māju mūros un pamatos kādreiz dolomīts tika plaši pielietots, tāpēc, ja tāds ir pieejams, tad arī var kļūt par risinājumu. Vienīgi likšanas process ļoti laika un darba ietilpīgs - katrs "bruģakmens" jāmeklē pēc formas vai katram jāmeklē optimālais novietojums.

Atkārtoju neattapīgajiem- bruģa noturības pamatā ir betona blīvums, visos sīkajos tukšumos un porās iesūcas ūdens un rudenī/ziemā/pavasarī sasalstot un atkūstot vairāku desmitu reižu (ūdens fizikālā īpašība- sasalstot stipri palielināties tilpumā)betona izstrādājumu vienkārši pārvērš atpakaļ smiltiņā (piemērs: sociālisma laika ietves plātnes šodienu pieņemamā izskatā ir sagaidījušas tikai ar triecientehnoloģiju ražotās)...tas neattiecas uz celiņiem, kuri projektējas ziemā apsildīt. Ja pat rūpnieciski ražotajam bruģakmenim ir kautkāds 0,0... %, kas sadrūp, tad pašražotajam izdrupušie "akmentiņi" būs jāmaina regulāri, pieļauju ka arī lielā daudzumā. Skopais maksā ne tikai divreiz...
Dolomītakmeni ne tikai skalda, bet arī zāģē pēc nepieciešamiem izmēriem, akmens krāsu bagātība meklējama karjeros pie Ogres, faktūras bagātība Pļaviņās, pieejams ir arī Virešu karjers- ietvju segumiem parasti neizmanto tieši porainības dēļ.Vecos mūrus akmens zintnieki mūrēja no atlasīta akmens, karjerā tas nebija iegūts ar spridzināšanas tehnoloģiju- tā rada akmenī mikroplaisas.