Interēsē siltuma akumulācījas krāsns uz 50-60 m2.

Esmu noskatījis latvījas ražotu Siltuma akumulācijas krāsni Tērvete, kas ir cik noprotu kopēta kauti kādā mēra no somu krāsnīm, bet krietni lētāka.
Mani interesē Tervete ar ziepjakmens masas apdari, lai būtu siltuma noturība vismaz līdz 10 h un arī lai ar būtu apsildes efekts uz tiem 50-60 m2.
Ja runājam par telpām tad ,man ir visas savienotas savas starpā nav durvju ir tik minimālas starpsiena.

Varbūt kāds ir uzstādījis vai ir zināms cilvēks kam ir uzstādīts, ka svarētu iedot atsaukmes par šo siltuma akumulācijas krāsni Tērvete.


[www.termomax.lv]

Biju domājis sev arī tādu uzlikt. Aizbraucu paskatījos uz viņju, nu tā meapierināja ka tāda maza kurtuve viņai ir. izdomāju kamīnu ar centrālapkures funkciju ( kā papildus apkure). Kā reiz pie vieņiem čaka ielā viņa ir uzstādīta un pieslēgta. Aukstajā laikā aizbrauc apskaties , pakonsultējies...

Paldies bobo, es ar pētīju to visu izpildījumu krāsns un ar nav tā ka baiga sajūsmā par to būtu, bet tā cena tomēr viņai nav tik liela, ka citiem somu vai norvēģu, uc. krāsns variantiem.
Vakar sāku jau ar domāt varbūt tiešām pārmesties uz kamīnu ar centrālapkures funkciju, bet tad jāizdoma tikai iizpildījums tam visam.

man nez kāpēc šķiet, ka jebkura krāsns ir arī siltuma akumulators. liela, smaga krāsns - liels akumulators, maza - mazs akumulators.
par kādiem 600 EUR (puse materiāli, puse amatniekam) var uzmūrēt labu labo ķieģeļu krāsni, ko pašlaik daru laukos.
vasarnīcas tipa mājiņā ap 60 m2, praktiski bez siltinājuma, ar plānām durvīm, vecā krāsns otrā ziemas rītā nodrošināja ap 15 - 16 grādu. tagad būs ar ugunsdrošiem ķieģeļiem izoderēta kurtuve, kāds ķieģelis vairāk, lai tagad sals iepūš man.

Mans fāters, arī bija "meistars uz visām lietām" uzmūrēja krāsni, lielu, kā Jūs sakāt "akumulators pildīts ar ķieģeļiem"... Nu tad tā: Kurini, kurini, ilgi, kamēr siltums parādās ārpusē. Un ...nekas ilgāk neturās, jo siltums uz āru nāk ar lielām grūtībām! Krāsnīm ir savs kompromiss starp akumulācijas funkcijām un tiešo sildīšanu. Zinu, ka priecīgāki ir tie, kas iemet klēpi malkas, ātri saņem siltumu, piever durtiņas ar kvēlojošām oglēm, un priecājās: māja slta, jo krāsns karsta. Ja kas, iemet pagali un atkal labi. Un plānsienu mūrētās kalpo lieliski, tāpat vienzreiz dienā jākurina. Mēs kurinājām tā: no rīta pieliek klēpi, aizdedzina, pagaida lai iekurās, un piever durtiņas uz lēno degšanu. šīberis vaļā. Vakarā pēc darba- šīberis ciet un dzīvo siltumā.

Rx, Tu par krāšņu kurināšanu stāsti visas tās lietas, kuras katrā grāmatā saka kategoriski nedarīt! Krāsns muti piekrauj pilnu ar malku un aizdedzina. Kad virs oglēm nav vairs zilas liesmiņas, aizšauj šīberi. Ja šaubies vai kurināšanas pieredze nav tik liela, pagaidi vēl! "Kurini, kurini, ilgi, kamēr siltums parādās ārpusē", "iemet pagali un atkal labi" ir drošs veids kā krāsni sačakarēt!

Pats šobrīd apsveru Tērveti vai krāsniņu +termomax piedāvāto sildmūri kā alternatīvu krāsnij krāsns ievērojamā svara dēļ, par cik dzīvoklis koka mājas 2. stāvā. Cik esmu sapratis, ziepjakmenim ir sekojošas priekšrocības un trūkumi:
+lielāka siltumietilpība (ķieģelim 750 J/(kg⋅K), ziepjakmenim 980 J/(kg⋅K);
+konstrukcija, kas ļauj uzsildītu visu masu salīdzinājumā ar krāsni, kurai apakšējās rindas silst salīdzinoši nenozīmīgi;
+ātrāka uzstādīšana salīdzinājuma ar krāsni, kura pēc uzmūrēšnas vēl 6 nedēļas jāžāvē un tad jāiekurina pamazām, kas nozīmē klāt sēdēšanu, jo citam uzticēt tik svarīgu lietu negribas;
+izturīgāka pret pārkurināšanu, kas manā gadījumā īres dzīvoklim varētu būt svarīgi;
+ziepjakmens ātrāk uzsilst salīdzinajumā ar mālu saskaņā ar tirgotāja apgalvoto;
-nav skaidrs kā ziepakmens dūmeju garums ietekmē vilkmi.
Secinājums -neskatoties uz visām priekšrocībām, 1500 kg krāsns tāpat spēj akumulēt daudz lielāku siltuma daudzumu salīdzinājumā ar 600 kg ziepakmens brīnumu. 600 kg ziepjakmens massa man spētu nodrošināt siltumu uz ~20 stundām vien 15-20 m2 telpai, kurpretī krāsns visam dzīvoklim.

Bern: Lai nu kādus "tekstus" sakāt, mana krāsns kalpo no 1930-40? gadiem ( Latvija laikos bija..) mana ģimene to sāka lietot ap 1970 gadu. Beidza lietot ( aizgājām dzīvot citur) ap 2010 gadu......Un krāsns palika lieliskā stāvoklī. Viss jautājums ir: par sienu biezuma samēru! Tāpec ir glazētie podiņi, kuriem iekšpusē arī iesmerē mālus un sienu biezums tad ir 2,5-3,5cm un ne vairāk, nevis ķieģeļu biezas siltuma starojošās sienas. Un krāsns pārkurināšana ir pavisam, pavisam cits jautājums-stāsts, un nejaukt to ar pagales piemešanu. Katrs zin, kadu daudzumu pagaļu krāsns ņem pretī un ko no tada daudzuma sagaidīt. Svarīgs ir arī krāsns priekssiltums, jeb atlikušais siltums. leduss aukstā krāsnī malkas daudzums var pat dubultoties!

Tie nav mani "teksti". Jebkurā grāmatā par krāsnīm atradiet to pašu, ko augstāk rakstīju. Kas attiecas būvēt tā vai būvēt savādāk -kāpēc par katru cenu censties no jauna izgudrot velosipēdu. Ne jau 2014. gadā, kad liela daļa no šīm zināšanām gājušas zudumā, mēs izdomāsim kaut ko labāku nekā pirms 100 gadiem, kad krāsns bija teju katrā mājā un pie šī jautājuma strādāja tā laika gaišākie prāti! Tāpēc labākais, ko šodien, manuprāt, var darīt, ir aprēķināt nepieciešamās krāsns lielumu un paņemt kādu krāsns rasējumu no XX gadsimta pirmās puses!

Bern: Vai varat citēt "to pašu", kas jebkurā grāmatā rakstīts.
Atkārtošana- zināšanu māte.
P.S. Mans krusttevs bija krāšņu meistars, visu mūžu mūrēja. Dzimis ap 1920 gadu. Daudz ar viņu esmu runājis par šīm lietām. Piedalījies procesā. Amata meistarstiķi tika turēti slepenībā....un neviena grāmata to neatsver. Mūrētām krāsnīm ne tikai "kurināmā daudzums, kas ielikts" ir svarīgs, bet laiks, cik ilgi notiek degšana. Ne gruzdēšana, ne strauja degšana, bet normāla degšana. Ogļu siltuma racionāla izmantošana. Jo mūrēto krāšņu sasilšanai vajag laiku, ne tā kā centrālapkures krāsnīm, kur siltumu noņem uzreiz kā tas radies.