Sveicināti,
Ir nepcieciešams padoms vai domu gājiens ir pareizs un netiks 'savārītas" ziepes.
Šobrīd tiek sagatavoti veidņi betonēšanai- grīdā būs siltāsūdens apkures trubas. Nāk ziema, vēl kādu nedēļa līdz varēšu liet betonu. Gaisa temperatūra sāk pamazām pazemināties zem vēlamās betona cietēšanai.
Doma tāda- ielaist apkures trubās ūdeni jau pirms betonēšanas, tādā veidā uzturot vienmērīgu un labvēlīgu temperatūru cietēšanai. Ieplūdes temperatūru domāju ap +10 grādiem.
Ko sakat par tādu gājienu?
Kādi riski var parādīties? - it kā ieplūstošā temperatūra ir zema- papildus plaisas varētu arī neparādīties?
Papildus tam betona virsma tiks noklāta ar putuplastu 50mm siltuma noturēšanai.

Pie dažiem grādiem mīnusā un ja noklāts ar puķiku - pietiks ar zemes siltumu...7-8 grādi
Bet doma šķiet neslikta - ja vien nav tehniski apgrūtinoša...

Pie viena caurules būs nopresētas un ja gadīsies kāda šaizīte betonēšanas laikā, tad uzreiz to varēs konstatēt.

Kā tu domā uzturēt tos pastāvīgos 10 grādus, kur būs siltuma avots pie teorētiskajiem saliem? Ja grīda atrodas "ārā", respektīvi telpā, kurā ir āra temp (nav logu/durvju), tad kā tu garantēsi, ka 10 grādi, ko tu iepumpē loka sākumā nepārvēršas par ledus kluci loka beigās, ja nu tiešām uzrodas baigie mīnusi?

Bet ja grīda ir slēgtās telpās, tad nekas tur nesasals. Betons pats cietējot siltumu izdala. Ja tik ļoti baidies no sala, izmanto atbilstošas piedevas, cietēšanas paātrinātāju.

arī lēju īsi pirms lieliem saliem, apmēram nedēļu. un betona kvalitātei nekāda vaina.
ja dienas 5 dabūs žūt pluss grādos, tad nekāda papildus sildīšana nav vajadzīga. piesegšana par skādi nenāks jebkurā variantā.

Silto ūdeni iekšā laist ir riskantāk, kā atstāt betonu. Ja noklāsi ar puķiku, nevajadzētu būt nekādām problēmām. Nopresēt gan skaitās pareizā pieeja.

Siltums trubās tiks padots pa atsevišķu loku no esošās mājas- uzstādīšu temperatūras devēju, kurš laiž iekšā tikai +10grādus- ne vairāk.
Vēl ir nianse- tā ir betona plātne, kur nesošās ribas pa perimetru ir siltinātas 100mm, bet pašai plātnei apakšā ir 250mm putuplasta, tad pa virsu nāk betona slānis 150mm biezumā, kur apakšējā slānī ir siltās grīdas loks.

Tad tā ir zviedru plātne nevis grīda? Es vairāk uztrauktos par lietu, nevis salu. Vismaz tuvākās divas nedēļas.

Palasi te [www.forumhouse.ru] ka pagājušo gadu ielēja plātni Katlakalnā kad jau pirmie sniegi bija.
Puisis ir jēdzīgs, ja kas sazinies aprunājies, gan jau ka ar prieku pakonsultēs.

15cm biezai plāksnei ūdens trubas uzcel nedaudz augstāk, citādi pirmajā piegājienā būs divas dienas jāsilda, kamēr istabā sāks siltāks palikt :)

1. Vispār pilnīgi pietiktu ar 10cm biezu plāksni. Man 6.stāvā uz koka pārseguma sijām ir 7.5cm bieza.
It kā biezas plāksnes pluss būtu lielāka siltuma inerce, bet manuprāt tas ir pārāk dārgs risinājums.
5cm betona 100kvm platībā ir 5kub.m. un pie tilpumsvara ~2000kg/kub.m sver 10t, ar siltumietilpību ~0.95kJ/kg, 10000*0.95/3600=2.64kWh uz katru grādu. Tā kā grīdā max temperatūras svārstības ir +/-5ºC, ietilpība, jeb siltuma rezerve būs ~13kWh, kas Tev izmaksās vismaz 5kubi*70eur=350eur.
Ja Tavā siltumsistēmā ir akumulators, šādu pašu siltuma rezervi vari iegūt ar 13*3600/(55*4.2)=200 litriem ūdens, tos sildot 55ºC amplitūdā no 35ºC līdz 90ºC. Starpība cenā starp 750 un 1000l izolētu akumulatoru ir tikai 180eur.

Vēl interesantāk būs, ja parēķināsi pie cauruļu sieniņu siltumvadītspējas, max temperatūras, ko vari laist grīdā, kādā ātrumā tā uzsils pie pirmās palaišanas, vai arī, ja būs padzisusi.