Labdien!
Objekts: veca lauku māja ar dēļu grīdām.
Apraksts: gadus 15 atpakaļ vienā istabā tika mainīta grīda izmantojot biezus grīdas dēļus, savukārt neizmantojot nekādu siltinājumu starp grunti (zemi) un dēļiem. Aptuvenais dziļums 40 cm. Pienācis loģiskais iznākums - grīda ir izbeigusies.
Uzdevums: Kādu siltinājumu un hidroizolāciju izmantot lai jaunā grīda nebojātos?

Iespējamais risinājums: plēve un izdedži.

Jautajums: vai ir nepieciešams putuplats zem izdedžiem pārsegts ar plēvi? Vai ir kādas citas idejas?

Paldies

Parasti jau grīdām uz grunts pamata skaņas izolācija nav noteicošā un tapēc svarīgākais ir grīdas siltuma nodrošinājums. Dotajā gadījumā - ja ir bijusi grīdas trupe, tad visticamāk izdedzī piesārņoti ar trupes sēņu sporām, tā ka par tō atgriezšanu vietā stipri jāpiedomā.
Jā šobrīd plēve un putuplasts varētu būt optimālākais risinājums, taču ja jaunā tīrās grīdas konstrukcija ir dēļi uz lagām, tad.... lagas jau var balstīt uz putuplasta, bet paliek gaisa starpkārta. Manā izpratnē šeit spraugas starp lagām varētu pildīt ar izdedžiem. Taču tad tie noteikti jāpārsijā - atstājot tikai rupjo fraksiju 1..2cm šķembas un tām varētu piejaukt sārmu - baltkaļķi attiecībā apmēram 1:12. Lagas no visām pusēm un tīro dēļu apakšu noteikti antiseptizēt.

Paldies par atbildi.
Grīdas dēļi ir vienkārši puvuši, satrupējuši, sīkāk nemāku teikt kādas sēnes. Kā jau minēju, nekādu izdedžu toreiz mainot grīdu netika izmantoti. Starpcitu, kā lāgas tika izmantoti elektības stabi. Domāju ka tie ir bijuši impregnēti savulaik, bet visticamāk arī būs jāmaina.
Par lāgu balstīšanu uz putuplasta. Vaitad tas var kalpot kā stabils balsts lāgām?
Lāgas varētu balstītīes uz ķieģeļiem vai akmeņiem un kā starpliku izmantot ruberoīdu. Tad izvilkt pa apakšu plēvi un piegāzt ar izdedžiem.

Darba secība sekojoša - ja tīrajai grīdai izmantosi spundētus jaunus grīdas dēļus.
Telpai novāc veco grīdu - visas organiskās daļas. Atlikumi der malkai vai neatbildīgām norobežojošām konstrukcijām ārpus dzīvojamās ēkas. Grīdas daļa rūpīgi planējama, rūpīgi pieblietējot aizbērumus. Tad ieklājama 120mkm bieza polietilēna plēve, kur šuves ar 20cm pārlaidumu. Tad ievietojamas siltumizolācijas plātnes EPS100 vismaz 80(100)mm biezumā. Apakšā var likt 50mm EPS60 uz kura virsū 30mm EPS100 plātnes liekot tā, lai šuves pārklātos vismaz 100mm. Tad liek antiseptizētas lagas - dēļus 70xh40mm ar 60cm soli asīs. Starp lagāmlīdz ar augšu ieber sausu rupju smilti, granti vai keramzītgranti. Ievieto spundētos dēļus.
Par spundētiem dēļiem. Ja nav iespējams dabūt žāvētus līdz 12% iekšējam mitrumam, tad ieguldot dēļus ar cinkotu skrūvi izvirzijumā stiprināt katru 5 dēli, kur pēc gada vēlama to pārdzīšana pēc gada apkures periodā - janvārī līdz martam. Un tad tikai galīgais stiprinājums ar apstrādi - man patīk eļļošana, bet var beicēt un lakot.

Cik nu man bijusi pieredze, bet tomēr gribētos teikt, ka vismazāk riska faktoru un perspektīvākais nākotnē varētu būt klasiskais variants siltajām grīdām - putuplasts, 7 cm betons un tad liek virsū ko vien grib. Rezultātā grīda būs superstabila, nekas nav kam pūt utt. Es lauku mājas variantā darītu tikai un vienīgi tā, patiesībā tā jau esmu izdarījis identiskā situācijā. Pašu pirmo grīdu tādu es ietaisīju dušas telpā un toreiz man pat priekšstata nebija kas būs nākotnē utt., bet es ieliku silto grīdu caurules. Pagāja vairāki gadi un grīdas pakāpeniski visas nomainīju un tad pieslēdzu pie apkures un tagad nenožēloju nevienu sekundi - gan par betonu gan caurulēm tajā. Citus variantus es nemaz nepētītu. Ir standarta risinājumi bez betonēšanas un nešaubos, ka tie var arī ilgi kalpot, bet ja tur būs kāds brāķītis, tad tā grīda bez problēmām nopūs.

Starp citu interesanti, ka manā mājā arī bija viena grīda, kura relatīvi nesen tika mainīta, varēja būt kādi 15-20 gadi. It kā standarta risinājums - stabiņi, hidroizolācija, antiseptizētas lāgas un dēļi. Paradokss - nopuva ātri. Vecumvecās grīdas bija no pirmskara laikiem un tur līdzīgs risinājums, tikai nevarēja vairs saprast vai tur jau no dzimšanas bija aizbērums starp lāgām ar drazu vai arī to izvandīja grauzēji un sabira pa dēļu šķirbām. Dēļi protams bija sapuvuši, saķirmjoti, bet tomēr savus 70 gadus kaut kā nokalpoja. Tā jaunākā grīda lūza reāli iekšā jau pēc tiem 20 gadiem. Tas tik tā pārdomām.

Tā lāgu balstīšana uz putuplasta izskatās pēc mūsdienu "celtnieka"fiksās idejas,kurš ,negribēdams lieki tērēt laiku,kamēr saimnieks Rīgā strādā un neredz procesu,ātri,ātri izklāj putuplastu,samet lāgas uz putuplasta un fiksi saskrūvē dēļus pa virsu un viss gatavs......

Vēl piezīme par siltinājumu. Lauku mājās tas ir izteiktāk kā pilsētā. Grauzēji - tā ir baisa problēma siltinājumam. Putuplastu grauž sporta pēc un tas ir ļoti nepatīkami. Ja lej betonu pāri putuplastam un pamatus salabo pa perimetru, tad viņas tur ar grūtībām varētu tikt iekšā (vājā vieta perimetra kompensācijas lenta, tāpēc to gandrīz prasītos likt to plāno melno nevis 1cm biezo putuplasta lenti). Bet dēļu grīdas gadījumā tā iespēja ir lielāka un tās vietas būs tur kur grīdlīstes. Kaut kur tā pele parādās iekštelpās, pietiek ar 1 cm mazu spraugu (piem, starp grīdlīsti un nelīdzenu sienu vai starp pamatu un pirmo vainagu), pele būs zem grīdas pie putuplasta un tad tās nokļūst paradīzē un nedod dievs ir jāguļ tai telpā, kur pele ēd putuplastu. :) Vatē arī ir traki, bet vismaz tā skaņa nav tik zvērīga.

Kāda ir skaņa, kad pele grauž putuplastu? :DDD Ticu, ka nekāda Mocarta ārija.... Bet smiekli par izteiksmi tiešām sanāca! Paldies! :)

Es tieši šausmīgas grauzēju problēmas dēļ zem grīdas vecās mālsmilts vietā bēru smalko keramzītu ar 2-3mm graudu, ar domu, ka tādu birstošu ir bezcerīgi saalot - viss uzreiz aibirst. Blietētu smilti saalo žurkas ka prieks.