Jautājums no [www.building.lv] lapaspuses 5, uzdod Andris_.
Literatūras aprakstos minēts, ka dabīgi žuvušu grīdas dēļu platumam jābūt zem 11cm. Praksē ir redzēti arī 30cm plati un 6cm biezi grīdas dēļi, taču parasti platākiem par 14cm veidojas rukuma plaisas. Ja rukuma plaisas nav būtiskas - tad diskusija nav nepieciešama.
Rakstu avotos uzsvērts, ka plaisu nepatīkamākā īpašība ir tāda, ka tajās pakāpeniski izgulsnējas organiskas dabas putekļi, kas rodas no mums - lobās ādas daļīņas, izkrīt mati un sabirst apģērbs. Daļu ienesam ar apaviem. Tā rezultātā var attīstīties bakteroloģiskais piesārņojums, lai gan jāsaka, ka nosacīti veseliem cilvēkiem ( tādiem kuriem nav astmas vai hiperjūtīgums) tas nav bīsami, jo mūsu pašu organisms pārsātināts ar baktērijām. Taču šāds organisks piesārņojums var sākt smaržot- smirdēt - izdalīt aromus ( kā kuram patīk). Tapēc labāk irviendabīgs blīvs segums.

Cik zinu,nekas jauns nav izgudrots-risinājums tas pats vecais,bet tas saistīts ar zināmām neērtībām. Grīdas dēļiem jāļau izžūt telpā kur tos plānots ieklāt-vislabāk ieklātiem(bet nesastiprinātiem),kurus ne ātrāk kā pēc gada pārliek - tieši tad kad ārā ziema un telpās viszemākais mitruma daudzums. Tas pa lielam svarīgākais.Pats sev mājā uztaisīju eksperimentu-līmēju divus dēļus kopā (23cm patīk plati dēļi) un lai rastos plata dēļa efekts-ar rokas ēvelīti noņem malējo dēļu kantes-veidojas tāds spundes efekts,turklāt tas noslēpj kaut kādas mikro spraugas,kas laika gaitā var veidoties. Runājot par eļļām-to ir daudz un dažādu,domāju,tāpēc arī daudz atšķirīgu viedokļu. Gadus 6-7 atpakaļ izmēģināju "ekolin"-galīgi nepatika un kādu laiku par grīdas eļļošanu vispār parstāju pat domāt. Kad parādījās "Paint eco" tonētās lineļļas beices,nolēmu izmēģināt,un esmu vairāk kā apmierināts. Priede,egle uz grīdas netonēta pēc gada vispār ne pēc kā neizskatas,tonēta-cita lieta. Par eļļas smērēšanos arī negribu piekrist-uztaisīju kāpnes no bērza un notonēju gaiši,gaiši pelēcīgas-gandrīz baltas. Staigā pa tām katru dienu,jau veselu gadu-nekādas iestaigātās vietas nav redzamas. Žūšanas laiks,tas gan-lai eļļa puslīdz nožūtu vajag mēnesi-šajā laikā jāuzmanās nekādu šmuci netaisīt,bet staigāt var pēc 3 dienām.

kokapstrādes tehnologa viedoklis :)

Neko diži daudz nezinu par dabīgo žūšanu, bet pa lielam, kaltēs to pašu var nodarīt ievērojami ātrāk, tāpēc dabīgā žūšana nerullē. Ja nu vienīgi jums ir pilnas kabatas ar doļļariem vai arī esiet atraduši vectēva klētsaugšas krājumus :) Tā lielā problēma ir, ka "gaissausa koksne" ir 15 - 18 %, bet "mēbeļu koksne" ir 8 +/- 2%.... Es tā detaļās neesmu pētijis, bet manā pasules izpratnē bez kaltes nekas prātīgs nemaz nesanāks...

Problēma jebkuras (dabīgās & mākslīgās) žūšanas laikā ir, ka ārējā koksne izžūs ātrāk un attiecīgi sarausies ātrāk nekā tā centrālā. Iedomājamies cauruli, kura žūst un saraujas, bet vidus pildijums izmērus nemaina. Līdz ar to koksnes ārējā daļa saplīsīs. 100 % droši. Lēnāk žūstot mitrums vienmērīgāk izdalīsies, koksne sarausies homogēnāk, plaisas būs, bet mazākas.


Koksni sazāģē dēļos, un ja to dara prātīgi, viena maza daļa sanāks, kura neplaisās. Radiālie dēļi. Iedomājamies Šveices karoga krustu uz stumbra gala. Tik cik tas krusts liels ir (tie 4 dēļi), tik arī ir tās radiālās koksnes. Un pārējo (tos 1/4 segmentus) pēc tam var salaist malkā ...
Gribēju ielikt bildi, latviski, protams, nekā nav, te tāda jauka ilustrācija no importijas:
[samariwoodworks.com]

Jūs te visi tā pat esiet tehniski prāti, iedomājieties kā ir strādāt "plainsaw" režīmā, kas iet cauri gaterim vienā pūtienā. tāds normāls gateris minūtē var sačīgāt 4 - 5 sešmetrīgos baļkus
A to ceturdaļzāģēšanu es dzīvē nemaz neesmu redzējis.... Normāli to nevar samaksāt. Tāpēc arī koksni sazāģē gabaliņos un salīmē.
Nu un arī no plainsaw sanāk maza daļa radiālo dēļu, jāmāk nošķirot :)

Rukšanas - plaisāšanas problēma paliek daudz izteiktāka, ja palielinās dēļa biezums. Līdz mazpadsmit mm biezumam šūnu ūdens diezgan labi ieziet cauri. Tāpēc arī collīgais dēlis tik pat kā neplaisā. Bet 6 cm biezam ārpuse apkalst un un saraujas, bet vidū paliek mitrums, kurš dēli plēš pušu. Colīgo priedi ar kalti var tikai pabaidīt, kad tā jau sausa. :) Nopietni - pat 3 - 5 dienas žūšanas ciklam pietiek. 6 cm ozolu var kaltēt pat 150 dienas. Datorizētā kaltē ! 2 ciklus gadā var izgriest ...

Es varu tikai piekrist Nikam par visām tām dēļu sagatavošanas niansēm, tur ir diezgan sarežģīta visa tā padarīšana. Tas manuprāt rezultē tajā, ka mūsdienās ielikt dēļu grīdu mājā ar centrālapkuri jau ir diezgan sarežģīts pasākums. Tā tiešām ir, ka sauss koks šķūnī būs mitrāks par ziemas istabas apstākļiem. Kā kaltes mūsdienās strādā - nezinu, bet ja var dabūt taisnu, neplaisājušu dēli ap tiem 10%, tad jau it kā tas būtu cerīgāk. Ja ne, tad sarežģīti. Tā pa ausu galam esmu redzējis, ka tiem grīdas dēļiem iedzen gropes apakšdaļā - droši vien pret propelleri kaltē.
Kad mainīju savas vecās koka grīdas, tad diezgan ātri izšķīros par betons + linolejs (siltā grīda). Es arī nedaudz iedziļinājos tajā dēļu problemātikā un nolēmu neriskēt. Man patīk, kādam droši vien nepatiks, bet man tas viss bija bez stresa un riska. Nopirku izturīgās sugas linoleju un piemeklēju sev pieņemamāko rakstu. Es vēl izskatīju tādu vizuāli elegantu versiju kā vinila dēlīši, bet nu cena aizbiedēja. Linolejā man patīk tas, ka uzkopšana ir ideāla, nav tur jāsatraucas par kaut kādiem pleķiem, tāpat arī neveidojas izdiluma takas vai krēslu laukumi, kas mēdz būt dažiem citiem segumiem.

Vēl varu ar tādu humoru atzīmēt sintētiskuma ēras kontekstā. Ir bijuši ciemos pāris ekodzīves piekritēji un slavēja labos koka logus, kas man salikti mājā, es nekomentēju, bet apzināti biju savulaik ņēmis plastmasas logus. Savukārt manu eko pulēto betonu nodēvēja par linoleju. Īsāk sakot attieksmes jautājums arī tajā visā pasākumā ir vērojams. Tagad jaunie materiāli ir gana labi, ir vērts izskatīt. :)

Piekrītu,ka ar kalti vienkāršāk (no vienas puses),bet ja paskatas praktiski-kaltēts tiek materiāls,dēlis top pēctam. Šis ceļš no kaltētā materiāla līdz gala produktam ir pietiekami garš+ kamēr materiāls nonāk līdz patērētājam,tā mitruma procents vairs neatbilst tam,lai to varētu likt grīdā. Kā rezerves variants paliek- pirkt dēļus,vest uz kalti,vest ātri mājās un ātri naglot grīdu.:)

Vismaz osa parketa dēļus tā arī dara - kaltē, apstrādā, ietin plēvē un tur noliktavā ar mitruma un temperatūras kontroli. tiesa tur materiāls 16-21mm un cena 3-4 lielāka par spundētiem dēļiem.

Viss ir tieši tā, tikai otrādāk :)
Plēvēs satin lai dēļi nekalstu. Cehos ar norm gaisa nosūkšanas sistēmu (ar recirkulāciju) ir abnormāli sauss gaiss. Pakas augšējie dēļi turpina žūt. Bet tā kā paka ir blīvi sakrauta (kaltēs dēļi ir uz starplikām) tad žūst (un saraujas) tikai augšējā plakne un dēļi savērpjas kā bļodas.

Ja sagatavei gaiss pienāk no abām plaknēm, tad visgass gerai :) Ja galda virsmu nolako no vienas puses, tad arī sanāk auzas :)

Kā tos "platos" dēļus iesakat stiprināt pie lāgām - caur spundi?

Kungi,

vai varat ieteikt, kur iegādāties tādus izkaltētus priedes grīdas dēļus iepakojumā? Laikam nemāku pareizi meklēt, atrodu tikai osi un ozolu.

Paldies.