Galu galā ir iespējams kompromisa variants, kad pamatu ārpusi veido vertikālais putuplasts ar kaut kādu nebūt primitīvu plākšņveida atbalsta konstrukciju, kura neļautu izkustināt betonam putuplasta loksnes un iekšpuse pamatiem lai tad iet pa tranšeju bez veidņa.

Jā un kas man tranšejām nepatīk ir tas, ka vieglāk ir iegūt neprecizitāti asīs nekā klasiski ar veidņiem rosoties. Kā nomēra sākumā tā arī būs, bet veidņus šurpu turpu padzenā, lai iegūtu precizitāti. Es savai pirtij par šo pabrīnījos, taisīju tranšejas cik nu precīzi varēju, bet pēc veidņu ielikšanas tāpat dabūju vienu stūri parakņāt, lai veidni dabūtu precīzās diagonālēs. Tādai dzīvojamai mājai kaut kādas tizlas nobīdes dabūt diez kas nav, savukārt tranšeju rakt platāku un betonā pārmaksāt arī tā kā nav lēts pasākums uz to kubatūru.

Jebkurā darbā daudz būs atkarīgs no iemaņām. Lai būtu mazāka iespēja kļūdīties tīri ģeometriski-ļoti labi palīdz iepriekš minētais saskrūvētais dēļu perimetrs,tas arī nedaudz pasargās tranšejas malas no iebrukšanas. Par pamatu siltināšanu uzskatu,ka variants vertikālais+horizontālais ir pats efektīgākais. Kāda jēga ir no vertikālā siltinājuma metra dziļumā?NEKĀDA.! To vienkārši nedrīkst apraut seklāk lai sals nesalauž. Grīdas perimetru aizsargā tikai vertikālā siltinājuma augšējā daļa,bet horizontālais siltinājums efektīgāk pasargā no pamatu izsalšanas. Darbu precizitāte un ātrums lielā mērā būs atkarīgs no prāta spējām un roku veiklības-ar veidņiem būs vēl sarežģītāk.

Sākumā arī apsvēru šo risinājumu, taču nolēmu iet citu ceļu - daudz kontrolētāku un paredzamāku betonēšanas procesu - 40cm augsti veidņi un betonēšana pa kārtām, kopā četras.
Saviem spēkiem, skat: [gimenesmaja.blogspot.com]
Kā variants...

Nu ja pamatu pēda ir virs sasalšanas robežas, tad vertikālā siltināšana būs neizdevīgāka par vertikālo+horizontālo, bet ja zem, tad vertikālā būs racionālāks risinājums jauniem pamatiem. Ņemot vērā, ka māju būvē tomēr pēdas taisa zem sasalšanas līmeņa, tad neredzu pamatojumu veidot horizontālo!?

Šādos tranšeju pamatos jāņem vērā,ka grunts ap pamatiem paliek tāda kāda tā ir. Horizontālais siltinājums samazinās grunts "kūkumošanās"riskus. Vienu mīnusu nepieminēju- tranšejas jārok operatīvi un uzreiz jābetonē. Ja karstā laikā kādu dienu pastāv-smilts izžūst un var iebrukt,tāpat arī spēcīgas lietusgāzes var visu pabojāt.

racejs Wrote:
-------------------------------------------------------
......................
> 3. Kā ar siltinājuma izveidi? Ļoti negribētos
> iebetonētos pamatus atrakt un likt siltinājumu,
> vai to var izdarīt pirms betonēšanas,
> putoplasta plāksnes piestiprinot pie zemes
> veidņa ārējas malas? Tādā gadījumā, cik
> platai būtu jābūt tranšejai?
.................................

Rakšana ārpus pamatiem MĀLAINĀ gruntī nepieciešama jebkurā gadījumā (vai pirms, vai pēc ieliešanas), jo jāizveido irdena buferjosla (smilts, grants utml.) pa perimetru starp betonējumu un mālaino zemes garozu, citādi kārtīgs kailsals saspiedīs konstrukciju skrūvspīlēs kā riekstu ar mīkstu vidu arī ar visu vertikālo siltinājumu.

Mālainā zemē NEDRĪKST pie pamatiem bērt nekādu smilti vai granti. Pie pamatiem jābūt tādai pašai gruntij vai smagākai!!!
ja bērs smilti, šī vieta izveidosies kā novadgrāvis mālam, no kura šajā vietā sakrāsies viss ūdens. tad būs beigas ne tikai siltinājumam, bet arī pašiem pamatiem.

Ja vien nav domāts par pagrabu, varbūt vērts apdomāt monolīto plāksni pamatos liet?

Ar to irdeno buferjoslu ir tā, ka ja nav kur novadīt ar drenāžu ūdeni, tad izveidojas kārtīga nokrišņu vanna tajā ar smiltīm piebērtajā būvbedrē. Tur arī noder tas horizontālais siltinājums, kas neļauj pie māla piebēruma dziļumā ap pamatiem sasalt zemei.