Labdien!
Iepriekš biju jau ielicis jautājumu par pamatu pēdas līmeņošanu un izveidi. Nolēmu veikt zemes ģeoloģisko izpēti lai pārliecinātos, par pamata pēdas nepieciešamību, izrādījās ka grunts nespēja ir ļoti laba, līdz 1.7 m morēnas smilšmāls. No ģeologa teiktā, ka pamata pēda no Aeroc celtai mājai (1 stāvs+ mansards) nebūtu nepieciešama. Tas iepriecina, jo samazina izmaksas, bet radās daudz un dažādi jautājumi par tā izveidi. Māja plānota celt no Aeroc 375 mm.
Daži jautājumi:
1. Pamatu tranšeju labāk rakt ar rokām, vai ar ekskavatora palīdzību? Lētais darba spēks ir pieejams un laiks arī ļoti nespiež un naudas vienmēr ir par maz.
2. Pamatu pēda izrakta-kā noblietēt iestrādāto grants un šķembu slāni? Neviena vibrobliete tik maza nav lai iedabūtu tik šaurā tranšejā.
3. Kā ar siltinājuma izveidi? Ļoti negribētos iebetonētos pamatus atrakt un likt siltinājumu, vai to var izdarīt pirms betonēšanas, putoplasta plāksnes piestiprinot pie zemes veidņa ārējas malas? Tādā gadījumā, cik platai būtu jābūt tranšejai?
4. Gribu pamatus ieliet vienā piegājienā, jo tas liekas daudz saprātīgāk, kaut arī vairāk nāktos nočakarēties ar virsējo veidņu izveidi un līmeņošanu. Vai tas būtu labs risinājums?

Būšu pateicīgs saņemt kaut uz dažiem jautājumiem atbildes, varat arī atbildes nummurēt atbilstoši jautājumam kuru pārzinat.
Paldies!

2. Vibrokāja jau nu gan lien iekšā tranšejā. Bet tur galvenais ir manuprāt glīti nogriezt apakšējo tranšejas dibenu, lai tā zeme būtu nogriezta nevis ķep ļep izrakta un pēc tam nolīdzināta. Zeme ja to nekustina, jau ir noblietējusies, tāpēc pēdējo rakumu laikam būtu labāk nolīdzināt ar rokām. Ekskavtors ir laba štelle un iespējams ir jēga ar viņu rakt lielumi.
3. Es arī teiktu, ka siltinājumu pa ārpusi uzreizi vajadzētu likt. Es tā izdarīju - putuplastu spundēto piemeklēju pēc pamat izmēra, lai mazāk jāgriež un saliku iekšā (saspraudu vēl arī dībeļus, kuri iebetonējās iekšā), bet pa ārpusi putuplastam saliku osb - tīri zemes tranšejā tomēr baigi jau nu nelīdzeni tas sanāk. Rezultātā baigi jau smuki tas putuplasts tur iestrādājās, prieks bija skatīties - pasit ar roku un dzird atšķirību starp piebetonēto un pielīmēto. It kā varbūt dažreiz nav no svara, bet tomēr ir patīkamāk strādāt ar taisniem pamatiem. :) Putuplastam tomēr plakne prasās, jo savādāk atspiedīsies un izveidosies pārrāvumi izolācijā. Nu un ja liek putuplastu, tad zemes vednis neko nedod, jo to putuplastu uzreizi arī ir jāapmet un to var izdarīt ja tranšeja platāka.

2.Skaidrs par otro jautājumu, būs jāizmanto vibrokāja.
3. Sanāk ka, izraktajā veidnī, ārējo malu nosedz ar osb plāksnēm (kādu biezumu likāt?) un tad pie tā stiprinājāt putoplastu ar dībeļu palīdzību?
Diezgan neērti strādāt tik šaurā tranšejā.

Ja ir lētais darbaspēks (kaut pats vai paša radinieki) - tad betonu blietēt var arī pa vecai modei - rokas stampas - un tas nav tik briesmīgi kā izklausās.....ļoti labi var noblietēt....pa 20-30cm kārtām protams....

Vilnis_Radio Wrote:
-------------------------------------------------------
> 2. (..) Bet tur galvenais ir manuprāt glīti nogriezt
> apakšējo tranšejas dibenu, lai tā zeme būtu
> nogriezta nevis ķep ļep izrakta un pēc tam
> nolīdzināta.

Ir lasīts, ka pamatiem nekādā gadījumā nedrīkst "līdzināt" tranšejas dibenu. Vispirms ar ekskavatoru noņem lielumu, pēc tam ar lāpstu noņem nesmukumus, bet nekādā gadījumā neko neber atpakaļ. (varbūt kļūdos…)


racejs Wrote:
-------------------------------------------------------
> 3. (..) un tad pie tā stiprinājāt putoplastu ar
> dībeļu palīdzību?

Ja pareizi sapratu, tad ne pie kā - dībeļi bija nevis putuplasta stiprināšanai veidnī, bet putuplasta papildus stiprināšanai pie pamatiem. Dībeļu kājas tika iebetonētas.

mana pieredze ir sekojoša: ar mazo ekskavatoriņu (kauss 40 cm) izraka tranšejas. mums grunts ļoti māliana, bet tik un tā vietām malas iebruka. apakšā sabērām smilti kādi 25 cm - pa nelielām kārtām plus laistīšana, salikām veidņus, tā tā uzparikte sagaidīja pavasari. tad pašā apakšā ielējām betonu - ap 20 cm, lai būtu kur uzlikt putiku. Putiks bija vienkāršais - bet ar spundi un vienu malu tādu kā laminētu - to likām pa ārpusi. putiku likām veidņos uz betona, ar stiepli ``sasējām`` putiku spundes vietās - sieples gali ieiet betonā. kopējais pamtu biezums sanāca ap 35 cm. Mums, lai arī ļoti mālains, grunsūdeņi ir dziļi. ja tie virskārtai tuvāk par 1m, tad jāizmanto speciālais putiks, lai gan daudz dzirdēts, ka izmanto parasto.
sākumā arī bija doma liet tranšejās, bet par cik diezgan daudzas sienas gruva, atmetām to domu.

Jā, tā bija - dībeļu kājas iebetonējās pamatos kā papildus stiprinājums putuplastam. Godīgi sakot domāju, ka tie dībeļi bija pilnīgi lieks pasākums, jo putuplasts gan jau tāpat piebetonējās gana stingri. Tad kad liek putplastu jau pa uztaisīju pamatu, tad arī nav manīts, ka kāds tur dzītu dībeļus, vienkārši pielīmē, jo finālā tak zeme piespiež un nekur tas putuplasts neaizmūk. Vienkārši man no fasādes palika dībeļi un gribējās iztērēt ko arī izdarīju. :)
OSB es liku pārāk plānu, kaut kur ap 15mm man bija. Visus osb es saskrūvēju ar 3 horizontāliem latojumiem, lai izveidojas viena plakne, nu un tad to visu atstutēju, kā jau veidņiem pienākas. Par plānu tāpēc, ka par plānu. :) Betons veidnī rada pieklājīgu spiedienu un pie normālas atstutēšanas tik un tā var palocīties, tad tur jāliek vairāk stutu. Bet nu man jau nebija lieli tie pamati - pirtij. Ja taisītu mājai, tad stingri padomātu par to ko darīt ar veidņiem, jo pašam viņus taisīt un vēl pirkt loksnes kaut kā baigi liels čakars tomēr. Es laikam paskatītos tās veidņošanas sistēmas - tur tomēr viss sanāk kaut kā vienkāršāk un galvenais ka labāk.

Viss atkarīgs no grunts,ja var izrakt tā lai neiebrūk malas-esmu par tādiem-vienkāršotiem pamatiem,bez veidņiem. Izrakt tranšejas un pēc tam taisīt veidņus augšpušē ir garām-tur iebruks jebkura grunts. Es ieteiktu tā: ar traktortehniku nošķūrē melnzemi. Pa pamatu ārējo perimetru guļus saskrūvē platus collīgos dēļus (vēlams puslīdz līmenī),tad akurāti izrok,ja grunts atļauj paplatina apakšu.Prakse rāda,ka neizbēgami kaut kur nedaudz nobrūk,kkur kāda sakne vai akmens. Lai ārmala būtu gluda-pamatos ielaiž iekšā preskartonu un pieskrūvē pie guļus saskrūvētajiem dēļiem. Nekādus veidņus vairāk netaisa-betonē līdz zemes līmenim. Virs zemes pamatu daļu mūrē no fibo. Pamatu siltinājums tikai uz fibo,pārējais horizontāli pa perimetru. Lai nesatrauktu pamatu vertikālā hidroizolācija-paņem kādu betona marku stiprāku. Vieglai būvei neko vairāk nevajag-tas ir ātrāk,lētāk nekā jebkādi veidņoti pamati. Ja kāds redz kādu mīnusu šādiem pamatiem-ar interesi uzzinātu.

Šis izklausas vissakarīgākais variants no visiem un arī vienkāršākais, lētākais. Bet tas neko neiespaido, ja putoplasts netiek ievietots zem zemes līmeņa?
Varbūt papildus vertikālajai izolācijai var piesist pie tā preskartona ruberoīdu?

Vispār jau ietekmē gan putuplasta novietojums. Ja pieņemsim cokols ir nosiltināts pa vertikāli teiksim 20cm dziļumā zemē un tad seko horizontālais putuplasts, tad sasaluma zona no pamata tiks nobīdīta, taču jautājums vai pietiekoši. Tas ir aprēķina jautājums uz ko nezinu atbildi - cik pie teiksim tiem 20 cm garai jābūt horizontālai putuplasta daļai un cik biezai.

Es personīgi horizontālo versiju neizvēlētos, ja ir iespēja pamatu nosiltināt pa vertikāli, jo vertikālā pozīcija labāk nosiltinās konkrēti pamatu un pats putuplasts būs pasargāts no visādiem nevēlamiem brīnumiem kā piemēram mehāniskie bojājumi, eventuālās zemes kustības, grauzēji un ūdens. Horizontālo versiju es izvēlētos, ja tie pamati ir kaut kādi antīkie ar laukakmeņu bērumu tranšejā, kurai neko pielipināt klāt nevar un kurus nedrīkst atrakt, bet siltināt vajag.