Interneta plašumos atradu pieņemamu "recepti un tehnoloģiju", lai sataisītu siltinājuma materiālu, kuram pamatā ir ēveļskaidas.
Un šeit rodas jautājums ķīmiķiem - "receptē" minēts, ka iegūto masu (sajaucot skaidas, kaļķi, cementu/ģipsi) aplaista ar borskābes šķīdumu, kas kalpo kā antiseptiķis siltinājumam.
Tā kā borskābe tagad ir neatrodama tuvumā, tad kas to varētu aizstāt? Varbūt kāds parastais, lētākais "veikala-gatavais" antiseptiķis?

Ja tev lielā daudzumā pieejamas galdniecības ēveļskaidas - iekš. mitrums 8...10%, tad tādas var siltinājumam izmantot ne ar ko speciāli neapstrādājot. Kaļķis vai borskābe būtu vajadzīga tikai zāģskaidām no gatera - kur koksnes mitrums virs 20 % un kuras piesārņotas ar potenciāli pūstošu organiku.
Bet par siltinākumu,tepat foruma meklētājā pameklē diskusijas.
Torētiski ar koka skaidām var panākt siltumizolāciju, kas vismaz 2 reizes vājāka nekā beramai vatei un 2,5 reizes vājāka nekā speciāliem fasādes siltinājumiem. Vaina ir apstāklī, ka skaidas viegli zaudē siltumu gaisa kustības rezultātā - vējš..... Taču nenoliedzami - tā ir zaļā vai ekoloģiskā būvniecība.

Tā "recepte" ir šāda - mitrām, nekaltētām skaidām (85%), liek klāt ģipsi (5%) un kaļķi (10%).
Kaļķis nepieciešams, lai pelēm siltinājums neietu pie sirds, ģipsis nepieciešams, lai iegūtā masa sacietētu, tādā veidā izvairītos no siltumizolācijas materiāla biršanas vai sasēšanās laika gaitā, kas radītu siltuma zudumus.
Un tā borskābe tiek laistīta maisot visu masu kopā, bet lielām porcijām nevarot taisīt, jo jāpaspēj ieklāt, kamēr ģipsis nav visu sacietienājis par ātru.
Man šitāds variants šķiet vienkāršāks un kvalitatīvāks. Skaidas pieejamas krietnā daudzumā, tik jāpiepērk pārējās sastāvdaļas.
Tādēļ arī radās jautājums par borskābes aizstājēju, jo tādu "brīnumu" vietējie veikali vairs nepazīst.

kaimiņš galdnieks būdams, uzbēra sev 0,7m biezumā skaidas. silta māja.

Mājas apstākļos borskābi praktiski nav iespējams izšķidināt.
Šķīdināta borskābe praktiski ir galvenā sastāvdaļa antiseptiķu ražošanā (kā man teica viens ķīmiķis).

Skaidām tiešām ir 2x sliktāka siltumnoturība. Kaļķi lika klāt lai grauzējiem nepatiktu un nedegtu.
Un vēl tas viss ietilpīgais darbs visu samaisīt un dabūt uz bēniņiem???

Mūsdienās, ja grib elpojošu siltumizolāciju, prātīgāk, kvalitatīvāk un manuprāt lētāk ir izmantot pūšamo kokšķiedras vati vai ekovati, kur jau šīs visas pretūšanas un degšanas špaises ir pieliktas klāt.

Kaļķa nepatika grauzējiem ir mīts - dzīvo uz nebēdu:) Nedzēstu kaļķi lika klāt pie mitrām skaidām, lai tās nepūtu, nepelētu, kamēr izžūst. Sausas skaidas bēra siltinājumā tāpat, vai, baidoties no degšanas bēra pa virsu sausas smiltis, kas sabira dziļāk skaidās. Protams, ka šādā maisijumā ir švaka siltumizolācija, bet pats esmu vācis laukā vairāk, kā 200g vecas skaidas bez kaļķa u.c. piedevām(kas bērtas uz melnajiem griestiem) - virsū melnas no putekļiem, bet notraušot plānu kārtiņu izskatās, kā vakar bērtas... No telpas puses vajadzētu būt blīvai barjerai gaisam, kā papīrs, preskartons , skaidene, (plēve) un taml. , lai gaiss NEKUR brīvi neplūstu siltinājumā. Tas īpaši attiecas uz visāda veida spraugām, caurumiem, arī sienu pieslēgumiem pārsegumu siltinājumam, kā piem. neapmests keramzīta mūris, kam ar dārgu līmi, pilnīgi nevajadzīgi pielīmēta klāt plēves mala - tas gaiss apiet līmējumu caur keramzītu.

Tas vairāk par horizontālo siltinājumu. Runājot par vertikālajiem pildījumiem - ja jau siltinājumam izmanto salmu ķīpas, tad skaidas nebūs sliktākas no ugunsdrošības viedokļa. Vajag tikai saplānot ārsienās kasetes(horizontālus dēļus, vai taml),ar soli, kas neļauj skaidām sasēsties vairāk par 5-7mm vertikālajā posmā, neradot konvekciju starp sienas ārpusi un iekšpusi. Otrs variants - visur atstāt vertikāles pieberamas, vai kombinēt - zem logiem u.c. vietās, kur nevar vēlāk piebērt veido kasetes, bet pārējās vietās pieber.