Vēlreiz laimīgu Jauno!
Te nu 100% piekrītu andrek - karkasa konstrukcija nav īsti tas, ko "kkm" īsti vēlas redzēt no savas mājas...
Par TV stiprināšanu man nāk prātā viena mana drauga teiciens - brīdī, kad vēlos novietot sarežģītā stāvvietā savu a/m man talkā nāk vismaz divi, kas rāda - cik vēl tālu līdz sadursmei ar šķērsli, bet brīdī, kad klausot šos padomus esmu spiests atvērt naudasmaku, lai atlīdzinātu zaudējumus, esmu viens pats un tikai mans naudas maks dabūs ciest...
Baidos, ka neviens no vieglo konstrukciju popularizētājiem neuzņemsies atbildību par Ls 2,5 vērto 50kg brīnumu...
Cel vien droši pamatīgu māju un neklausies uz vieglo narkotiku (eko vates, koka karkasi) piedāvātajiem vilinājumiem...

Tikko iepūtām ekovati un šī nebūs profesionāļa, bet lietotāja atsauksme. Man patīk ļoti - ātri, viegli (2 dienas putekļu, bet visas mājas sienas un jumts nosiltināti). Iekšā ļoti patīkama atmosfēra - gaiss svaigs, sienas siltas, mīlīgas, nevis kā mūra ēkām vienmēr aukstas. Ļoti labi tur siltumu - apkure tiek darbināta minimāli, māja piesilst ļoti labi un neatdziest.
Patīk ne tikai mums pašiem, bet arī mūsu celtniekiem - sākumā skatījās uz to ļoti skeptiski, bet tagad saka, ka ideāls materiāls.
Ar putekļiem līdz galīgai sienu apšūšanai gan ir jārēķinās. Toties ātri. Un piepūš visas šķirbas. Un plēves nevajag.
Es par!

Nu no man zināmajiem salmpaneļu izmantotājiem (piem. Kolonna koka mājas rekonstrukcijā Rīgā vai viesnīcas būve Rēzeknē, SIA "Dziedrs" Vecpiebalgas pusē vecas guļbaļķu mājas rekonstrukcija) neviens nav nekādus špahteles kalnus izgāzis .... nesaprotu par ko kritika
Dziedra gadījumā pasūtītājs pats ir arhitekts, attiecīgi pat labāk par vidusmēra pilsoni spēj novērtēt kas i kas un ar iznākumu ir ļoti apmierināts.

Blīvums paneļiem ir ievērojams tomēr vēl tālu atpaliek no koka (parastā nagla slīd ārā, lieto enkurnaglas vai skrūves). Skaņas izolācijas efektivitāte rodas no tā, ka materiāls ir gan smags, gan elastīgs atšķirībā piem. no fibrolīta plāksnēm, kas arī ir smagas un lieti der konstrukciju siltuminerces spējas palielināšanai, bet ir neelastīgs un trausls [domāts fibrolīts] attiecīgi ir problemātiski kaut ko iestiprināt un ieskrūvēt.

Bet, no kura laika tad koks vairs netur ne siltumu, ne skaņu???
Un kāpēc Tu te mēģini iepīt vēl kaut kādu putuplastu???

Par sienu sabiezinājumu, man domāt, ka psiholoģiski pieņemamāk būtu dzīvot stabilākās konstrukcijās nevis teltī ;-) Aiz tam jau ir tik populāri būvēt "tā sauktās mūras mājas", jo latvietis jau nav pieradis zaru būdā dzīvot. Katram protams savs, bet ir tāds teiciens: "Gribi ilgu mūžu mājai, taisi mūra, gribi ilgu mūžu sev, taisi koka." Pietam vēl, ka mūsdienās "mūra mājas" visbiežāk ir vieglbetons, kas aplīmēts ar neelpojošu putuplastu.
Apšujot koka karkasu ar tādu salmu paneli vismaz nav bail pret sienu atbalstīties un pieskrūvēt ar var. Pēc mana ieskata osb var izmantot koka karkasa apšūšanai no ārpuses zem vēdināmas fasādes apdares.

Baidos, ka neviens no vieglo konstrukciju popularizētājiem neuzņemsies atbildību par Ls 2,5 vērto 50kg brīnumu...

Virtuves skapīši varētu būt lielāks drauds, bet arī tos var pie paneļiem stiprināt. Protams nevajag censties visu uz vienas skrūves sakabināt.
Ja nu tomēr rodas vajadzība, man domāt, ka pašam "brīnuma" īpašniekam vairāk ar galvu jādraudzējas, pirms domā kur ko karināt, jo vieglbetona konstrukcijas varētu būt zem tikpat liela jautājuma. Labāk tad jau zolīdu tumbočkškapčiku TV centram uzstellēt un dzīvot bez bažu.

atkarībā no koksnes blīvuma, lambda tam ir no 0,07 (labs rādītājs) līdz 0,25

Skatos, ka lēnām sāk veidoties 2 nometnes - viena, kas aizstāv vieglbetonu un otra - ekoloģisku risinājumu koka konstrukcijām. Tas labi, jo kur viedokļu atšķirība, tur dzimst patiesība.

Replikas attiecībā uz draudzību ar galvu es neuztveru personīgi, tomēr kā jau sākumā pateicu - visu paredzēt iepriekš nevar un dzīve veic savas korekcijas. Virtuves plaukti parasti savu "dislokāciju" nemaina un nav grūti paredzēt papildus stiprinājumus virtuves plauktiem, bet viesistaba, bērnu istabas un darba kabinets "iet" līdzi laikam, ņemot vērā tehnoloģiju attīstību, modes tendences, bērnu vajadzības noteiktā vecumā, utml.

Patreiz vēl grūti ir aplēst, tomēr domāju, ka konstrukcijas maiņa - no karkasa uz vieglbetonu var papildus izmaksāt ap 8-12 TLs (ieskaitot pamatu konstrukcijas izmaiņas), tamdēļ negribētu piekrist Andrek, ka koka karkass krietni pārsniegs mūra ēkas izmaksas, pat ja tam papildus liek skaņas izolāciju un citu sienas risinājumu. Patīkami dzirdēt no IneseX, ka ekovate sniedz gaidīto komfortu, bet vēl jau kārtīgs sals šoziem nav bijis (tikai -10oC pāris dienas). Starp citu vai siltinājuma biezumu izvēlējies lielāku nekā akmens vatei projektā? Vai tiešām neliki tvaika izolāciju un ko par to teica celtnieki?

Vai bez konstrukcijas maiņas un salmu paneļiem ir vēl kāda alternatīva? Vai pastāv kāds risinājums ar finieri/skaņas izolācijas plāksni/reģipsi vai arī tas nopūs 2 gados?

Veicot aprēķinus pēc nelaiķes Belindževas-Korklas siltumtehnisko aprēķinu metodikas koka karkasā ārsienās jābūt iestrādātam vismaz 21 cm biezam ekovates slānim dzīvojamās mājās (Paroc akmensvate 18 cm) Plānāka slāņa "gaidītais komforts" izpaudīsies liekos latos par apkuri un nākotnē energoresursu pārtēriņa nodoklī.

Vai ziniet kas man patīk šinīs diskusijās???
Katrs var izteikt savas domas par cenām būvniecibā, jo vienalga visi cipari nebūs precīzi - viss strauji mainās, nu gluži kā iekšējais spriegums koka karkasa konstrukcijās:)
Ak jā, KKM - lūdzu lasi uzmanīgi, IneseX runā tikai par komfortu buvēšanas laikā - tā māja tikai top, kad IneseX dzīvos savā mājā, tad labprāt gribēšu uzklausīt kā ir īstenībā, kādi tēriņi apkurei utt.
Tad varēsim mērīties - kuram labāk, vai sliktāk, protams arī šinī gadījumā objektivitāte = 0...
P.S. kas ir domāts ar vieglbetonu, pēc manas pārliecībās viss, kas saistās ar vārdu betons, saistās ar pretīgi kūpošu skursteni Brocēnos:)

Mums jau projektā bija paredzēta ekovate, tā kā izmaiņas nekādas nebija jāveic. Tikai jāpārliecina arhitekts, ka gribam šādu risinājumu. Vēl jau latvijā nav īpašas pieredzes, tāpēc tāda rezervēta attieksme. Nezin kāpēc visi vienmēr domā, ka pie mums kaut kāda īpaša situācija.
Par biezumiem - ekovate 20 cm, no ārpuses fibrolīts 5 cm. Kopā tātad 25 cm izolācijas. Plēve nav jāliek, ja no ārpuses liek elpojošu materiālu, kā fibrolīts (lai mitrums var iet ārā). Ja liek OSB, plēve jāliek vienalga un gaidītais komforts nebūs. Tas tā populārzinātniski manā interpretācijā arhitektu, celtnieku un ekovates spečuku viedoklis. Sākumā gribējām lietot OSB, jo plānojām rūpnieciski gatavotu karkasu (bet uz to brīdi tādus ražja tikai ar OSB, bet tad nomainījām uz fibrolītu un taisījām karkasu būvlaukumā uz vietas. Visi apmierināti - gan mēs, gan celtnieki. Arī arhitekte teic, ka labs rezultāts, viņai arī jauna pieredze. Mums bija arī apkures projekts, jo likām siltās grīdas, arī tur inženieris rēķinot teica, ka mājai ļoti laba siltumizolācija un maz būs jākurina. Tā lūk, par reālajām izmaksām pašlaik vēl nevaru spriest, jo kā jau teica - vēl jau tikai -10 ir bijuši un arī samērā nesen sākām apkurināt.

P.S.
Taisnība "G", māja tikai top, bet apkure ir pieslēgta un dzīvojam iekšā. Tā kā par dzīvošanas komfortu varu spriest, bet par reāliem tēriņiem gan vēl nē. Labprāt paziņošu. Bet kā jau teicu, pēc aprēķiniem ir vairāk nekā pietiekoši. Un ārzemju literatūrā, kur llielāka pieredze ar ekovati, ekovatei siltumizilācija lielāka vai vienāda ar minerālvati. Lielāka nevis tāpēc, ka pati būtu labāks izolators, bet gan tāpēc, ka ar viņu var piepūst visas sīkākās šķirbiņas un nekur nepaliek nekādas spraugas.