Plānots celt koka karkasa ēku, bet ir vairāki jautājumi, uz kuriem viennozīmīgu atbildi neesmu ieguvis:
1) Iekšsienu materiāls zem apdares. Ideāli, ja siena neskanētu kā tukša muca (pat ar vates pildījumu un divkārtu reģipsi) un tajā varētu ielikt dībeļus, kas normāli notur svaru. Protams, projektējot ēku ir iespējams apjaust galvenās vietas, kur jāliek papildus statņi vai sijas, lai noturētu piem. apkures katlu vai aizkarus, taču dzīve pēc kāda laika ievieš korekcijas. Klasiski tiek izmantots OSB+reģipsis vai 2 reģipšu kārtas, taču man nav ticības, ka sienā jebkurā vietā varēs ielikt dībeļus, kas izturēs plauktu, TV svaru, utml.
2) Koka karkass. Vai koka karkass pēc uzstādīšanas ekspluatācijas laikā nevērpsies mitruma izmaiņu rezultātā, tādējādi radot plaisas vai nelielas deformācijas iekšējā apdarē?
3) Siltinājums. Plānots ēku siltināt ar ekovati. Vēlējos uzzināt kādas atsauksmes par tās pozitīvajām un negatīvajām pusēm.

Laba alternatīva reģipša karkasa konstrukcijām ir starpsienu paneļi no sapresētiem salmiem

No tiem var taisīt starpsienas, apšūt ārsienas, griestus, mansardu konstrukcijas
Stiprināšana notiek bez karkasa ar parastām koka skrūvēm, sienai nav tukšumu, jebkurā vietā var karināt plauktus, gleznas, radiatorus.
Vienā kārtā ugunsdrošības klase F-30 (aiztur uguni 1/2 stundu), divās kārtās - stundu, vienā kārtā no abām pusēm apšujot ar reģipsi vai apmetot ar ģipša apmetumu - pusotru stundu
Plākšņu biezums gandrīz 6cm (58mm), platums 80cm vai 1,2 m, garums līdz 3 m (pie lielāka apjoma var pasūtīt atbilstoši piem. telpas griestu augstumam, bet var arī piezāģēt.
Paneļi ir smagi (~20 kg/m2), bet elastīgi, tāpēc labi slāpē skaņu.
Paneļu smagums piešķir konstrukcijai masu siltumakumulācijai (siltuminerces paaugstināšanai)
Pēc cenas sanāk apmēram tikpat cik klasisko karsa konstrukciju starpsienu visu nepieciešamo pričendāļu komplekts, bet darbs veicas daudzreiz vienkāršāk un ātrāk.
Ārsienu, griestu, mansardu siltināšanai paneļus ir labi izmantot kopā ar ekovati, jo abi materiāli ir elpojoši un nav nepieciešams likt tvaikizolācijas plēvi. Ekovate strādā kā efektīvs siltumizolators, salmu paneļi gan kā siltumizolators, gan ar savu masu kā siltuma akumulators. Šādās mājās ir koka ēkām raksturīgais mikroklimats.

starpsienu paneļus tirgo firma EKLING www.ekling.com

ieskatam skat. žurnālistu rakstu arī Vides Vēstīs
[www.vv.vak.lv]

papildus info var jautāt arī man ;-)

kkm- Tavu apsvērumu profesionāls rezumē- koka karkasa ēka izvirzītām prasībām nav piemērota- lētāk būs vieglbetona mūris + siltumizolācija. Karkasnieces izdevīgums ir tieši tajos parametros, kuri Tev nepatīk. Piemēram: karkasu taisa 150mm, iekšpusē līdzina ar starpsienu skārda profiliem 50 mm, kopā iegūstam nepieciešamos 200mm akmensvates, ekovati vajag biezāku slāni- sadārdzinās karkass + masīvās iekšējās plātnes izmaksas summā krietni pārsniegs mūra izbūvi. Pie tam, masīvā iekšējā plātne sienas nestspēju nebūt nepalielina, pie lielām slodzēm izjuks karkass jeb plāksne atrausies.

Nevaig vispārināt par tām koka ēkām

Tikpat labi var uztaisīt arī to pašu 150mm karkasu ar 50x50 mm šķērslatām (pietiek 2-3 līmeņos), ko piepūst ar ekovati. Ekovates siltumizolācijas spēja nemaz tik rasi neatšķiras no citiem siltumizolācijas materiāliem un pēc izmaksām Rīgas Būvdari vislaik cenšas pieturēties, lai ekovates cena ar iestrādi būtu ~tādā pašā līmenī, kā akmensvates cena veikalā.
Papildus siltumizolācijas centimetrus (vēl 6 cm) var nodrošināt arī ar salmu paneļiem, kas pie tam piešķir konstrukcijai masu un stabilitāti - nebūs jābaidās pret sienu atspiesties.
Mājai, pats par sevi saprotams, konstruktīvi jābalstās uz karkasa, paneļi kā nesošās konstrukcijas neder, vienus pašus tos var izmantot pašnesošām sienām.

Paldies par atsauksmēm.
Mans īss rezumē ir sekojošs:
1) Skaņas absorbēšanai un stiprībai var izmantot salmu paneļus vai mainīt koka karkasa konstrukciju uz vieglbetona. Par vieglbetonu daudzmaz ir skaidra situācija. Bet par tiem salmu paneļiem,- vai ir kāds praksē piekarinājis ar drošu sirdi TV par 2,500 Ls?
2) Jautājums palika neatbildēts vai arī atkal - konstrukcijas maiņa. Īpaši mainīt koka karkasu konstrukciju nevēlos, jo mērķis ir panākt labu siltumizolāciju un kā zināms vate tomēr siltumizolācijas ziņā krietni pārspēj vieglbetonus.
3) Kāpēc ekovati vajadzēs biezāku slāni un par cik? Varbūt kāds ekovates izmantotājs var pastāstīt par tās praktiskajām īpašībām + un -.

Jebkurā gadījumā visiem Laimīgu Jauno Gadu!

"šķērslatām (pietiek 2-3 līmeņos)"- optimāli ģipškartonu ir stiprināt pie karkasa kam solis 400 mm- uz h 2,6 m telpu šķērslatas būs 7 līmeņos, pie tam, kurš garantē latu taisnumu?-...mucām špaktelis uz ģipškartona jeb iekšsienas virsma na haļavu?-

Sorre to andrek, šķērslatas 2-3 līmeņos es bii domājis variantam ar salmu paneļiem. To es gribēju uzsvērt kā priekšrocību (izmaksu un montāžas) un atšķirību no ģipškartona plākšņu sienas.

Par to televizor karināšan - Vācijā šitos paneļus izmanto arī viesnīcās, bērnu dārzos, med. iestādēs - tā teikt iestādēs ar augstākām prasībām kā vidusmēra dzīvojamām platībām.

To kkm - Kaut kāds konstrukciju aprēķins Tavai mājai takš tikpatās būs, iedo konstruktoram arī varaiantu ar paneļiem (pārdevēji dod Vācijā izdotus sertifikātus)

apskatot ekling.com mājaslapas info nerodas pārliecība par salmu paneļu pielietošanas lietderību jebkādu telpu būvdarbos (gan stiprināšana, gan savstarpējā savienošana), izskatās, ka lai to visu galā dabūtu kvalitatīvi taisnu un gludu, beigās viss jāapšuj ar ģipškartonu jeb jālimē siets un jāapmet pa vadīklām...

jā, mājas lapa viņiem ir reti sūdīga ;-)

es gan nesapratu, kas Tev nepatika salmu paneļos, tiem tāpat kā reģipsim (jeb ģipškartonam) virsējā kārta ir biezs kartons, tāpat paneļu malas ir ar fāzi, lai saliekot blakus paneļus būtu vieta, kur špahteli un sietlenti uzklāt.
Man liekas, ka reģipša supergludumu Tu nedaudz pārspīlē, jo cik esmu dzirdējis, tad samērā bieži, lai dabūtu krāsošanai kvalitatīvu pamatni arī reģipsis tiek špahtelēts visā laukumā, kaut vai, lai pamatne būtu vienā tonī nevis ar balti pelēkiem pleķiem.

Kaut gan, ja ir pārākā tieksme uz sienu gludumu, var jau likt reģipsi salmu paneļiem pa virsu. Man gan lieks, ka tieksme pēc ūber gludām sienām ir tāda kā "eiroremontu" ēras atrauga, jo tā tāda tiekšanās pēc kolbas apstākļiem, lai gān kādreiz visiem tā nepatika pionieri. Bet nu tā būtu tādas atsevišķas filosofiskas diskusijas tēma un ne tik daudz pie koka karkasa ēkām ;-)

...lai pārzinātu kādu tehnoloģisko procesu un mācītu citus nepietiek par to kaut ko dzirdēt...
Bez špaktelēšanas un slīpēšanas neiztiek neviena krāšošanai paredzēta virsma, jautājums ir par tehnoloģiski nepieciešamo darbu apjomu. Pēc "ekling" mājaslapas bildītēm dažādu momtāžās detaļu un salaidumu neprecizitātes ir "tikai" daži milimetri, bet tas nozīmē ka daudzmaz gludas plaknes iegūšanai virsū praktiski jāuzvelk min 5 mm izlīdzinošā kārta bezmaz visai sienas plaknei...
...ja salmi panelī tiek saspiesti līdz tādam blīvumam, ka notur kokskrūvi- šis materiāls pēc savām īpasībām tuvojas kokam un koks, cik zināms, nav ne siltuma, ne skaņas izolācijas materiāls.Manuprāt, ārsienas salmu panelis tikai nevajadzigi sabiezina (ģipškartons/OSB 13 mm, "salmi" 58 mm) un starpsienās, lai nodrošinātu vajadzīgos decibelus, tās vēl jāaplīmē ar 100 mm putuplastu.