Dārgie kolēģi. Nenoliedzu vēdināšanas nepieciešamību, taču atcerēsimies, ka telpā kvalitatīvas pašsajūtas komforta sajūtai jābūt noteikatam gaisa mitrumam. Ja to mēs samazinam zem 45%, tad palielinās gaisa putekļainība un cilvēkam sāk izžūt āda un gļotādas degunā, acīs u.tt. Tas nav labi veselībai, lai gan atrisinātu pelējuma problēmas. Taču, ja nodrošinam labvēlīgos 50%- 70% gaisa mitrumu, tad jārūpējās, lai uz iekšējām telpu virsmām - logailas malas un citas neveidotos rasas punkta temperatūra - to nevar panākt nesiltinot virsmas.
Attiecīgi palielinot vēdināšanu, gaiss no kaukurienes jāņem - tātad jāveido šķirbas (logos vai savādāk) Ieplūstošais gaiss ir auksts un sauss - palielinās vajadzība pēc siltuma jaudas (pieaug izmaksas) un papildus, ja gaisa kustības ātrums telpā pārsniedz 0,25m/s - atkal veidojas diskomforts - caurvējš vai pārparastais caurvējš - gaisa strauja konvekcija no aukstām telpas virsmām slīdot pa grīdu uz apkures vai vēdelementa pusi.
Var teikt, ka nekvaliattīva neatbilstoša norobežojošo konstrukciju siltumpārejas pretestība rada veselu virkni problēmu.

Mums arī bija tāda problēma tikai LT projektā (5. st.). Faktiski līdz ar rudeni visi logi bija mitri un pelējums visus stūros. Ko tik mēs nedarījām, kādus tik brīnumlīdzekļus nelietojām! Gan ventilācija bija, gan jauni un advancēti logi bija. Nekas nelīdzēja. Beigās tomēr atradām risinājumu - pārdevām to ūķi. Tas,diemžēl, bija vienīgais risinājums, ja ņem vērā, ka tajā mājā pārsvarā dzīvoja penši un alkāni un par mājas siltināšanu var pat nesapņot. Mums tomēr bērnu veselība bija svarīgāka.