Gribu saprast kas ir ūdens āderes.
Te [lv.wikipedia.org] raksīts, ka āderes ir plaisas zemes garozā.
Te [www.kasjauns.lv] ka ūdens ādere ir avotiņš, kas plūst pa zemes dzīlēm.

Saprotu, ka ādere ir ūdens, kas atrodas zem zemes. Cik dziļi? Piem., izraku 1,5 metru dziļu bedri un bedres apakšā ir ūdens. Vai tas nozīmē, ka tur ir ādere? Zemesgabalam ir augsti (augsts līmenis) gruntsūdeņi. Tāda sajūta, ja tam zemesgabalam noņemt virsējo slāni 1,5 metrus, tad izveidotos dīķis visa zemesgabala platībā. Vai tas nozīmē, ka visa zemesgabala platībā ir ādere?

Te [www.elvi.lv] rakstīts
Ūdens ādere veidojas, ūdenim caur grunti iesūcoties zemē 2.20 metru dziļumā. Tad veidojas vilkme, ūdens plūsma. Ūdens āderes platums parasti ir divarpus līdz trīsarpus metri.

Bet kaut kā "neiet kopā". Zemesgabalā ūdens ir 1.5 metru dziļumā, citur varbūt vēl augstāk. Un tas ūdens ir pa visu zemesgabala platību (20x30 metri), nevis divarpus līdz trīsarpus metri.

Kāds var paskaidrot?

[financenet.tvnet.lv]

Pazemes ūdeņu āderes ģeoloģisko iežu lūzumvietās porainā vidē rodamas vismaz 10 m un lielākā dziļumā. Turklāt ūdens ādere nevar būt visas mājas platumā. Latvijas apstākļos lielākais āderes platums nepārsniedz 2 – 3 metrus.

Tad sanāk tā?
1) virsējais zemes slānis (ūdens vadošs), kurš var būt "pilns ar ūdeni"
2) zem virsējā zemes slāņa ir pirmais "ūdens nevadošs" slānis (piemēram, māls)
3) zemāk var būt vairākas kārtas ūdens vadošu un ūdens nevadošu slāņu

Un zemāk ir ģeoloģiskie ieži, kuros ir lūzuma vietas un šajās lūzuma vietās ir sakrājies ūdens. Un tās ir tās ūdens āderes?

Lasu te par iežiem [lv.wikipedia.org]
Nesapratu, kas ir ģeoloģiskie ieži... Māls nav ģeoloģiskais iezis? Granīts ir? Tātad, piem. 10 metru dziļumā varētu būt granīts, kurā ir plaisas un plaisās pastāvīgi ir ūdens (ūdens āderes)? Pareizi secinājumi vai nepareizi?

Ūdens, līdzīgi jebkurai vielai uz Zemes gan Visumā, atrodas nemitīgā apritē. Uz Zemes ūdens apriti nodrošina Saules enerģija, kas to iztvaicē, tie atmosfērā kondensējas un nokrišņu veidā - lietus, sniegs nokļūst atpakaļ uz Zemeslodes virsmas. Tas ir globāls process, kur aprites īpašības saistītas ar Zemeslodes vidējo virsmas temperatūru - attiecīgi gaiss, kā gāze ar noteiktu temperatūru un spiedienu spēj noturēt zināmu ūdens daudzumu tvaika veidā, viss pārējais iztvaikotais nonāk atpakaļ. Tādējādi arī tam ūdenim, kas nokļūst uz Zemeslodes kontinentālās daļas jāatgriežas apritē okeānos un gaisā. Ja Zemeslode būtu statiska un nemainīga ( tad gan cilvēku nebūtu) un , kas principā espējama tikai prāta spēlēs, tad viss ūdens no sākotnējās pankūkas - bazalta kārtas pēc nolīšanas satecētu peļķes vai padziļinājumos no kuriem atkal iztvaikotu vai paliktu sniega -ledus veidā nemainīgs. Taču ūdens kopā ar sauli nodrošina iežu sairšanu un to pārnesi uz zemākām vietām. Ja Zemeslodes tektoniskās plātes nekustētos (statiska zeme) tad galu rezultātā izveidotos nosacīti gluda virsma, kur sairušie bazalta ieži pārklātu atdzisušā bazalta pankūkas virskārtu un ūdens būtu starp tiem - taču nemitīgā apritē. Var teikt, ka iežu sabrukšana un pārnese ar ūdeni ir tas, kas veido mikroāderu tīklu - tikai Zemeslodes kontinentu erozijas rezultātā tīkla izbūve ir miljonu gadu gaitā aizskalotās grunts iežu plūsmas celš.

No sākuma jālasa kaut vai šo: [www.building.lv]