Blakus mājai ar traktoru tranšeja 70cm plata, līdz pamatu apakšai. Tad ar lāpstu izrok tos 20cm dziļumā apm 2m garam posmam, saliek armatūru un aizlej ciet. Tai pēdai jau nav jābūt pamatiem pa vidu, pamati var balstīties uz vienu malu 20cm, pārējie 40cm pēdas platuma ir mājas ārpusē.

Nākamajā dienā atkal nākamo posmu.

Kaut kā ļoti šaubīgi izklausās tas pasākums.
1) vai izdosies tik viegli parakties zem pamatiem un vai pamats tā vēlēsies karāties gaisā,
2) cik labi ir iespējams ielikt armatūru (2 metru pārrāvuma posmi, atstāt galus un sasiet/sametināt), lai tā strādātu un ieliet betonu, lai pamats ar jauno pēdu ir labā kontaktā - lējiens no malas, pamata iekšējā perimetrā betons var nenonākt),
3) čakars ārprātīgs
4) ko pēc būtības fundamentāli tur iegūsti ar šo pasākumu - izrakta jau sablietējusies grunts kas aizstāta ar it kā labi ielietu betonu?

Varbūt racionālāk ir saprast tieši konkrēto cēloni tajā vienā lūzuma punktā. Varbūt viss ir nosēdies un nekādas kustības tālākas nav gaidāmas? Tad lējienu ar armatūru veikt esošajam pamatam augšmalā iztaisnojot pamata līniju un armatūra tad izdalīs slodzi garākā pamata posmā novēršot turpmākus eventuālos lūzumus. Tā vismaz ir reāli ieliet, jo īpaši ja jāmaina apakšējie baļķi lai gan tāpat ne viegli. Tāds variants vismaz nošauj divus zaķus - tiek mainīts pirmais baļķis un pastiprināts un iztaisnots pamats.

Liešanas mērķis ir ielikt pēdu zem ikziemas sasalšanas dziļuma. jau sablietējusies grunts staigā, kad zeme sasalst, atkūst un skalojas. šāda pēda nestaigātu un māja (tās pamatu lenta) nenosēstos zemāk par jau esošo līmeni. pamata biezums ir tikai 30cm, ir cerība līdz iekšējam perimetram ar lāpstu aizrakties.
Sasaistei ar esošo pamatu varbūt nav īpašas nozīmes, jo novēršamā slodze ir tikai vertikālā no augšas

Apdomā labi, jo tik un tā tas viss neizklausās prātīgi. Tu saki, ka tev ir smilts, bet saki ka sals cilā. Cik tad dziļi tev šobrīd pamati ir un kāpēc tu domā, ka viņus cilā? Ja tev tā pēda ir plānota tikai 20 vai 30cm - kā tu zini, ka būsi zem sala zonas? Tas ir maz, tad šobrīd pēc taviem spriedumiem sanāk, ka mājas pamati atrodas uz kaut kādas kritiskās robežas, kur +30 cm dziļumā novērš problēmu. Nepārliecinoši izklausās. Cik tad īsti dziļi ir esošie?

Lūzums tev ir viens pa vidu un paliels cik saprotu. Tas nav sala darbs visticamāk, bet kas cits.
Tālāk, sasaistei ar pēdu nozīme ir tāda, ka no sāna lejot tev var sanākt daudz tukšuma kabatas iekšējā perimetra rajonā, jo tur ir pagrūti droši iedabūt betonu. Pat ar vibrovāli tur ir iespējamas kritiskas kļūdas, kas rezultē pie tā, ka tieši vertikālā spiediena rezultātā iespējama kaut kāda nevēlama pamatu kustība.

Neaizmirsti, ka sala zonu var elementāri atbīdīt ar putuplastu vertikāli vai kombinējot ar horizontālo iesegšanu. Ir iespējams izveidot zonu, kura nesasalst teju zemes līmenī, nerunājot par pamatiem dziļāk zemē. Ja tikai sals ir problēma, tad viennozīmīgi drošāks un vienkāršāks variants ir putuplasts.

Te [lv.wikipedia.org] var izlasīt interesantus apkopojumus par Latvijas klimatiskajiem datiem vismaz gadsimta griezumā. Un jāsaka, ka arī es pievienojos Vilņa domai, ka lūzuma iemesls nebūs sala izcilājums. Varētu precizāk raksturot apkārtni (mini piejūru) - Saulkrastu pusē gruntī daudz laukakmeņu - tāds varētu izsaukt pamata lūzumu. Eksistē arī tāds novērojums, ka ilgstošā laika periodā ( 80 gadi ēkai) veidojas sekojošas deformācijas - smilts gruntīs ēkas lūzt uz stūriem, bet māla gruntīs - ēkas sēžas vidusdaļās. Tām deformācijām lentveida pamatiem nav pamatota zinātniska izskaidrojuma - ja nu vienīgi mitruma ilgstošas izmaiņas pamatnes gruntīs - kur māls zem ēkām lēnām žūst un saraujas, bet smiltis sākt mirkt tieši stūros - te lielākoties novada mitrumu. Smiltis tev pamatnē noteikti spēj uztvert vismaz līdz 2kg/cm2 slodzi un 20*100cm pamats nodrošina 4 t/m slodzes uztveri.

Piejūra ir Kolkas pagastā gar dižjūru. Māja ar vienu garo malu nosacīti stāv kangara nogāzē, ar otru (iegrimušo) malu - kādreiz slapjajā vigā. Pie kam iegrimusī ir dienvidu puse. Līdz ar to reljefs nosaka, ka lietusūdeņi virzās zemākās malas virzienā, pie kam uz dienvidu pusi. Cik redzēju vienu atraktu caurumu zem pamatiem, akmeņi apakšā nebija pabērti.

Tad jau pamatu sēšanās iemesls ir gluži acīmredzams. Neiesēdušā puse, tev atrodas uz blīvas grunts, kamēr sēdušais pamats uz sabirušas kopā ar organikas piejaukumiem. Pieņemu, ka savulaik iestrādājot pamatus no augstākās malas uzirdinātās smiltis pārmestas vagā unsēdušajam pamatam vispār nav veidota tranšēja. Katras malas pamatnē ir atšķīrīgi pamatnes blīvumi un tie sēžas dažādi. Lūzums - loģisks, jo ja tu novelc pamata īso 8m malu kā laipu starp divām atšķirīgām gruntīm ( blīvums), tad īsais pamats sāk uztvert lieces spriegumus - to parasts nearmēts betons nevar uztvert.
Taču šobrīd pēc 80 gadiem, deformācijām vajadzētu būt beigušām un drīzāk tev vienkārši tā ēka jāpaceļ un zemaākam pamatam jāuzbetonē vai jāpiemūrē nepieciešamais augstums līmeniskumam.

Tā varētu būt. Šodien atrakām tranšeju gar zemāko malu un tur tīrā smilts ir tikai zem pamata, viss, kas ir virs pamata apakšas, ir ar netālu atvestu melnu (ar lielu organikas piejaukumu) smilti aizbērta ieplaka. Tā kā esošo sašķiebušos pamatu demontēt vēlmes nav, tās pēdas apakšā paliksim.
Jautājums:
Ja es pamatu nevaru hidroizolēt no apakšas, laikam jau sānus triept ar izolāciju nav jēgas - tik un tā betons no apakšas uzsūks mitrumu?
Varbūt vienkārši pie mājas celšanas atjaunot starpliku zem vainagsijas un miers? Komplektā ar pamata betona paaugstinājumu no keramzīta blokiem?

Tak tev IB jau teica, ka nolīdzināt esošos pamatus nevis jaukt. Pēda galīgi lieks un riska pārpilns pasākums.
Horizontālā hidroizolācija virs pamatiem ir ok pasākums. Neko vairāk tur nevajag,

Vilnim... vecīt nesatraucies! Slīcēja glābšana paša slīcēja rokās?