Sveiki,
Varat ieteikt, kur meklēt speciālistus, kas veic skārda jumta (valcprofila) jumta ekspertīzes?

Vajadzētu pārbaudīt, lai iedod atzinumu un tam ir arī kautkāds juridisks, spēks, lai nav tā ka slēdzienu Vasja uzraksta.

Varbūt RTU ir tādi? Vienvārdsakot iesakiet.

Paskaties PTAC - tur ir liste ar neatkarīgiem ekspertīžu veicējiem, varbūt kāds ir kompetents par skārda jumtiem.

[jumiki.lv]

------------------------------------
Ceļu savu māju - [gimenesmaja.wordpress.com]

pēc kāda normatīva ekspertēt?
p/s. valsts standarts un ražotāja norādījumi rekomendējoši.

paldies. Sazinājos ar jumiķi lv. noskaidrot par ekspertīzes veikšanu.

Ja godīgi es nezinu pēc kā ekspertēt. Zinu, ka man dažas lietas neapmierina un dažas lietas rada bažas. Tātad Ivar tu saki, ka jālūdz ekspertēt pēc LV standrata un ražotāja norādījumiem?

Latvijas normatīvos, kuriem ir likuma spēks par šādiem sīkumiem parasti nekas netiek minēts tādēļ visi gudrie pasūtītāji pirms dārgu un apjomīgu darbu veikšanas ar būvniekiem saskaņo pielaides un montāžas tehnoloģiju. Šo kvalitātes kontroles dokumentu izstrādā būvuzraugs pamatojoties uz ražotāju, savu pieredzi, starptautiskajiem normatīviem un objekta specifiku. Šo kvalitātes kontroles dokumentus paraksta būvnieks, kur piekrīt viņus ievērot un apliecina, ka visu ir sapratis.

Ja ir šādi dokumenti tad būvnieku var paņemt pie pakaļas, ja nav tad nekā, jo ražotāja norādījumi ir rekomendējoši un parasti ļoti virspusēji. Iebilde man nepatīk, jo man liekas vajag savādāk tās ir tikai tavas iegribas, ja nav viss iepriekš saskaņots rakstveidā.

Pēc OP teiktā expertīzes veikšanai nav nekādas jēgas, es tam negribētu piekrist. Ekspertīzē var arī konstatēt kas nav kārtībā un kas būtu jādara lai novērstu nepilnības.

Ja kļūdas ir rupjas un nav ievērotas standarta prasības, tad no eksperta būs jēgas, bet ja nesaskaņas ir par niansēm, ko katrs var izprast savādāk vai arī ražotājam nav tik detalizēti aprakstīta tehnoloģija un pielaides tad no eksperta visdrīzāk var nebūt lielas jēgas, jo nianses dažādiem ražotājiem ir dažādas un katrs daudz ko var interpretēt savādāk.

Ja tu nopērc veikalā pīrādziņu un tev īsti viņš negaršo vai tev liekas, ka viņš ir par mazu vai nepareizās formas tad tās ir tavas problēmas, bet ja viņš ir iepuvis vai iekšā ir nepiederošas lietas tad problēmas jau ir pārdevējam - tas ir tāds salīdzinājums, lai vienkārši saprastu situāciju.

dotais salīdzinājums strādā, ja pīrādziņus tev iepakoja pārdevējs un kad tu nopirki tad tevi viņi neapmierināja.

Domāju, ka kaut kāds pārtikas eksperts tev tur arī nepalīdzēs.

OP gabdrīz teicami visu izskaidroja.
Varu tikai papildināt:
Līdz 2015. gada jūlijam spēkā bija LBN006-00. Šobrīd atcelts. Kas attiecas par tekošiem jumtiem, tad no minētā LBN uz to varēja attiecināt:
6. Būves projektē un būvē tā, lai tās neapdraudētu nedz pašā būvē, nedz blakus esošajās būvēs un to apkārtnē esošo cilvēku veselību, īpaši šādu faktoru iedarbības dēļ:
6.5. dūmu, notekūdeņu, cietu vai šķidru atkritumu neparedzēta noplūde;
6.6. paaugstināts mitrums būvēs, to atsevišķos elementos vai uz atsevišķām virsmām.
Šobrīd ', tā kā minētais LBN atcelts , prasības ēku noturībai definētas attiecīgajos normatīvos, kas reglamentē būvkonstrukciju projektēšanu.
Jumti , grīdas , fasādes apdare ( izņemot siltinājumu un akustiku ) - būtībā neviens LBN šobrīd nedefinē robežstāvokli - kas ir , kas nav slikts.
Standarti un ražotāja rkomendācijas - rekomendējoši.
Secinājums - būtībā jumts pat var nedaudz tecēt, ja tas neiespaido citu konstruktīvo un siltumizolācijas stāvokli un minētajai parādībai ir tikai kosmētsiks efekts.
Tā nu tas ir. Paliek līgums un līguma pielikums - darba uzdevums, kur jādefinē sasniedzamais rezultāts, vai detalizēti jumta mezglu rasējumi , kas pievienoti līgumam.
Par ekspertiem. Vēl ir Latvijas skārdnieku apvienība.