Sveiki! Vecai gāzbetonu saimniecības ēkai veicu remontu. Ēkas pamati ir apmēram 40-50cm plati, tāpat arī tie ir apmēram 30cm virs grīdas. To laikam sauc par aukstuma barjeru vai tiltu.
Grīdā ieklāju parasto plēvi, sabēru 15cm biezu kārtu ar keramzītu un pa virsu uz lāgām tiek liktas OSB plātnes. Tā nu sanāca, ka pēc 3 nedēļām atvēru grīdu vaļā, lai ieliktu papildus stiprinājumus priekš OSB un parokoties dziļāk konstatēju, ka apakšējais slānis ar keramzītu un plēvi ir diezgan mitrs.
Šobrīd esmu neizpratnē par to kāpēc tas tā ir. Viena no versijām ir tāda, ka šis mitrums nāk no aukstuma barjeras. Varbūt plēvi arī pa perimetru vajadzēja uzlaist uz šīs aukstuma barjeras?
Un vai šō problēmu neatrisinātu, ja no ārpuses pamati tiktu nosiltināti ar putupolisteru un uzlikta drenāžās membrāna?

OSB neelpo praktiski - kad mitrums nonāk zem tā - un viņš tur nonāk noteikti (kaut vai zābaki), tad tas tur labprāt arī paliek, jo īpaši, ja lāgas iegremdētas keramzītā un keramzīts saskaras ar osb. Tādai grīdai apakšu vajadzētu vēdināmu, bet protams, ka betons būtu labāka izvēle - robusts, lēts, izturīgs.

OSB nav pie vainas. Problēma ir tajā ,ka plēve saskaras ar aukstu virsmu. Keramzīts pats varētu arī būt mitrs iebērts,bet pats galvenais,ka tas laiž cauri gaisu un tas saskaroties ar auksto plakni kondensējas,bet plēve neļauj mitrumam uzsūkties. Plēve šajā gadījumā ir tvaika barjera aukstajā -!!! pusē,kas ir nepareizi.

Mana versija: Ziemā grīda sasalst, vai gandrīz sasalst:. Kad laiks paliek siltāks, katra keramzīta granula auksta būdama noraso...grīda noraso. OSB noteikti arī.....Un rasos arī turpmāk, jo zeme vienmēr auksta. Jau senāk par grīdu runājot, neapkurināmā saimniecības ēkā, jau bija runa par šo problēmu. Es tad arī teicu: Jāliek siltuma izolācija, lai grīda ātri sasilst vasarā. Izeja? Siltuma izolācija, mitrumu nelaidoša plēve, vai kā te teica, labi ventilējama pagrīde. Bet labi ventilējamiu realizēt nav tik vienkārši....

Kā lasāms, te ir vairāku problēmu konflikts. Vasarā telpas siltais gaiss samērā vienkārši - caur OSB plātni un spraugām nonāk saskarē ar aukstu zemes virsmu. Keramzīts gaisa kustībai nav šķērslis. Tātad tas kondensējas uz zemes vai plēves. Ja gruntsūdeņi ir zemi - vairāk kā 2m un grunts poraina - smiltis, tad tās būtu uzsilušas un kondensāts varētu izpalikt. Taču, ja gruntsūdeņi augsti vai pamatne blīva - māls, mālsmilts - tad kondensāta mitrums "meklē" materiālus kuros palikt - tas ir porainais keramzīts. Neesmu pārliecināts, ka polietilēna plēves novietošana zem OSB plātnēm - itkā tvaika barjera, varētu pilnībā novērst siltā un miklā gaisa ieplūdi pagrīdē. Ja dzīvojamām un apkurināmām telpām mēs telpas sildam un siltums spēj uzsildīt grīdas bērumu ziemā - tas ļauj iztvaikot mitrumam, tad neapkurināmā saimniecības telpā šāds risinājums problemātisks - pagrīde nevēdinās... mitruma iztvaikošana ierobežota...Ar ārējo betona perimetru problēmai sakare minimāla.
Jāsaka, ka problēmu vienkārši risināt problemātiski. Keramzītam jānonāk tādā temperatūras režīmā, kur kondensāta izkrišana no āra gaisa nebūtu iespējama - tātad vai nu vēdināma pagrīde vai papildus siltumizolācija no polistirēna putu materiāliem zem keramzīta. Aukstuma tiltiņa samazināšanai no āra puses - iekšpusē vertikāla 3..5cm siltumizolācija - putu materiālos.

Aizmirsu piebilst, ka saimniecības ēkai bija betonēta grīda. Un plēve ir uzklāta uz šīs betonētās grīdas.
Un paraugot plēvi no apakšas, kas saskaras ar šo betonu tad tur šī plēve bija sausa, kondensāts ir starp plēvi un keramzītu.

Kā arī pamatne ir blīva, ļoti tuvu māls ir zemes virskārtai.

Nu tā jau ir kā te saka - izkrīt kondensāts uz vēsās pamatnes. Mitrums patiesībā tikpat labi varētu būt arī no keramzīta, bet tam nav nozīme, jo viņš tāpat tur uzradīsies no augšas. Māls arī ir viens no faktoriem, kas liek tam betonam būt relatīvi vēsam vai aukstam visu vasaru. Ja apakšā būtu smilts, tad savā ziņā, tas ir siltuma izolators.

Visprātīgāk jau būtu ņemt nost to visu instalāciju un ielikt kādu 5cm putuplastu un uzliet betonu. Pa perimetru kompensācijas lenta. Vai arī lai grīda zemāka - vecais betons ārā, mazliet atgrābt mālus, smilts, putuplasts un betons.

Nu un tad jau ja tik ļoti patīk osb grīda, tad var jau likt to putuplastu uz betona un tad ar keramzītu, bet man kaut kā tie osb ļoti nepatīk. Rēķini - ziemā pastaigāsi ar sniegainiem zābakiem, lietuslaikā - tas osb nobeigsies tomēr, ja uzsēdināts kā peldošā grīda.

Iemesls kāpēc šis viss ir tā taisīts ir tādēļ, ka vecā grīda ir ar kārtīgu slīpumu - vienā ēkas galā lāga ir novietota gandrīz klāt pie vecās betona grīdas, bet otrā galā lāga ir novietota 15cm augstumā no vecās betona grīdas, lai izlīdzinātu grīdu. Domājams, ja arī plēve nebūtu ieklāta, bet iebērts tikai keramzīts tāpat tas kondensētos uz šīs vecās betona grīdas?

Pieņemsim šādu variantu - izņemu keramzītu ārā, bet plēvi un lāgas atstāju kā ir. Uz plēves uzlieku 5cm putuplastu un tad beru keramzītu un osb? Šajā gadījumā šīm putuplastam būtu jāsilda grīda tā, lai gaisam nonākot pagrīdē tas nesaskartos ar auksto grīdu?

Piebildīšu, ka šī ēka pārtop par dzīvojamo ēku, ziemā būs apkurināma, bet tas nemazina šo problēmu vasarā. Tas ko gribu teikt, ka ar slapjiem zābakiem nestaigās, tam būs paredzēts priekšnams.
Šobrīd tad jaatrisina šī problēma, ka gaiss saskaras ar šo vēso pamatni.