Kur var apgūt tāmētāja prasmi,iegūstot sertifikātu?

GUNTISZ Wrote:
-------------------------------------------------------
> Kur var apgūt tāmētāja prasmi,iegūstot
> sertifikātu?

es ar laprāt vēlētos apgūt tāmēšanu un iegūt sertifikātu!!! varbūt kāds var palīdzēt ar info?? kur un kā??

Tāmētājs parasti ir pieredzējis celtnieks vai projektētājs. Tāmējot jāpārzin celtniecības tehnoloģijas, kaut arī pats tāmēšanas process ir zināmā mērā alogritmizēts. Pamatā ir tā saucamās VNuI ..vienības normas un izcenojumi vai tā saucamā darba atbildības skala. Vienības normas raksturo laika sprīdi, kurā tiek veikts viens elementārs darbs kā izmūrēts 1m3 ķieģeļu, taču te sākas nianses, kas jāsaprot tāmētājam vadoties no projekta risinājuma. Tas 1m3 kieģeļu sadalās...ķieģeļu tipos, javas veidā_cementa..jauktā..kaļķa..šodien līme, tālāk projektā ir izmūrēšanas veids..parasta gluda siena, siena ar ailām, siena ar ...u.t.t. Tātad šādam 1m3 veidojas ļoti plašs laika spektrs, kurā šis darbs tiks paveikts. Tātad nezinot neko par naudu, mēs varam aprēķināt laiku, kāds nepieciešams mājas izbūvei. Tā televīzija rāda ģimenes mājas celtniecību 7 dienu laikā no nojaukšanas līdz atslēgas atdošanai..tas ir ~160 darba stundu laikā.
Taču sākas otra problēma...cik tas maksā. Materiālu cenas mēs varam apskatīt veikalā, internetā...u.t.t.Mēs zinam cik 1m3 mūrim vajadzēs ķieģeļu, javas.
Darba izmaksas..te sākas interesantākais.Izmaksu pamatā tātad ir paši prastākie darbi..kā atnest ķieģeļus, tos nokraut...un citi vienkārši elementāri darbi, kurus var veikt jebkurš cilvēks. Tam būtu jānopelna iztika sev, daļa ģimenei, mājokļa uzturēšana u.t.t. Bet skaidrs, ka 'jebkurš'cilvēks mūri ar ailām un spefiāliem rustiem neizmūrēs. Tātad te vajadzīgs profesionālis, kura naudai jābūt lielākai nekā parastam cilvēkam. Un šis specifisko darbu svērtās attiecības rezultātā nosaka darba samaku būvē. Pieskaitam nodokļus un tāme gatava.

nu jā es vēlētos kursus kur varētu iemācīties ar tāmēšanas programmu strādāt, vai ar kāds personīgi varētu iemācīt?

Savdabīgiem interesentiem...tāmēšana cieši saistīta ar plašu praktisko un teorētisko lietu pārzināšanu. Tu nevari būt labs tāmētājs, ja kaut kādu laika sprīdi neesi strādājis uz būves praktiskajos darbos, tu nevari būt tāmētājs, ja nespēj sasaistīt grāmatā uzrakstīto informāciju kopā ar projekta lasīšanu un matemātisku apstrādi, jo ne vienmēr arhitekts vārdos uzraksta kādus darbus tas vēlas veikt, bet tas attēlots grafiski.
Tāmēšanas programma ir tā saucamais algoritms, kas uzrakstīta noteiktam ierobežotam darba klāstam, bet neatspoguļo visas nianses.

Savdabīgiem interesentiem... un nevajag domāt, ka tās tāmes uz 2-4 lapām, ko redz ģimenes māju būvētājs, ir tas īstais tāmēšanas daba apjoms. Tāda tāme parasti mērķēta "uz summu" nevis visu darbu pozīciju attēlošanu, jo parasti jau abas puses priekš sevis (katram gan sava motivācija - celtnieks zina, ka par XXX Ls/m2 viņam 100% kaut kas atliks, pasūtītājs - ka XXX Ls/m2 ir "normāla" cena) ir apzinājušas par kādu summu gatavi būvēt un celtnieks vienkārši negrib tērēt laiku (sliktākajā gadījumā nemaz nemāk vai nav tāda speciālista) izvērstas tāmes sastādīšanai. Arī ģimenes mājas detalizētas tāmes ar visu iespējamo nepieciešamo darbu pozīcijām ir vairāki 10-ti lpp. un tās sagatavošana bez n-tajos gados uzkrātas datu bāzes ir gaužām ietilpīgs darbs. Bet bez I. Brinkmaņa kunga minētajām zināšanām un pieredzes - profesionālā līmenī neiespējams. Katrs pats priekš sevis jau var rēķināt kā patīk.

Piemēra dēļ no savas tāmju datu bāzes pēc nejaušības metodes:
Izvēle - pamatdarbi – 53 veidi ,

Atveru pirmo – „Mehānismu noma” – 67 pamatpozīcijas,
Atveru vienu no tām – „Ekskavarori” - 27 pozīcijas.

Atveru citu pamatdarbu veidu – „Namdaru darbi” - 48 pamatpozīcijas.,
Atveru vienu no tām – „Parketa grīdas” – 19 pozīcijas.

Un katrai pozīcijai darbaspēka izmaksa (laika norma, darba kategorija, stundas tarifa likme), materiālu patēriņš un cenas, mehānismu/instrumentu izmaksas un nolietojums.

No iepriekš teiktā var aptuveni secināt, ka datu bāzē ir 53 x [(67 + 48) : 2] x [(27 + 19) : 2] = ~ 70 000 pozīciju un katrai pozīcijai laika norma, darba kategorija, stundas tarifa likme, materiālu patēriņš un cenas, mehānismu/instrumentu izmaksas un nolietojums.

Un ar to tāpat nepietiek, lai taisot katru jaunu objektu nevajadzētu datu bāzē iekļaut vēl 10-tiem jaunu pozīciju.

Tāmēšana ir nereglamentēta būvniecības nozare- tas nozīmē ka tāmēt var jebkurš ar būvprakses sertifikātu. Kursi, kas nodrošina sertifikāta iegūšanu arī nereglamentātajās darbības sfērās, nav. Vajadzīga atbilstoša būvnieka izglītība, vairāku gadu darba pieredze sertificēta speciālista vadībā un tad tikai BS kursi un eksāmens sertifikāta iegušanai.

Nu jau gan- ir speciāli kursi, ir. Paredzēti LBN 501-06 apgūšanai, bet māca arī par tāmēšanas vispārīgajiem principiem, praktiskajiem aspektiem. Sertifikāta iegūšanai nepietiek tikai ar kursiem, bet tie ir kā sastāvdaļa, vēl jāiesniedz paša sastādītas tāmes. Kursus organizē Latvijas Būvinženieru savienība, zinu , ka viens kursu cikls jau ir beidzies- šogad t.i. 2007.g. janvārī un februārī. Un par sertificēšanu -ar kursiem, bez kursiem arī vajag jautāt Latvijas Būvinženieru savienībai (atbildīgais par procedūru ir Guntars Liepiņš).

Esi īsts gudrinieks. Laikam savā dzīvē esi paspējis iepazīties ar tāmēšanas mehānikas jautājumiem. Un kā ar reālo praksīti?