Ziema klāt, līdz ar to varbūt kāds tieši šobrīd jau ir saskāries ar šādu lietu, tāpēc nepieciešama praktiskā pieredze.
Bet visu pēc kārtas- nākamgad paredzēts paspēt uzbūvēt vienstāva 250mm gāzbetona dzīvojamo māju. Un jau pirmajā ziemā iet iekšā dzīvot nesiltinātā mājā- siltināt pēc gada-diviem. Tīri teorētiski nekādu problēmu, tik vairāk jākurina. Ja jau dzīvo angļu vagoniņos, tad arī tādā var pārlaist ziemu. Pārsegums jau būs siltināts ar ekovati. Grīdas siltinātas, iekšējā apdare pabeigta- iespējams, krāsots apmetums/špaktele. Ar ko esat saskārušies, kādas problēmas ziemā, pēc ziemas, papildus mitrumi ēkas stūros, vai pelējuma sēnīte nesāk iedzīvoties, kā u-pārsedzes uzvedās pie griestiem, logu/durvju ailēs- vai necaursalst, utml.?

OK, likšanu virsū valstī pastāvošajai likumdošanai neizskatīsim. Tehniski viss OK, tikai jākurina būs, lai dotu vērā ņemamu artavu kosmosa apsildīšanai. Neliela problēma būs, ka šādā mājā ļoti ticami aukstuma tilti, kur var izkrist kondensāts vai stiprākā salā apsarmot, tāpēc būtu labi šīs vietas nenoslēpt zem plēves iepakojuma. Telpu ventilācija ļoti vēlama, ja ne obligāta.

Cik taisies siltināt? Logu iebūves dziļums pēc tam mūžīgi var palikt vājā vieta. Skaidrs, ka tūkstošiem māju ir uzbūvēts neiznesot logus siltinājumā un cilvēki dzīvo, tāpat kā dzīvo mūrētās gāzbetona mājas bez jebkāda siltinājumu un dzīvi un nemaz tik milzīgi apkures rēķini nav.

ja apstākļi spiež , ej un dzīvo. Labāk nekā vagoniņā. Tikai nokrāso sienu 2X, lai mitrums pārlieku nemauc iekšā sienā, lai ir kaut kāda barjera. Zudumi būs, bet ko lai dara. Labāk, lai siena kārtīgi izžūst un tad siltini.

Jā, ventilācija paredzēta uzreiz. Arī pie ārsienām līdz siltinājuma veikšanai netiks izvietoti nekādi skapji, plaukti.
Vate 150 vai pat 200mm. Līdz ar to logi iznesti siltinājumā, apkārt logu/durvju kārbām siltinājums uzreiz 100mm biezumā. Tad jau arī sanāk, ka vajadzētu uzlīmēt vati 100mm pie dzegas/jumta kastes. Tās vietas tā kā varētu nesamirkt, izņemto durvju/logu zemākās daļas(kaut kas jāizdomā). Jumta pārkare plānota metru plata.
Njā, izklausās diezgan neprātīgi šitā darīties.

Zhuk ievācaties un dzīvojat - nekas traģisks nenotiks.

1) Pieņemu ka, tā kā bieži vien tādos gadījumos - visas telpas pa ziemu neapdzīvo - saspiežas mazākā teritorijā.

2) Ja apsarmos kāda pārsedze - tad tikai kādā telpā, uz kuru durvis ciet, un kuru nelieto - un tad arī tikai pie ļoti lieliem āra mīnusiem. Telpās kuras apdzīvos - pie pietiekošas apkures tādas pārsedzes zonā siena būs vienkārši aukstāka nekā citviet.

3) Ventilēsies droši vien vairāk kā vajag - tādā stadijā esošai ēkai parasti pietiek kādu šķirbiņu kaut kur pārsegumā un jumtā. Bet ja arī viss nostrādāts ļoti perfekti - kāda ventcuka tak dūmenī būs paredzēta.

4) Ja māc šaubas par pelējuma iemešanos kādās neapdzīvotās mazapkurinātās telpās - tad tajās var izmiglot vara vitriola (sulfāta) dažu % šķīdumu. To kuru ar kaļki (vai šķ. ziepēm) sajauktu - sauktu par Bordo šķīdumu - miglo uz augiem lai novērstu dažādu sēnīšu, puves utt. izplatību. Praktiski nekaitīgs civēkam...
Ar tādu apstrādā iekšsienas vai griestus vecās mājās - lai caur jauno špahtelējumu nesistos cauri dzeltenumi - ko izrādās rada kāda krāsojošā sēnīte.
Tāds ir arī sauso apmetuma javu komplektos (zils kristālisks - atsevišķā maisiņā) kā pretsēnīšu piedeva. Kādreiz atsevišķi varēja nopirkt celtniec. veikalos - 100g maksāja santīmus. Bet tagad nezinu - to Bordo arī it kā vairs netirgojot.
Ja kas - tad izmiglot citu vēlams nekaitīgu antiseptiķa šķIdumu

P.S. Saprotams, kāpēc logus iesaka likt ārējā siltinājuma kārtā - bet neiesaku aizrauties - pie 150mm sitinājuma un 75mm rāmja biezuma no ārsienas plaknes logs ir tikai par 75mm uz iekšu, kas ir ļoti maz.
Bet pie 100mm sitinājuma - sviests - colla tikai. Kas tā par logaili !!! Praktiski bez ēnas. Fasāde tiek čakarēta - bet vai siltumzudumi kopējo zudumu kontekstā par kādu procentu vispār palielinās? Ja zudumi caur logiem kā tādiem ēkai ir ap 10%! Iesaku neielikt vienu loģeli tur kur bez tā var iztikt - un ieguvums būs lielāks! Kaut kā tā...

Dzīvoju 300mm gāzbetona mājā jau 4.ziemu. I netaisos siltināt!

zhuks Wrote:
-------------------------------------------------------
> Vate 150 vai pat 200mm. Līdz ar to logi iznesti
> siltinājumā, apkārt logu/durvju kārbām
> siltinājums uzreiz 100mm biezumā. Tad jau arī
> sanāk, ka vajadzētu uzlīmēt vati 100mm pie
> dzegas/jumta kastes.

Kā tur bija ar to siltināšanu - varēja no jebkuras vietas siltināt? Es kaut kā savā prātā iedomājos, ka tipiski siltina no apakšas uz augšu.


Zodčijs Wrote:
-------------------------------------------------------
> P.S. Saprotams, kāpēc logus iesaka likt ārējā
> siltinājuma kārtā - bet neiesaku aizrauties -
> pie 150mm sitinājuma un 75mm rāmja biezuma no
> ārsienas plaknes logs ir tikai par 75mm uz
> iekšu, kas ir ļoti maz.

Par logu iznešanu siltinājumā - logu kantorī man teica, ka to tipiski dara pie vismaz 200mm siltinājuma. Iemesli pa lielam divi:
1) pie mazāka siltinājuma palodzes sanāk gaužām mazas, fasāde "dīvaina" - tīri vizuāli;
2) tie ieguvumi neesot TIK lieli, lai saprātīgā laikā atpelnītu izmaksas - vairāk piemēroti tiem, kas ir gatavi maksāt par tiekšanos uz pasīvās mājas realizāciju (principa pēc).

Kāds risinājums tiek plānots logu iznešanai siltinājumā?

Labas atbildes, labi jautājumi ;-) , paldies.

Ir vērts aizdomāties par logu iebūvi siltumizolācijā, ekonomisko pamatojumu. Biju domājis par izbūvi, izmantojot finieri. Par vizuālo izskatu biju pat piemirsis. Un jā, vienu māju esmu redzējis, kur logi līdz ar fasādi- skārda palodzes vietā neliela koka līstīte, tas patiešām ne visiem pēc dizaina. Manā gadījumā patiešām prātīgāk tad būs logus montēt līdz ar gāzbetona ārējo malu, arī montāža noritēs daudz raitāk un lētāk, jo ar iznešanu pašam nav pieredzes.

Jā, siltināšana tehnoloģiski pareizi ir no apakšas.

Bet par siltināšanu un fasādi, te būs ar jāizdomā pareizākais gājiens- fasāde trijniekā paredzēta. Māja lauku apvidū, apmetums kā tāds nederēs, spunde par dārgu, māja vienstāva- līdz ar to vizuāli labi izskatīsies. Un jumts ir plānots kā zaļais jumts- ļoti ceru, ka izdosies. Tāpēc pirmajā gadā paredzēts arī jumtu nepabeigt līdz galam.

Protams, ja manīs, ka jau var dzīvot mājā iekšā, bet vēl ir laiks fasādei, tad ēka tiks gan nosiltināta, gan apšūta ar koku. Bet ja nē... tāpēc arī jautāju no pieredzes.

Apkure malkas- koka riņķī gana. Lai gan ir liela vēlme saznmezglos un priekštelpā izbūvēt siltās grīdas- te būs jāiztāmē un jāapzinās sadārdzinājums, salīdzinot ar radiatoriem šajās telpās.

zhuks Wrote:
-------------------------------------------------------
> Biju domājis par izbūvi, izmantojot finieri.

Vai šādi? [gimenesmaja.files.wordpress.com]
Vai saplāksnim ir tik daudz labāki siltumrādītāji nekā gāzbetonam, lai būtu vērts to darīt? Vai saplāksnim vispār ir kaut par kripatu labāki siltumrādītāji nekā gāzbetonam? Nav jau lielas jēgas iznest siltinājumā, ja netiek būtiski samazināts aukstuma tilts. Kā logu firmā man teica, gāzbetonam šajā ziņā esot gana labi rādītāji (salīdzinājis gāzbetonu ar koku vai saplāksni gan neesmu).

Vai vari garantēt, ka neradīsies papildus zudumi starp saplāksni un gāzbetonu? Apšaubāma montāžas kvalitāte ir viens no argumentiem, ko man minēja logu firmā, kad "apdomājām" dažādus montāžas variantus - katra kļūda montāžā, katra sprauga, katrs liekais caurums, pat katra skrūve pamazām samazina to ieguvumu.

Kādus logus plānots likt?


zhuks Wrote:
-------------------------------------------------------
> Apkure malkas- koka riņķī gana. Lai gan ir
> liela vēlme saznmezglos un priekštelpā
> izbūvēt siltās grīdas- te būs jāiztāmē un
> jāapzinās sadārdzinājums, salīdzinot ar
> radiatoriem šajās telpās.

Kāpēc priekštelpā gribas siltās grīdas?
Kāpēc gribas radiatorus, nevis siltās grīdas? Malkas apkure, šķiet, nav šķērslis siltajām grīdām.