Par sānu atduri ņem vēl vērā to, ja tajā laid iekšā materiālu ar nekalibrēto gatera malu (vēders vai kūkums vai vilnis), tad tev regulāri ķīlēs materiālu un nonstopā tā strādāt nevajadzētu. Parasti dara tā, ka pirmo sāna malu iztaisno uz taisnēveles un tad ar sānu atduri nogriež pārpalikumu. Vai arī pirmo taisno malu iegūst uz zāģa un karietes ja tāda zāģim ir. Pretējā gadījumā nav iespējams ar līku malu iztaisnot otro, izmantojot sānu atduri un galdniecībā tādā veidā attiecīgi nestrādā. Galdniecībā kā minimums dara tā ka nogarina aptuveni, tad uz ēveles noņem vienu plakni un sānu, tad nogriež caur sāna atduri otro sānu un uz biezumēveles noņem otro plakni. Galdniecības trīsvienība - formātzāģis, taisnēvele un biezumēvele.

Es daru tā: Ar zīmuli uzvelk vienu taisnu līniju zāģēšanas vietā un bez sāna ierobežotāja maksimāli pa līniju, nozāgē vienu malu. Klūda ir ap 2-3mm. Tad , atkarībā no dēļā garuma, vai nu ar elektrisko rokas ēveli, vai galda ēveli, ar pagarinātu galda virsmu, nolīdzina pēc iespējas labāk. Tad jau ar atduri zāģim to visu turpina.

Nu maniem materiāliem nebija "malas" bet gan miza un griezu vairàkus gab 2m garus pa abam malām, kariete tik 1.6 gara.
Viena mala pus-brīvaja griezienā otra ar rezervi pret atduri un tad pie ēveles.
Nebiju iedomājies ka tie nelielie izliekumi moka asmeni.

Ja blanka ir 2x platāka kā gala produkts, ar tādu ir neērti un stulbi iet pie ēveles, it īpaši ja abas malas ar mizu un tālu no taisnām.

Nu var to 1 malu ar rokas cirkulāro vai lentzāģi pa līniju aptuveni piedzīt, bet nav īst labi ne šā ne tā.
Pa mizu protams negriežu, bērzam gan viņa tāda draudzīga un pati labprāt nokrīt.
Laikam prātīgam galdniekam īsti prātā nenàk ņemties ar tik neapstrādātiem materiāliem, bet bērza dēļus īsti nekur netirgo pēc platuma apzāģētus, moš ir bet vismaz 2x dārgāk