Kāds var izskaidrot juridiskos un celtniecības jēdzienus, lūdzu!
Ir arhitekta izstrādāts būvprojekts, kas pieņemts un apstiprināts ar visiem zīmogiem būvvaldē.
Tur skaidri un gaiši rakstīts:
1.Apbūves laukums: piemēram 100 m2
2.Lietderīgā platība: 150 m2
3.Būvapjoms: 450 m3
utt. kā jau visos projektos viss detalizētāk.
BET ar firmu, ar kuru noslēgts Līgums, ir problēmas.
Līgumā ir termins - mājas kopējā platība - reiz summa sastāda tik un tik Ls.
Ko, lai saprot ar šo terminu - mājas kopējo platību ???
Arhitekta uzprojektēto un būvvaldes pieņemto vai firmas izrēķināto (no zvagznēm).
Vai āra kāpnes, terase, balkoni, kas ir projektā veido šo jēdzienu kopējā mājas platība? Bruģētais celiņš uz māju un garažu arī?
Kā to visu izprast?
Kāds var izskaidrot?

skat visparigos buvnormativus un LBN Daudzdzivoklu majas

Tas, ko sarēķinājis arhitekts un ko celtnieki, var un drīkst atšķirties. Katram sava metodika [arhitektam atbilstoši būvnoteikumiem un normatīviem].

Celtnieki raksta tāmi, kur skaidri redzams, cik un kas maksā, cena par m2 ir tikai parunāšanās līmenī.

90% gadījumos "būvbrigādei" jēdziens tāme saprotas tikai kā 1 m2 cena- tātad lai paaugstinātu būvizmaksu līgumcenu neko gudrāku neprot izdomāt, kā apskaitīt pasūtītāju uz m2. Galu galā ir pilnīgi vienalga, kādus kvadrātmetrus katrs skaita- mājas daudz maz reālās būvizmaksas var noteikt tikai profesionāls tāmju specs neatkarīgi no būvfirmas un tad ir iespējams noteikt kurš kuru grib apčakerēt, bet ja jau ir sists "ķepā" tad nav ko smilkstēt.

Vai līgumā ir atrunāts risinājums strīdus gadījumos? Mājas faktisko vērtību nosaka katra elementārā darba, piemēram grīdas ielikšana no gropētiem dēļiem naglojot, izmaksu summa. Principā pie līguma, vajadzētu būt šādam pielikumam tāmei ar elementārdarba izmaksām. Un tādā gadījumā, vispārējā naudas līgumā varētu parādīties šāda atsauce par 1m2 izmaksām, kau arī pareizāk būtu tikai summa par māju.
Projektā minētie lielumi ir tie, kurus pieprasa būvvalde valsts statistisko atskaišu gatavošanai un ar reālo māju tiem sakara nav.