Nepieciešama neliela konsultācija kā turpināt nepabeigto jumtu.
Pielikumā patreizējais pīrāgs.

[imgur.com]

Tie būs kā bēniņi / noliktava (30-40km2) un apakšā būs 100% viena apkurināma telpa, iespējams arī otra. Jumts ir vienā slīpumā, aptuveni 25-35 grādi. Nākotnē visdrīzāk tiks siltināta ēka no āras. Saliekot kopā savas zināšanas pa jumtu un citu viedokļus turpmākais plāns varētu būt sekojoš:

jau ir

1.šifers
2.koka līstes
3.ruberoīds
4.koka spāres

turpmākais neskaidrs

5.OSB 7mm vai 10mm
Vēl neskaidrs vai nepieciešama gaisa šķirba 1-2cm starp ruberoīdu un OSB
6.Vate 2 kārtās starp koka spārēm
Varbūt vēl papildus siltinājums 5cm vertikāli pa virsu koka spārēm
7.rkoka līstes vai eģipša frofili ja liek virs koka spārēm siltinājumu
8.hidroizolācijas plēve vai folija pašlīmējošā plēve
9.osb vai reģipsis

Patreiz man uztrauc kā pareizi izveidot pīrāgu pēc ruberoīda.

Pareizi un labi nav vienkārši izveidot, kā jau vienmēr visās renovācijās, jo esošie risnājumi gandrīz vienmēr ir šķērslis- šajā gadījumā ruberoīds.

1. Kāds tev ir nepieciešamais siltinājuma biezums? 25cm būtu minimums. Pie šāda biezuma noteikti būs jāpieaudzē sijām augstums.
2. Ja ruberoīdu atstāj, tad aiz tā jāatstāj ap 5 cm vēdināšanas šķirba līdz pretvēja materiālam, kurš noteikti nav OSB, jo tam ir jāelpo noteiktā mērā - parasti plēve vai kokšķiedras plāksne nevis osb.
3. Iekšpusē risinājums nav ik svarīgs, ja lieto tvaika barjeru plēve vai tamlīdzīgi.

Es savam mansardam izmantoju - jumta segums, vēdināšanās sprauga, pretvēja kokšķiedra 22mm, 30cm ekovate, eltkraft tvaika barjera, 50mm spundētā kokšķiedra, apmetums, krāsa.

Vai plaisas nav aizgājušas pa kokšķiedru plākšņu savienojuma vietām?

Nē, plaisas nav nekur bijušas, lai gan platība ir diezgan liela, atšķirībā no regipsa relatīvi muļķdrošā konstrukcijā pirmajā stāvā. Apmetumā protams ir arī iekšdarbu siets.

Es domāju, ka kokšķiedra diezgan labi spēj amortizēt sīkās deformācijas atšķirībā no cietajiem materiāliem.

Siltinājums varētu būt ap 25cm vai pat vairāk, vakarā nomērīšu ar šķirbu. Bet kāpēc tieši 5cm vēdināšanas šķirba jāatstā īsti nav skaidrs....biju domājis 2-3cm.

Sanāk ka starp ruberoīdu un vati ir 5cm vēdināšanas škirba, viņu neaprēķina % kaut kā?

Nevisis ruberoīdu un vati.

Bet ruberoīdu un vēja barjeru.

Iesaku arī spundēto vēja plātni, nopirkt var Vides Tehnika SIA, vai RBB.

.....Ruberoīds
Vēdināšanas škirba 5cm
Spundēta pretvēja kokšķiedra plātne ( ar to zaļo? [])
ekovate......

"Sanāk ka starp ruberoīdu un vati ir 5 cm vēdināšanas šķirba, viņu neaprēķina % kaut kā?"

5cm ir uz praksi balstīts lielums +-. Es ticu, ka ir aprēķins piemēram ventilācijas izvadu laukuma lielums attiecībā pret jumta laukumu, kurš dažādās situācijās variē no 1:200 - 1:1000. Problēma ir tā, ka situācijas baigi variē atkarībā no jumta seguma un situācijas - pamatuzdevums ir skaidrs - lai tajā kanālā būtu pietiekama gaisa plūsma, lai izvēdinātu visu lieko mitrumu gan no jumta, gan siltinājuma. Tātad lai plūsma būtu - jābūt gaisa ievadei jumta apakšdaļā, adekvātai spraugai virs pretvēja barjeras un gaisa plūsmas izvadei pa kori, vai ēkas galiem utt.

Tavā gadījumā ir 2 spraugas - viena starp šīferi un ruberoīdu un 2 starp ruberoīdu un pretvēja barjeru. Kā redzi, ruberoīds ir lieks traucēklis pēc būtības šeit, ja vien tas šīferis nav caurs kā siets. Lai vai kā neaizmirsti, ka tai spraugai ir jābūt gan pieplūdei gan izplūdei augšā, noslēgta sprauga nav risinājums.

Nu šeit piemēram var apskat vienu risinājumu.
[cdn.ruukki.com]

Šiferis ir labs un bez caurumiem, dažus gadus atpakaļ uzlikts jauns, laikam lielākā problēma ir ruberoīds, kas sagādā grūtības, neelpo...

Ruberoīda salaidumi nav salīmēti, jāsalīmē laikam!

Sprauga ir domāts attālums starp koka spārēm? Tie gali ir aizbetonēti, sprauga kaut kāda iespējams ir, bet vai 5 cm, nezinu! Pārliecināšos vakarpusē.

Ruberoīda blīvumam šajā gadījumā nav nekāda nozīme, es pat teiktu, labāk viņu izgriezt ārā un tad nebūs jādomā par to, ka nevar izveidot ventilācijas spraugu starp mūrlatu un ruberoīdu. Jo ventilācijas ieplūde tad veidosies caur šīfera viļņiem.