Ceļa plātnes taisa ar šuvēm, jo ceļi ir desmitos un simtos km gari. Un vajag vietu kur izplesties, kad vasarā ceļš uzkarst. Savādāk karstā vasarā būs amerikāņu kalniņi. Tāpat kā dzelzceļa sliedes liek ar spraugām. Mājai tādu problēmu nav. Nav tādu izmēru un brīvi plātne var staigāt tos dažus milimetrus. Plātnes liek uz mīkstas grunts, kura nespēj nest parastos lentveida pamatus. Jo plātnes laukums ir liels. Kāpurķēžu transports arī izbrauc tur, kur riteņu nogrimst. Noturībai pret plātnes lūšanu izrēķina pareizu plātnes biezumu un armatūras daudzumu.

Ja zem puses mājas pazustu zeme (piem.iegrūtu vai ieskalotos okeānā) un zeme būtu tikai vienai pusei, otra puse karātos gaisā, tā plātne tāpat nesalūztu. Tas ir dzelzsbetons, kuram jātur niecīgs svars. Faktiski pašas svars ir lielāks, kā mājas svars. Ja ir pareizi sarēķināts armatūras apjoms un betona marka, tā plātne ir mūžīga.

ArhitJanisM Wrote:
-------------------------------------------------------
> Un kas tai majai notiks bez pàļiem? Viņš jau
> neceļ debeskrapi. Es būvētu droši uz plātnes
> un nepardzivotu. Māja nenogrims un nesaskiebsies.
> Daudziem ir vēlme pārspīlēt un lieki baidities.

ArhitJanisM Wrote:
-------------------------------------------------------
> Ja zem puses mājas pazustu zeme (piem.iegrūtu
> vai ieskalotos okeānā) un zeme būtu tikai
> vienai pusei, otra puse karātos gaisā, tā
> plātne tāpat nesalūztu. Tas ir dzelzsbetons,
> kuram jātur niecīgs svars. Faktiski pašas svars
> ir lielāks, kā mājas svars. Ja ir pareizi
> sarēķināts armatūras apjoms un betona marka,
> tā plātne ir mūžīga.

Piekrītu, ka pārspīlēt un lieki baidīties nevajag, taču lēmumus jāpieņem apzināti un balstoties uz konkrētā zemes gabala situāciju un pareizi iegūtiem datiem par to. Lielākajā daļā gadījumu plātne ir pietiekami droša izvēle un ar nekas slikts nenotiks, it sevišķi, ja virsū 1 stāvu koka karkasa māja, kas ir pavisam viegla. Taču aprēķinu šaubu gadījumā labāk veikt.

Piekrītu, ka pareizi uzbūvēta plātne nesalūztu, taču par šķiebšanos nav tik vienkārši. Ja, piemēram vienā stūrī vai pusē ir grunts ar būtiski mazāku nestspēju, bet otrā pusē nav atsvara (uzbūvēta māja pa lielam vienādi noslogo plātni un pretējais mājas stūris vai puse nekalpos kā atsvars), kas spiestu plātni pie augstākas nestspējas zemes un plātnei virs zemākas nestspējas neļautu grimt, tad tā var sašķiebties. Te būs uzskatāms videopiemērs - [www.youtube.com]

P.S. Man pašam ir pamatu plātne mājai. Nenožēloju un citreiz darītu tāpat, tikai izmantotu nenoņemamos L veidņus (gatavus vai paštaisītus, jo citādi lieka jāšanās ar siltunāšanu pēc tam), kurus pirms 11 gadiem, manuprāt, nemanīju. Ja būtu jābūvē purvā, tad rēķinātu, kādus pamatus labāk.

qwe Wrote:
-------------------------------------------------------
> ... Runa ir par mikroplaisām
> sienās. Tipisks Mārupes piemērs ir, kad ceļ
> tikai no gāzbetona un nesiltina. Tad uzliek pa
> virsu lēta armējuma apmetumu un rezultātā pēc
> pāris gadiem ieskatoties var pamanīt sīkas
> plaisas.

Visas problēmas kā parasti - no līkām rokām, tehnoloģijas neievērošanas un nepiemērotu materiālu konkrētajam risinājumam izmantošanas. Tiem, kas domā celt māju no gāzbetona, iesaku paklausīties Gleb Grin video lekcijas un atbildes uz jautājumiem - noderīgi padomi un risinājumi, ko un kā labāk darīt, ko nedarīt, kādas ir īpašības vienam vai otram materiālam. Uzsvars ir uz gāzbetonu, bet ir arī cita celtniecībā noderīga informācija un citi materiāli apskatīti. Man kā eksaktam cilvēkam patika, ka tas nebija no sērijas "viena tante teica" vai "mēs vienmēr esam tā darījuši", bet atsauces uz fiziku, standartiem, formulām:
[www.youtube.com]

Iesākumā var noskatīties lekciju ciklu (ar ātrumu 1.5-2x man bija ok) [www.youtube.com]

Kontekstā par Mārupi un citiem līkroču "darba augļiem" no gāzbetona ir video "Как угробить газобетон. Советы бывалого".
[www.youtube.com]

> Viens no iemesliem protams ir, ka pamatus
> nenostādina vismaz vienu gadu, bet mauc virsū
> pat kad vēl nav līdz galam sacietējuši.

Neredzu vajadzību korekti projektētus un tehnoloģiski pareizi būvētus pamatus "nostādināt" ilgāk par mēnesi vai dažām nedēļam. Ja jāsaka precīzāk, tad betona konstrukcijas var sākt slogot tad, kad betons jau ir sasniedzis nākamai kārtai nepieciešamo pretestību, pārsegumiem var atbalsta stutes paturēt ilgāk. Cietēšana un pretestības līkne nav lineāra - sākumā betons cietē un pretestība pieaug ātrāk. Jo augstāka temperatūra, jo cietēšana ātrāka (ūdens tik nedrīkst pietrūkt). Zemākās temperatūrās cietēšana lēnāka, pārāk zemās (negatīvās vai tuvu 0) process vispār apstājas.

Par to esmu pārliecinājies arī praksē. Paša mājai bedri sāku rakt 2007. gada augustā, laikam novembra beigās (bija relatīvi silts rudens) karkass bija zem jumta. Tas ietvēra 4 betonēšanas posmus - 1) pamata plāksne cokolam, 2) cokola sienas, 3) pārsegums cokolam + pamata plāksne 2. korpusam, kas nobīdīts par pusstāvu un 4) pārsegums pirmam stāvam. Līkrocīgi tā saucamie celtnieki, kas biezā slānī bija sastopami tajā laikā, varētu to visu sačakarēt, par to šaubu nav. Man paveicās - bija zinošs un sakarīgs projekta vadītājs, ar kuru uzturu kontaktu vēl šobaltdien. Man bija uztraukums, ka otrais korpuss var citādi nosēsties un rasties baigās plaisas. Viss kārtībā.

Jums savdabīgs piegājiens. Apgalvojot, ņemiet kā etalonu no smuki sarakstītas grāmatas vai būvnormatīvu nolikumā. Es savukārt runāju par to, kā ceļ dzīvē.
Lai arī kas tiek norādīts projektā, kaut viens no jums absolūti pakļaujas uz būvnieku un akli tic visam, ko viņš stāsta, pazīstot visus Latvijas privātmāju būvniecības feilus? Vai vienkārši esat akli un neatšķirat sienas plaisāšanas pēdas no apmetuma plaisāšanas?
Es tieši dēļ šī rukožopņiku standarta, kāds Latvijā atzīts par labu esam, koka karkasu vispār neizskatu kā variantu. Tā ir vienīgā būve, kurā ir maksimāli sarežģītāko mezglu skaits, tajā pašā laikā kuros jābūt viss ideāli nostrādāts uz 100%. Tur neder 99.99%, Jābūt 100% un punkts.
Attiecībā uz pamatiem. Ja ir aizdomas par nepiemērotu zemes slāni un ēka ir viegla būve, tad liekam pāļus un tādā veidā izvairāmies no pašpasludinātiem bez būvniecības atestātiem un neprofesionāliem celtniekiem, jo pie pāļiem var kļūdīties tikai neprofesionālis ar 2.0 promilēm. Un nošaujam divus zaķus ar vienu šāvienu - ir vēl vismaz 2x lētāki par plātni.
Īsti nesaprotu, kas jums pret pāļiem iebilstams, ja liek virsū koku, nevis mūri?

Kaa paaljus apvienot ar siltinaato plaatni?
Kaiminsh ielika 7m betoneetos paaljus, bet vinjam buus lentveida pamati.