Man neliela privātmāja un vajag uzstādīt katlu. Gribās granulas un malku, ar domu, ka malka varētu būt biežāks kurināmā resurss, jo apkārt meži. Jautājums par katlu elektronikām. - Kā viņus ietekmē strāvas svārstības, elektrības raustīšanās(gaisa līnijai zars uzkrīt utt.) gribētos arī dedzināt resnākas un garākas pagales daudz nepārsniedzot nelielai mājai nepieciešamo katla kw jaudu, lai uz malkas apstrādi neaiziet liels darba resurss. Uz kuriem katliem būtu jāskatās?

Baidos, ka vienā katlā visas vēlme apvienot būs pagrūti.
Kombinētie malkas un granulu skaitās neefektīvi. Tb , bēda ar lietderības koeficientu. Parastam malkas kaltam elektrības trūkums nozīmē sūkņa apstāšanos, kas viegli noved pie pārkāršanas un no no tās izrietošām problēmām. Granulām drusku labāk, jo apstāsies arī granulu padeve.
Resnām pagalēm un nestabilai elektrībai es rekomendētu gāzģnerācijas kaltu. Gaisa padeve katlā ir tikai ar ventilatoru. - ja nav elektrības nav arī skābekļa un nav degšanas. Pat UPSi nevajag.. Taču gāzģnenerators ir dārgāks, un arī prasīgāks pret malkas kvalitāti (mitrumu). Tā ka nāksies izvēlēties - visas labās īpašības vienā katlā dabūt nesanāks .

Pareiza malkas katla apsaiste neparedz iespēju katlam uzvārīties.

Man ir malkas katls ar akumulācijas tvertni un apsaiste uztaisīta tā, ka elektrības pazušanas gadījumā viss izkurās un nav iespējams uzvārīties. Nav nekāda zinātne. Un nevajag nekādus upsus.

Georgs999 Wrote:
-------------------------------------------------------
> Man ir malkas katls ar akumulācijas tvertni un
> apsaiste uztaisīta tā, ka elektrības pazušanas
> gadījumā viss izkurās un nav iespējams
> uzvārīties. Nav nekāda zinātne. Un nevajag
> nekādus upsus.


Vari kādu apsaistes shēmu iemest?

Lūdzu shēmu iemet. Šeit būs svarīgi lieli cauruļu diametri un ieejas izejas augstumi. Arī doma par akumulācijas tvertni uz pašcirkulāciju, bet vēl jāsaprot kā...

Mums laukos ir Viadrus 9 sekciju. Pirmajā gadā patiešām strādāja tā, ka viss, kas krasnī spēj arī noslāpt, ja aizverās gaisa padeve. Turpmākos gadus viars tā nav. Vai nu tā izolācijas šņore savilkusies ar piķi un vairāk nenoslēdzas, bet kā par daudz samet malku un radiatoros vairs nav ko sadzīt, tā iet uz vārīšanos. Akumulatoru atkal nav kur ielikt. Bet ja ir vieta, tad sakarīgs santehniķis mācēs arī uzlikt UPSi, lai sadzen atlikušo aķos. Paštece ar aķiem? Tas ir kaut kas jauns.

Man šķiet, ka tev būtu pirmkārt jāskatās uz kāda santehniķa pusi tomēr, jo ar esošajām zināšanām diez vai tu ekonomiski iztērēsi savu budžetu katla uzstādīšanai. :)
Tur ir daudz un dikti visādi knifi un vienkārši tas ir tikai tam, kurš tam gājis cauri, bet tai pat laikā lai izstāstītu visu vajag laiku.
Es ielikšu tikai pāris būtiskākos punktus:
1) ja kurināt plānots ar malku, tad malka visos gadījumos ir jāgatavo caur sezonu, t.i. lai labi izžūst, jo slapju malku kurinot vienalga vai tas ir čuguna katls vai gāzģenerācija - būs problēmas.
2) paša katla cena nav lielākā izmaksu daļa, tāpat kā nav liela starpība vai ņem pagājušā gadsimta neefektīvo čuguna vai mūsdienīgu gāzģeneratoru, tomēr kā te teikts - kombinētie nebūs tik labi (granulas un malka),
3) malkas kurināšanas gadījumā obligāti jāzimanot lielāka vai mazāka akumulācijas tvertne,
4) skurstenim obligāti jābūt izolētajam,
5) apsaistē izmantot aprobētu shēmu, malkas gadījumā paredzot standarta risinājumu apvadam pie trīsceļu vārsta - Laddomat vai esbes versija,
6) apsaistes cauruļu diametri līdz akumulācijai ir atkarīgi no izvēlētā katla jaudas un caurules materiāla,
7) apsaistē jāparedz visi nepieciešamie risnājumi - boileris, radiatori/grīdas utt.

Īsāk sakot labs speciālists visu saliks pa plauktiem, bet ja sāksi pats pētīt, tad paies laiks un gan jau būs arī kļūdiņas. Bet ja tas ir ok, tad dari tā. Šeit forumā ir ļoti daudz par katlu apsaistēm runāts. Turklāt tās shēmas ir apkures katlu manuāļos (normālām firmām) un ne tikai shēmas - arī visi pārējie norādījumi par cauruļu diamteriem utt. arbūt prātīgi ir sākt ar kādu no tiem.

Te labs video, kur krievs pierāda, ka pirolīzes katls sevi nekad neatpelnīs salīdzinājumā ar mūsdienu tradicionālo katlu.
Kam slinkums skatities, tas var skatīties no 12 minūtes

[www.youtube.com]

Var kurināt gan garažā metinātu bleķa kasti. Vai arī kārtīgu mūsdienu rūpnieciski ražotu čuguna apkures katlu. Varbūt aizies sezonā 0,4m3 vairāk. No tā nekāds ļaunums neiestāsies. Tas līdzīgi kā vecs mercedes, arī pēc 30 gadiem būs darba kārtībā.

Shēmu es nelikšu, slinkums meklēt.

Beidz Georg cilvēkiem jaukt galvu ar čuguna katlu, kuram lietderība noteikti nav 80% un ne tuvu. Jaunam labākajā gdījumā ap 70, bet procesā čuguna siltummainis apaug un būs vien savi 60% kas jau ir diezgan briesmīgi. Parēķini reālākus skaitļus pie reālām malkas izmaksām. Nu tas būtu tiešais aprēķins. Vēl jau jāņem vērā šmucīgāki dūmi vidē, netīrāks skurstenis, vairāk pelni un parasti arī dūma atsitiens verot vaļā krāsniņas druvis, kas rezultējas PM 2.5 un PM 10 daļiņās kuras izraisa vēzi. ;)