Par bildēs redzamo darbu kvalitāti pieklājīgi izteikties nav iespējams.

Vajag atrast projektu (pilnīgi noteikti ir būvvaldē). Ir pieredze ar tiem purviem, kapeikp!šanas dēļ nekāds noziegums nav par smagu. Tālāk var būt noderīgi atrast celtniekus, lai pastāsta, ko sadarījuši. Pāļi ļoti sadārdzina pasākumu, ja ir purviem atbilstošā garumā un skaitā. Šeit, ļoti ticams, ka nav ne viens, ne otrs un varbūt tikai stāsts.

Visu varētu norakstīt uz apmetuma plaisāšanu (nesmuka, bet nebīstama padarīšana), bet mani uzmanīgu dara plaisas pāriešana griestos.

jtdesign rakstīja:
-------------------------------------------------------

> Visu varētu norakstīt uz apmetuma plaisāšanu
> (nesmuka, bet nebīstama padarīšana), bet mani
> uzmanīgu dara plaisas pāriešana griestos.


Tāpēc , ka tur ir reģipsis ... Griestu šuve sakrīt ar sienas šuvi, un ir noplaisājis pa šuvi. Nekas īpašs. Cēloņi dažādi, jebkurā gadījumā nekas bīstams.

Es ieteiktu iedzert labu zaļo tēju ar medu, palasīt kadu labu grāmatu un padarīt ko patīkamu. Citas tādas tākā darbības laikam grūti šeit ieteikt. Viss ir attieksmes jautājums.

Protama lieta, ka būvniecības kvalitāte privatmāju sektorā mēdz būt dažreiz briesmīga. Ģeoloģiju netaisa, vai ja uztaisa, tad ignorē, ja neignorē, tad stroiķi salaiž fūzeli ar tehnisko izpildījumu pamatos utjp. Salaist visu pakaļā ir 1000 iespējas, nav jēgas minet piemerus.

Nu neko, nopirts ir tipisks "mincis maisā" un tagad atliek sadzīvot. Iespeja, ka viss būs lieliski ir maza, iespēja ka tas viss parvērtīsies par katastrofu ir tāpat maza, visticamākais, ka nāksies sadzīvot ar visādiem defektiem, kas ik pa laikam līdīs ārā. Jumts uz galvas neuzgāzīsies, dzer zaļo tēju un priecājies par pozitīvo. Bez ironijas. Tagad jau neko, beigta balle. Būs jau labi. Nav jegas macīt cilvēkus, ka pirkt purvā celtas majas, kas stavējušas aš 10 gadus savā nodabā, nav prāta darbs, lēmums jau pieņemts, māja nopirkta.

Pilna pierīga ar 2005-2008 gadu brīnumiem, kurus cēla bieži vien cilvēki, kuriem nebija jebkādas izpratnes par to, ko dara. Ne vismazakās. Un neko, redz, stāv. Cilvēki sadzīvo ar visādām mazākam vai lielākām nekritiskam šausmām.

Es teiktu, ka, ņemot vērā, ka apkure ir 2 mēneši, plaisas tā uzreiz baigi pa pilno nevajadzētu ņemt. Paies laiks, nāks padoms. Es uzliktu gipša plombu un pavērotu, kas notiks - staigās vai nestaigās, ja staigās, kādos virzienos un vietās.

Man ir zināms viens objekts, celts zelta laikos pierīgā arī purvā uz pāļiem, nu viņš ir mainījis īpašniekus vairākas reizes, bankas ņemušas nost par parādiem, tad saviem lojālajiem klientiem ar atlaidi iesmerējušas utt. Nu tur pamatīgas auzas ar pamatiem, divi īpašnieki centas investēt un nepadoties, algoja nopietnus kantorus ar ģeologiem, inženieriem, urba pāļus sānos, stiprinaja, pumpēja ķīmijas, bet, ja apakšā zemas nestspējas slāņi ir pa daudz, tad nav īsti pret ko atspiesties un tā māja skaisi grimst vēljoprojām. Pēc visiem remontiem grimsana palikusi nevienmerīgāka un tagad pa grīdu pudeles jau ripo skaisti pašas savā gaitā. Tas par uzstādījumu "ja grib tad var sataisīt", dažreiz neko nevar izdarīt, jajauc nost.

Vārdu sakot, varbūt viss būs labi, bet varbūt arī nē. Nav ko iespringt. Katastrofa kā iepriekšējā piemērā ir mazticama. Un priecājies ka nav tā, ka pudeles ripo pa grīdu.

deformācijas šuve rakstīja:
-------------------------------------------------------
> Un priecājies ka nav tā, ka
> pudeles ripo pa grīdu.




Pēdējais gadījums, ar ko garāmejot nācies saskarties - Lielupes pļavas Priedainē, ļoti naudīgu cilvēku apmešanās vieta. Pamati gan nekur nebrauca, aizbrauca grīda un attiecīgi uz tās balstītās starpsienas, vietām paskats bija visai baiss.