Slikts piemērs. Juridiski iespējams viņiem ir taisnība, bet normālās pašvaldībās tomēr atstāj konsultācijas laikus. Mūsējā ir 2 dienas, praktiski dienas garumā. Es gan gāju neskatoties uz dienām, kā sanāca būt pilsētā un tik un tā ja nebija akurāt kādā sarunā, tad uzklausīja. Es uzskatu, ka konsultācijas vajag atstāt, jo ja cilvēkam ir iecere, tad viņš ir jāatbalsta kaut ar to mazumiņu kā konultācija.

Mimene rakstīja:
-------------------------------------------------------
> Teikšu godīgi,pacēlu balsi

Šis ievērojami sarežģīs visu tālāko procesu. Neatkarīgi no...

Vispār jau būvvaldei nav jāsniedz konsultācijas, kuras sevī ietver palīdzību sastādīt dokumentāciju un izskaidrot būvniecības normatīvo bāzi. Viņi to dara, nāk pretīm, bet es to uztveru kā BONUSU. Nepatīk? Būs pašvaldību vēlešanas. Paudiet protestu.

Es ar būvvaldēm parasti runāju no pozīcijas, ka es esmu viņiem parādā - ļoti piezemēti, pozitīvi, pieklājīgi, BET UZSTĀJĪGI(es lieku noprast, ka no manis neatkratīsies vaļā, savu problēmu es risināšu neatlaidīgi), ar tādu tā kā spriedzi noņemošu humoriņu, komplimentiem, ļoti laipni interesējos, nekautrējos apzvanīt arī citus kolēģus, kas sēž blakus kabinetos. Balsi nekad pirmais neesmu pacēlis, tā ir ļoti, ļoti slikta ideja. Ir gadījies to darīt tikai uz īsu brīdi ļoti retos gadījumos, lai parādītu otrai pusei, ka es arī varu to darīt, mani nevar iebiedēt ar agresiju, tad ātri mēginu deeskalēt ar cienīgu pielabināšanos.

Un vēl nianse - ar ierēdņiem es diskutēju tikai pec tam, kad es esmu izpētījis konkrētās situācijas normatīvo regulējumu, lai es uzreiz varu oponēt atsaucoties uz konkrētiem tiesību avotiem. Man pat konfliktsituācijās, kad klients ir neglabjami "sadirsies" ar būvvaldi, izveidojušās personīgas antipatijas un aizvainojums(ļoti slikta kombinācija), izdodās atrast kaut kadu risinājumu, jo viņiem tomēr gribas atkratīties vaļā no zinoša oponenta, kas ir neatlaidīgs un bez negācijam vienkārši spiež viņus lēnām.

Bet pie lietas.

Ir divi risinājumi. Pirmais. Noalgot speciālistu, kas aizpilda papīrus un veic komunikāciju ar būvvaldi. Tas maksā. Nav vajadzīgs pat sertificēts speciālists.

Otrais. Negribam terēt naudu. Ņemam MK noteikumus [likumi.lv] izlasam, sastādam paskaidrojuma rakstu, kura saturs un izskats tur ir aprakstīts un sniedzam iekšā. Nav iespējas uzzīmēt to situācijas plānu atbilstošā vizuāli uztveramā mērogā? Algojam kadu, kurš var. Vispar nav nekas sarežģīts, vajag to vienkarši izdarīt, bet ja nevaram, nu neko. Jāmaksā kadam.

Nevaru DŠ piekrist no principiālā viedokļa. Valsts pārvalde un arī vietvara rada noteikumus un rada viņus ellīgi daudz un ja cilvēkam būtu jāizlasa visi normatīvi, tad tam vajadzētu 500 gadus un vairāk. Noteikumi ir radīti mūsu iedzīvotāju interesēs un tiem būtu ideāli jābūt pēc iespējas mazāk pēc skaita. Jo saprātīgāka sabiedrība, jo mazāk noteikumi.

Bet nav adekvāta situācija, ka VIENĪGĀ iespēja iedzīvotajam ir tulka algošana, lai izprastu pārvaldes noteikumus. Pārvaldei tik un tā ir jānodrošina savu noteikumu skaidrošanas iespēja bez maksas. Jā, var ierobežot pieejamo laiku, bet iespējai ir jābūt. Tulka ņemšana būtu attaisnojama procesa paātrināšanai un efektivizācijai, bet tikai.

Vilnis runā par tēmu - kā būtu jabūt. Es no viedokļa - kā panākt efektu esošajā situācijā.

Ja kādas pašvaldības būvvalde darbojas neefektīvi, tad to labot var ievēlēts deputāts. Es tā varu minēt, ka deputāts paskatoties to, cik naudas ir budžetā un cik maksātu 2x palielināt būvvaldes štatu konsultācijām, vai arī nolīgt 2x dārgākus un kvalificētākus specus, met tai idejai - uzlabot būvvaldes saziņu ar iedzīvotājiem - svētu mieru. Pašvaldībai ir tik daudz funkciju, visas grib ēst un vakar. Protams, naudu var atrast likvidējot visādus apendiksus, kur šancē balasts, bet, skat iepriekš - ievēlam tad citus deputātus.

Visā pasaulē civilprocesos vienīgā iespeja cilvēkam noregulēt savu disputu ir: a) algot likumu tulku; b) tulkot likumus pašam. Civilprocess, tāpat ka pirts celšana ir EKSTRA. Valsts piedāvā juridisko palīdzību pamata lietās - trūcīgajiem arī civilprocesos, valsts apmaksāts advokats kriminālprocesos.

Valsts pienakums nav luksusa pasākumam - gribu būvēt šķūni - noalgot cilvēku, kas ar karotīti salies visu mutē. Piekam tajos likumos nav nekas sarežģīts. Viss rakstīts melns uz balta. Vai Jūs būtu gatavi nodokļu pieaugumam, lai tā būtu?

Ok, var pieiet problemai no otras puses. Vispar novākt privātmāju būvniecībā jebkadas bremzes, kā tas ir krievijā - būvē savas privātās mājas iesniedzot uz A4 lapas aptuvenu plānu kā izskatīsies un miers.

Nu bet tad akal - vai mēs gribam dzīvot vietā, kur katrs dara ko grib. Sētu uztaisa no zila un dzeltena polietilēna plēves, fasādes atstāj 90% gāzbetonu pliku, nav nekādas kontroles par to, ka tas izskatīsies kopskatā. Gribam ordnungu, nu tad maksājam. Gribam daudz nečakareties, nu tad taisam kā krievzemē - viss katra fantazijas lidojumam atbilstoši.

Par smuku un sakārtotu vidi ir jāmaksā. Man vispār ir vienalga - ja tauta grib bardaku, lūdzu, ja ordnungu, lūdzu. Bet izdaram vienu izvēli un pēc tam neraudam.

Var pamēģināt darīt tā:
1. definēt mazēku kā dzīvojamu ēku, lai varētu būvēt pēc LBN "Dzīvojamās ēkas". Interesanti, bet mums LV nav normatīvu nedzīvojamo ēku, kuras nav publiskas ēkas, projektēšanai un būvniecībai, līdz ar to ir brīva vieta būvvaldes diskusijām. Piem. pēc kāda normatīva būvēt garāžu ?
2. ja apbūves laukums lielāks kā 25 m2, sniedzam divas būvniecības iecerēs - vienu ēkai un otru terasei, kas nav saistīta ar ēku. Par šo īsti nezinu vai izdosies, ja būvvalde gribēs dzīt kašķi , būs no viņu puses visticamāk prasība EM skaidrojumam. Piezīme: EM skaidrojumu par būvnormatīviem var arī neuzskatīt par tiesiski saistošu un apstrīdēt tiesā,
3. mazēkas bēniņi. kur rāvāt, ka 1.6 m ir limits? ja būvē dzīvojamu mazēku ( skat. 1. punktu), tad bēniņi saskaņā ar LBN "Dzīvojamās ēkas" netiek skaitīti stāvu skaitā un , kamēr nepārkāpj abpūves noteikumos atļauto kores augstumu, tur var bŗīvi izpausties,
4. visu darām caur BIS. Ja ir iizveidota būves lieta, tur ir iespēja brīvas formas iesniegumam būvvaldei, uz kuru tai jāatbild. Lai dzīve liktos saulaināka, drīzumā būs grozījumi BL, tur projektā ir spēkā noklusējuma princips - iestāde laikā neatbildēja, tātad piekrita. un viss.

To Mimene

vai gadījumā tā nebija Talsu novada būvvalde? Arhitektes Ivetas personā?
Ļoti līdzīga pieredze arī mums.

Kā jums atrisinājās lieta?