Plāns mazdārziņā uzcelt mājiņu,kas ietilptu 25m²,lai tā kvasificētos kā 1.grupas ēka.Man ir pagadījusies super neatsaucīga būvvalde un neatbild uz nevienu manis interesējošo jautājumu,bet jautājumi ir padaudz.Varbūt kāds spēs šeit atbildēt:
1.Gribam celt šo ēku,bet ieplānot tajā arī mazu pirti.Būvvaldē man uzreiz aizrādīja,ka tad jādomā par notekūdeņiem,bet vai man obligāti pirtī jābūt vietai,kur nomazgāties?Blakus ir dīķis un vasarā mierīgi varam ar to iztikt.
2.Otra sāpīgā tēma ir terase.Gribam arī terasi.Man paskaidroja,ka terasei jāietilpst esošajos 25m²,bet lasot citus forumus atradu info,ka ja terase nav augstāka par 3 pakāpieniem,tad tā neietilspt tajos 25m².
3.Nekur nevaru atrast info par ēkas augstumu.Gribam arī izbūvēt bēniņus,kur būs guļvietas,cik augstu tos drīkst izbūvēt,lai tas jau neskaitītos kā 2.stāvs?
Paldies jau iepriekš!

1. Attālinātais darbs un nežēlīgs tā apjoms. Ko jūs tur darīsiet, tā ir jūsu darīšana, bet pirtij noteikti jābūt ar mazgāšanos, attiecīgi notekūdeņi būs. Tāpēc padomāt par citu nosaukumu/-iem.

2. Apbūves laukums kopīgs ēkai, āra kāpnēm, terasēm un ciemu/ciematu/pilsētu robežās līdz 25 m2. Laukos 60 m2.

3. Ar šādiem noteikumiem var būt tikai nedzīvojama vienstāva ēka. "Tehniskie" bēniņi nav stāvs, bet arhitektam būs nedaudz jāpacenšas. Augstumu visticamāk jāskatās vietējos apbūves noteikumos.

par #1 nosaukumam - brīvs domas lidojums: klēts, šķūnis, (instrumentu) novietne, bibliotēka.
nevajadzētu : pirts (notekūdeņu novadīšanas prasības) , stallis un kūts . ( visdrīzāk teritorijas plānojums neļauj)
par #2 terases jābūvē pēc nodošanas ekspluatācijā.Kaut kā nav manīts, ka esošajām būvēm par vienkāršu terasi būtu izteiktas pretenzijas. Bet, ja arī izteiktu, tad paskaidrojumā uzrakstītu, ka tā nav terase, bet gan tādā veidā tiek kaltēti kokmateriāli.
par #3. Lai bēņiņus neskaitītu platībā,to augstumam jābūt zem 1,60m. Pretējo pušu spāres savā starpā sasaista ar stiprībai nevajadzīgiem dēļiem 1,59 m augstumā, kurus pēc mazēkas nodošanas ekspluatācijā aizvāc un pabeidz jumta izbūvi.

Es arī nesen pētīju jautājumu par mazēku un terasi. Secinājums- ne arhitekts, ne būvvalde nepārzin būvniecības likumu un katrs to interpretē kā grib. Jāpievēršas tieši terases definīcijai. Būvniecības likumā ir rakstīts: 2.23. terase – norobežots vaļējs vai segts laukums, kas izvietots uz zemes kā ēkas piebūve vai virs ēkas vai tās daļas... Uzsvars jāliek uz vārdu- norobežots, ja tā ir kā dēļu grīda bez margām, tad tas nepieder pie ēkas un tās izmērs nav noteikts, ja tai ir jumts uz stabiem, tad stabi varētu būt pie mazēkas kvadratūras, bet ja jumtam ir pārkare virs dēļu grīdas bez stabiem, tad drīkstēšana atkarīga no attiecīgā ierēdņa noskaņojuma. 2019. gada izmaiņas likumā saka, ka ar ēku nesaistītu terasi var būvēt bez saskaņošanas, bet to saistību ar ēku atkal var interpretēt pēc sirds patikas, un atkal jau- ja tā nav norobežota, tad nemaz nav terase utt un tā joprojām. Viss jau atkal atkarīgs no konkrēta ierēdņa. Reizēm mutiski ar viņiem runāt nav vērts, jāraksta oficāla vēstule ar jautājumu un jāgaida oficāla atbilde ar pamatojumu uz noteiktiem likuma punktiem, kurus viņi pārzin diezgan vāji.

Ēka - instrumentu noliktava. Pirti nosaukt par drēbju žāvētavu. Priekš ķēzīšanāsToy-toys, izsmeļamā bedre, kas tik un tā jau notekūdenis, biotuptūzis vai kak-urīns turziņā atpakaļ uz deklarēto dzīvesvietu. Dārziņam nevajag, bet pirts ir "dzīvošanai" .Līdzīgi ar trauku mazgāšanu vai to vienreizīgumu. Katrs bēniņu ciemiņš ar savu atkritumu turziņu, bet var būt, ka vietējos saistošajos noteikumos pie katras ēkas obligāta miskaste un līgums par iztukšošanu Terasi nosaukt par celiņu ar koka segumu. Bet principā viss, kā jtdesign klārēja.

Un turpinot par terasi... ja tomēr gribi terasi ar jumtu un norobežotu, tad teorētiski to varētu taisīt nepiejūdzot pie ēkas, us arsevišķiem pamatiem atstājot starp grīdu un ēku 1cm, jumtu taisīt uz stabiem mazliet zemāku par ēkas jumtu un palaižot to zem ēkas jumta pārkares, bet nesavienojot ar to. Likumiski viss kārtībā un to nevajag arī saskaņot. Lai tad viņi atrod likuma punktu kurš ir pārkāpts.

Par terasi mēs arī bijāt iedomājušies tieši tāpat,kā Mr.,celt atsevisķi un nesavienot ar ēku.
Kaut kur biju lasījusi,par to ka pirti nevajag saukt par pirti.Bet vai tad būvvalde neapseko iekštelpas?Redzot krāsni,noticēs ka tā ir veļas žāvētava?

Būvju klasifikācijas noteikumi:
5. Būvei nosaka vienu galveno lietošanas veidu arī tad, ja būvē esošajām telpu grupām ir dažādi lietošanas veidi....
Tur tālāk vēl 6.punkts par proporcijām.
Tātad, ja pirts aizņem mazāk par pusi no kopējās kvadratūras, tad ēku nevajag saukt par pirti. Lai kaut ko uzbūvētu, tad pašam ir jāizstudē visi likumi- kad man arhitekts taisīja mājas projektu, tad ik pa laikam vajadzēja viņam aizrādīt, ka šis vai tas nav pēc būvnoteikumiem. Rezultātā būvvaldē saņēmu apstiprinātu projektu, kurš joprojām ir pretrunā ar apbūves noteikumiem. Tā te notiek.

Ko nozīmē neatbild uz jautājumiem būvvaldē? Tak piezvani! Ja tā ir kāda lielas pilsētas būvvalde, tad es saprotu, ka viņi varētu arī būt nevaļīgi, bet ja maza, tad vienkārši jāsazinās un viss. Necēla klausuli, zavni vēlreiz. Parasti jau tur ir vismaz kādi 3-4 cilvēki ar kuriem var par tēmu runāt.
Manuprāt, tādām budkām otrō stāvu tak nerēķina apbūves platībā!?
Es savējo pirti uzbūvēju pirms kādiem 5 gadiem laikam. Vispār nekādas īpašās prasības. Iesniedzu docus un skici un viss. Nodevu arī ar fotogrāfiju.
Pēc tam vēl 2 būvniecības aizgāja .Vismaz manā apvidū būvinspektors vispār uzdeva jautājumu, kāda velna pēc es te tos projektus sniedzu. :) Par tiem notekūdeņiem man šķiet ir rekomendējoša prasība, jo nav dzirdēts par pirti kā ēkas tipu ar izrietošām sekām. Pirts vispār ir kabīne ar krāsni un ūdeni lieto katrs pēc savas izpratnes. Ja tur tur iesniegšanas aprakstā mini, ka tev būs duša vai tualete, tad jā, ja ir A tad vajag B, bet ja nav tā visa tad arī nav problēmu.

Vilnis_Radio tieši to arī nozīmē ka neatbild uz maniem jautājumiem.Nosūtīju e-pastu,2 nedēļas bija klusums,tādēļ zvanīju.Uzreiz man sāka pārmest,ka neesmu to un to norādījusi,kā es vispār to iedomājos.Teikšu godīgi,pacēlu balsi,jo mani nelaida pie vārda un darbiniece ar mani runāja agresīvā tonī,bet tad nomierinājās un norunājām,ka es visu noprecizēšu un pēc dažām dienām zoom sapulcē viņi visu pārrunāšot un sniegšot man atbildi.Pēc tām dažām dienām man galvenā arhitekte atbildēja,ka lai griežos pie sertificēta būvspeciālista un tas atbildēs uz visiem maniem jautājumiem.Uz manu jautājumu,vai viņiem nav jākonsultē iedzīvotāji,atbildēja,ka tas neietilpst viņu pienākumos.Un es sākumā nebiju ne rupja,ne agresīva.Laipni vērsos pie viņiem,bet pretī saņēmu šādu attieksmi.Vakar nosūtīju oficiālu vēstuli caur latvija.lv,bet domāju,ka arī tur atrakstīsies un viss.Tieši tik neatsaucīga ir mana būvvalde.