Vēl jārēķina ārēja kontūra sūkņa cirkulācijas elektrības patēriņš, kas saskaņā EN 255 netiek iekļauts COP aprēķinos/deklarētajās vērtībās, baigi daudz jau nav, bet kārtējie daži % lietderības nost.

Bet tas nemaina lietas būtību - Zeme-Ūdens SS ir prognozējamākais elektrības izmaksu ziņā. Ja ir nauda un vieta, ir jāliek zeme -ūdens SS; ja naudas mazāk vai ir alternativas apkures iespējas- var likt gaiss-ūdens SS.
Sildīt ar elektrības Tenu var labi nosiltinātu vienistabas dzīvokli, kur SS uztrādīšana nav iespējama.

Man ir veca māja un saglabājsies krāsns, kuru šajā sezonā esmu kurinājis dienās, kad sals tuvojas -10 grādu atzīmei.

SS patēriņā ir viss iekļauts un pieminētais koeficients ir kopā ar sūkņiem. Bez sūkņiem SS SCOP ir 5.
Āra kontūra sūknis nestrādā bez kompresora, tātad nav atsevišķi jārēķina.

VK rakstīja:
-------------------------------------------------------
> SS patēriņā ir viss iekļauts un pieminētais
> koeficients ir kopā ar sūkņiem. Bez sūkņiem SS
> SCOP ir 5.
> Āra kontūra sūknis nestrādā bez kompresora, tātad
> nav atsevišķi jārēķina.
Muļķības. Siltumsūkņu ražototājuefektivitātes aprēķinos tiek visādi vingrojumi izveikti, lai pierādītu, ka viss tur ir baigi super. Mērījumi/sertifikācijas tiek veiktas saskaņā ar apstiprinātiem standartiem un zeme ūdens siltumsūkņiem cirkulācija netiek ieskaitīta (piedod, bet tāds ir standarts) , tāpat kā gaiss siltumsūkņiem saskaņā ar standartiem netiek ieskaitīts atkausēšanai nepieciešamais siltuma daudzums.

Nedaudz iedziļinoties SS algoritmos.
Kādi iestatījumi jums ir deltai turpgaitā - atpakaļgaitā un kā strādā cirkulācijas sūknis. Man SS defoltā bija līdz 10 grādiem un mainīgs cirkulācijas sūkņa ātrums, t.i. dabā delta svārstījās ap 8-9 grādi pie -5 ... -7 un ap 2-3 pie zemākām āra temperatūrām - 12 ... -18. Tagad noņēmu viedo cirkulācijas sūkņa vadību, t.i. cirkulācijas sūknis visu laiku iet uz 70% un delta tagad turas ap 2-2,5 grādi neatkarīgi no āra t.
Doma ir atgriest atpakaļ mainīgu cirkulācijas sūkņa ātrumu, bet deltu ierobežot līdz 5 vai 4 grādiem, lai SS pats rēķina kā un cik.
Vai esat mēģinājuši mainīt manuāli iestatījumus?
P.S. vienu sezonu SS strādāja tikai ar ražotāja iestatījumiem, bet varēja just ka ekonomijas vārdā mazinās komforts, tagad komforts ir augstāks, bet nezinu vai ir optimāls darba režīms.

Katra sistēma protams savādāka, bet šobrīd esmu palicis pie 3 grādu delta ziemas laika un 4 grādi starpsezonā.
Mans apsvērums tāds: minimāla delta dod maksimalu siltumsūkņa efektivitāti jo katrs papildus grāds izejā dod zemāku COP, bet savukārt pie mazām jaudām pats cirkulācijas sūknis jau tēre gana daudz lai izdevīgāk būtu mazāka plūsma un par grādu augstāka izejas temperatūra (man kompresoram minimāla jauda ~400W, ūdens sūknis pie 25L/min ir ~100W)

Rezultātā uz 120kv māju (tikai siltās grīdas) un 5kW SS sobrīd ir šādi:
Pie lieliem mīnusiem turpgaita/atpakaļgaita 33/30 vai 32/29 plūsma 25L/min
Kad ap nulli 31/28 plūsma 15L/min
Kad plusi 31/27 plūsma 10L/min vai 30/26 plūsma 10L/min

Man nominālā cirkulācijas sūkņa jauda pie 100% ir 75W, darba diapazons ir 2-75W. Pašlaik stāv uz 70% plūsma ir 16,5 l/m, mainīju uz 60 % bija 14,2 l/m, kopā ir 12 kontūri pa 55-65m, ap 700m 16 trubas.
Esmu mēģinājis mainīt tikai sūkņa ātrumu, deltu neesmu regulējis. Kad bija auto iestatījums, tad sūknis strādāja 18-30%, bet delta bija pārāk liela.

Tu maini deltu vai plūsmas ātrumu?

Kungi!
Vēl būtu vērtīgi katra kwh par SS minēt klāt Jūsu izdevumus naudas izteiksmē par elektroenerģiju.
Varbūt kāds arī kliedētu manu nostāju,ka ar SS apkure ir dārgāk nekā malkas apkure+akumulators un ņemot vērā faktu,ka enerģija priekš SS ir jāpērk par tirgus cenu kāda nu katram ir uz doto brīdi.

Nb.Daļa no publikas noteikti paši saražojuši dabas-saules enerģiju,kādas tad šajā variantā izmaksas būtu jāņem vērā,sadale,SP ieguldījums u.c?

Es te rakstīja:
-------------------------------------------------------
> Tu maini deltu vai plūsmas ātrumu?

Man SS piedāva 2 opcijas - konstanta plūsma vai konstanta delta.
Ir 3 saistītas lietas: siltuma ģenerācija (enerģija), plūsma un deltaT.
enerģija = plūsma * dT * šķidruma siltumietilpība.
Ja kādu no šim lietām nofiksē tad vadības algoritms darbojas ar pārējām.
Siltumietilpība ir konstante - glikolam(45%) 3650 J*Kg/C vai ūdenim 4186 J*Kg/C
Konkrētajam SS siltuma jaudas diapazons ir 2,5 - 5kW (2,5kW ir pie minimālajiem kompresora apgriezieniem, 5kW pie maksimālajiem)
Ūdens sūknim man ierobežots maksimums uz 25L/min jo pie lielāka sāk ļoti dzirdēt ūdens plūsmu trubās kas iet no tehniskās telpas uz āra bloku.
Tālak tad var izrēķināt ko sagaidīt no vadības algoritma nofiksējot vienu vai otru lietu, piemēram:
dT 4 grādi, jauda 2,5kW, glikols:
elerģija = 2500 W/s jeb J
1L ūdens = 1kg udens
plūsma = enerģija / (dT * siltumietilpība) = 2500 / (4 * 3650) = 0,17L/s * 60 = 10,2 L/min

Realitātē pie fiksētas deltas SS var mainīt gan jaudu gan plūsmu un meklē darba punktu kurā izejas temperatūra atbilst uzstādītajai un dT ir tāds kā prasīts. Ja izejas temperatūra pārāk liela/maza tiek mainīta jauda un ja dT pārāk liels/mazs tiek mainīta plūsma (aptuveni, algoritms noteikti sarežģitāks).
Ja enerģiajs ģenerācijas un patēriņa balanss ir pareizs, sūknis strādā visu laiku ar konstantu jaudu nevis slēdzas iekšā-ārā.
Šis arī galvenais kas jāpanāk ar iestatījumiem - maksimāli gari konstantas darbības posmi.

Jāpiezīme ka man ir buferis 60L un otrs sūknis kurš grīdās laiž citu plūsmu. Ir 11 loki no kuriem 6 visu laiku atvērti un 5 ar termogalvām no istabu termostatiem. Ja nav akumulātora (daudzsimt litri) tad maksimāli jāizvairas no on/off temogalvām lai siltums tiek ņemts konstanti - izmaiņas atpakaļgaitas temperatūrā redz pat tad ja modulējas tikai daļa no lokiem uz ko savukārt reaģe SS vadības algoritms sākot mainīt plūsmu vai jaudu. Man tā bija pirms izpētiju kā tam visam patiesībā vajadzētu būt:)

Paldies.
Man ir opcijas mainīt deltu un/vai sūkņa ātrumu. Max sūknim ir 25 l/m. Uzliku uz 50% paskatīšos pēc pāris dienām kas būs ar parametriem. Man visi loki ir pilnīgi atvērti, kaut kāds neliks akumulators ir iebūvēts iekš ss.