Sveiki!

Kādas ir jūsu domas par to vai tas būtu prātīgi lietus ūdeņus novadīt uz zemes siltumsūkņa ģeotermālo kontūru, kas ierakts zemē. Siltumsūkņa ģeotermālais kontūrs ierakts apmēram 2 m dziļumā. Rokot tranšeju grunts bija diezgan sausa, sastāvs - smilts, māls un smilts un māla sajaukums. Sausā gruntī siltuma apmaiņa nav tik laba, kā slapjā un mitrā gruntī. Iedomājos, ka savāktos lietus ūdeņus varētu novadīt uz ģeotermālo kontūru un virs tā ierakt drenāžas caurules. Jautājums vai aukstie rudens lietusūdeņi un vēl aukstākie sniega kušanas ūdeņi ziemā nedzesēs grunti un būs tikai sliktāk?

Jautājums par nepieciešamību. Kāda ir ienākošā temperatūra no zemes kontūra?

Man šķiet, ka panāksi tikai pretējo efektu, jo kontūra doma ir, ka tas paņem no vasaras saules zemes akumulēto siltumu. Bet ja sāksi to dzesēt ar lietu, kas ir ārējās atmosfēras temperatūrā...

Pamēri tagadējo kūstošo ūdeņu t, un pamēri to t, kas 2m zem zemes. Uzreiz viss nostāsies savās vietās, un neradīsies dīvainas idejas, kur lieki izgrūst naudu. Tas nav apvainojums, bet ieteikums :)

Tāda sistēma varētu palīdzēt, ja pievadītie lietusūdeņi tur tik tiešām arī uzglabātos un veidotu kaut ko līdzīgu plūstošo smiļšu slānim, bet tas neizklausās reāli, jo tad zemes sastāvam jau tādam būtu jābūt.
Es gan teiktu, ka neko sliktāku kontūram tu neizdarīsi ar tiem lietusūdeņiem, jo zemes siltums ir diezgan liels apjoms un tādi ūdeņi to nenodzesē - to ūdeņu apjoms nav liels, ja vien tev nav kaut kāda gigantiska savākšanas sistēma. No ēku jumtiem tie apjomi ir mērāmi ne vairāk par pāris m3 mēnesī, kas ir ļoti maz tomēr. Tīri hipotētiski, iespējams, ka kaut ko nedaudz tu vari kontūrā uzlabot tādā veidā - teiksim rudens ūdeņi, kuri nepaspēj nodrenēties augsnē un attiecīgi veido mitrāku slāni uz apkures sezonu, bet kā jau teicu man šķiet, ka tie ūdens apjomi ir pārāk nelieli, lai radītu kaut kādu vērā ņemamu efektu un strādās tas tikai uz to mazo augsnes apjomu. Vislielākais kontūra efekts, ja tas ir ielikts tādā slānī pa kuru reāli pārvietojas ūdens - resp. zem gruntsūdens līmeņa ziemā - piemēram plūstošo smilšu slānis, dīķa grunts, purvs utml. Tur siltums uz kontūru migrē no ļoti plaša apvidus - sanāk, ka kontūrs dzesē teiksim 100m2, bet siltumu tam dod pāris hektāri - tādā vietā kontūrs praktiski neatdzisīs visā apkures sezonā, bet nu cilvēki jau mājas būvē sausās, drenētās vietās :)

Topika autors tā arī nav atsaucies un ierakstījis, kāda tad tagad ir temperatūra no kontūra. Kāda aizejošā un pienākošā temperatūra. Tas tad arī ir izšķirošais vai tur kaut ko vajag darīt vai nē. Ja siltums pietiek, pienākošā t pozitīva, neko darīt nevajag.
Ja uz pavasari kontūrs sasaldē zemi, tad var domāt par uzlabojumiem- zemes mitrināšanu, lai labāk noritētu siltuma apmaiņa ar grunts dziļajiem slāņiem, papildus kontūra ierakšanu.
Vienkāršākais papildus kontūrs ir polietilēna caurule, piestiprināta gaisā pie sētas stabiem. Martā/aprīlī siltajās dienās gaisa temperatūra ir augstāka kā gruntī.