Pārtikai izaudzēt ir izdevīgāk, nekā tīri kurināšanai. Izdevīgāk ir atsijas pārdot. Graudu patēriņš ir par 20% lielāks,nekā kokskaidu granulām. Līdz ar to graudu cenai jābūt vismaz par 25-30 % mazāk, kā kokskaida granulām.

Lai izaudzētu garaudus zeme jāar, jāmēslo, jaecē, jasēj sēkla, jāmiglo pret visādām zarazām, japļauj labība un vēl graudi jažāvē. Nu nevar tas būt lētāk, kā nocirst koku, kurš aug pats, bez kāda darba. Jā, pasaules biržā graudu cena mainās un kādu gadu graudiem var nebūt vērtība, bet tad nākamgad tos zemnieki neaudzēs un cena atkal būs augšā. Tas viss no loģikas, lai gan šo pasauli izprast vairs nevar. Nu kā cūkgaķa var maksat lētāk par zivīm. Cūkai ta vajag kūti, barību, cilvēkus, kuri fermu apkalpo, sertificētu kautuvi, u.t.t., bet lai noķrtu zivi vajag tikai jūrā iebraukt un tīklu izmest, bet zivis vienalga dārgākas :)

auzāns Wrote:
-------------------------------------------------------
> Pārtikai izaudzēt ir izdevīgāk, nekā tīri
> kurināšanai. Izdevīgāk ir atsijas pārdot.
> Graudu patēriņš ir par 20% lielāks,nekā
> kokskaidu granulām. Līdz ar to graudu cenai
> jābūt vismaz par 25-30 % mazāk, kā kokskaida
> granulām.

Par graudu audzēšanu nezinu,var būt kaut ko pateigšu greizi,bet es domāju-tehnoloģija graudu novākšanai no lauka būtu daudz vienkāršāka.Nav vajadzīgs graudus atsevišķi no salmiem.Visu sasmalcināt un katlā iekšā.Nu kaut kā tā..., var būt.

Kapēc tādas problēmas. Internetā var atrast firmas, kas ražo un pārdod iekārtas, kas ļauj no salmiem, zāles izgatavot granulas. Un kurini uz nebēdu - apļauj kaimiņu nenovāktos laukus, savāc zāli, apžāvē un taisi granulas. Bet graudi!... tāds darbs neatsver "aitādas uzvikšanu vilkam"

Nu nezinu gan. Ja par graudu tonnu zemniekam maksā (varu ķlūdīties) ap 100EUR (ja labi, kvalitatīvi) viņš būs priecīgāks saņemt 120EUR par da jebkādu kvalitāti, tai pat laikā labas granulas maksā 180 -200 Eur T. Ja zemnieks audzē pārtikai tad tehnika viņam notiekti jau ir un bieži vien pēc ziemas ir pārpalikumi (iespējams zemākas kvalitātes graudi) ko viņi parasti izgāž mežmalās mežacūkām. šos pārpalikumus pārdot vienmēr būs izdevīgāk. Zinu ļoti daudz zemniekus kuri pārtrauca darbību jo nevienam nebija vajadzīgs viņu saražotais, pilnas klētis vnk izgāza zemē un izslēdza gaismu.

Graudi manuprāt ir viegli atjaunojams, jebkur pieejams resurss, kura novākšanai un sagatavošanai ir vajdzīga relatīvi maza enerģija.

Ja kombains aprīkots ar smalcinātāju tad salmi sasmalcinot kalpo kā mēslojums. Ja kurinātājs savāc pelnus, atdod tos atpakaļ zemniekiem tad tos var kaisīt arī kā mēslojumu (vnk minerāļu kaisītājs un aiziet)

Dzīvojot ar aizspriedumiem par graudu kurināšanu ātri vien attapsimies pie izcirstiem mežiem izpumpētas naftas, tukša naudas maka un aukstas istabas.

Varu palūgt konkrētu saitu kur tirgo graudu degļus? Grandeg tipa katliem skaidrs ka var kurināt graudus. Man vajag un interesē tieši atsevišķi degļi graudu kurināšanai.

Tagad lopbarības kvieši/ mieži maksā 150 euro/t. Labas kvalitātes granulas maksā 160 euro/t.

Man roka neceltos graudus izmantot apkurei.
Ja skatās uz šo lietu kompleksi, tad šim procesam pie tam vel ir blakusfaktori, piemēram zemā graudu cena veidojas no subsīdijām, ko zemnieks saņem, lai uzturetu zemu cenu, bet subsidijas rodas no mūsu nodokļiem. Ari Didzisp apraksta iesaistītās industrijas, kas jākurbulē, lai finālā sadedzinātu graudu.
Visā pasaulē pārtikai ir jāmaksā vairāk nekā tā maksā, to tirgu mērķtiecigi kropļo ar subsidijam un dažādiem nodokļiem vai atvieglojumiem.
Tāpēc labak sakopt savas grāvmales un izzāģēt krūmus, sagatavot malciņu, nekā dedznāt mākslīgi lēti uzbūvētu maizi.

Graudu cena jau nu toč nevaidojas no subsīdījām. Cenu nosaka pasaules biržas spekulanti.
Es piemēram kurinu apkures katlu ar graudiem. Bet tikai tāpēc, ka palika pāri.

Jā no 1.01.21015 arī elektrības cenas būšot no biržas

Auzān, negribi pastāstīt sīkāk kā kurini ar graudiem?