Par temperatūras režīmu pagrabā. IneseiX _24/10/2006 09:39
Praksē pagraba gaisam ir jāmainās, savādāk dzīvām saknēm sākas pelēšanas process, bet ilgstošai glabāšanai nepieciešama temperatūra ap 2..5 grādiem un gaisa mitrums tuvu 100%, lai nenotiktu sakņu izžūšana. Ja pagrabs ir tikai konservētiem dārzeņiem un aizvākotām burkām, tad situācija vienkāršāka, jo te telpas vēdināšanai nav nozīmes. Tātad sakņu pagrabam ir jānodrošina caurvēdināšana ievadot gaisu telpā un to aizvadot. Bet tā, ka vasaras periodā gaisa vidējā temperatūra virs 18..20 grādiem (jūnijs..jūlijs) tad gaiss uzsilda pagraba apjomu. Tātad siltajos mēnešos gaiss būtu jāatdzesē. Tas panākams izmantojot gruntsūdeni, tātad šai pagraba telpai pie griestiem vajadzētu piestiprināt siltumizolāciju -Tenapors Fs15 un redzamai daļai ALU-papīru. Tad zem tā nostiprināmas polietilēna caurules vai radiātori kuriem nav bīstama kondensācija, materiāls kas nerūsē. Un caur šo sistēmu ir jālaiž ūdens no akas vai spices. Tā ka gruntsūdens temperatūra ir ap 1..5 grādiem, tad tam pagraba telpā caurulēs būs jāsasilst, bet vienlaicīgi tās atdzesēs vēdināmo gaisu. Ziemā šadai problēmai nebūtu jāpastāv.
Atsevišķa problēma ir pagraba telpas virsmu izolēšana, kā labākais materiāls būtu tādi siltumizolācijas materiāli, kam ir noslēgtu poru struktūra - polimēra materiāli, kas sastāv no bumbiņām vai noslēgtām šūnām, jo tie mazāk pakļauti riskam samirkt no pagraba gaisa. Tie būtu jākombinē ar masīva materiāla norobežojošām konstrukcijām, tas izlīdzina dziennakts temperatūras svārstības. Tātad, ja iespējams tad pagraba telpu vajadzētu apbērt ar smiltīm vai māla massu. Turpinājums sekos..

Par temperatūras režīmu pagrabā. IneseiX _24/10/2006 09:39..turpinājums.
Konkrēti jūsu gadījumā jāsaka, ka no rakstītā par ēku nogāzē noprotams, ka videi ap ēku veidojas savs mikroklimats, ja nogāze ir vērsta uz dienvidiem, tad zemes izsilšana te var būt lielāka nekā vidēji līdzenumos un tas netieši ietekmē arī gaisa temperatūru ēkā. Kā vienu iespēju neļaut ēkas konstrukcijām vasarā no saules uzkarst būtu tās dienvid, dienvid- rietrum pusē fasādi, vai speciālu dekoratīvu pergolu apaudzēt ar liānveidīgiem augiem - pieclapu mežvīteni vai citiem, kas veido noēnojumu virsmām. Cita iespēja būtu veidot dekoratīvu apbalstsienu tieši sakņu pagraba apjoma robežās un izmantot grunts aizbērumu ~0,5..1m biezumā. Tas ietekmētu pagraba ārsienu, kas tāpat vairs nevarētu uzkarst no saules.
Atsevišķi par ēkas iekšējām konstrukcijām. Ja pagrabā jānodrošina vēsums, tad vasarā uz visām virsmām un to iekšienē, kas saskarās ar šo vēso telpu jāveidojas kondensātam. Tātad pagraba telpas iekšpusē pret šīm iekšējām virsmām -sienas, pārsegums, durvis ir jāveido tvaika barjera no alumīnija follija vai eļļas krāsas uz siltumizolācijas slāņa. Jāsaka, ka šīm konstrukcijām visracionālāk būtu izmantot speciālos 'sendviča' paneļus, kur ārpusē ir metāls, bet iekšpusē ekstrudēts polistirols. Jūsu minētā vates izmantošana ir problemātiska, jo vatē pagraba temperatūras un mitruma režīma apstākļos izveidosies liels mitrums, kas faktiski nevarēs izžūt, jo to traucēs pastāvīgais kondensāts.Tapēc vate mainīs savas siltumizolējošās īpašības. Respektīvi tā neveiks paredzēto uzdevumu tik efektīvi.

Inženierim Ivaram Brinkmanim
Paldies par ierosinājumiem! Daži no tiem būtu vērā liekami - piem, aukstā ūdens trubas tiešām varētu palaist ari pagrabā, jo tās turpat blakus telpā vien ir.
Par nogāzi un piebērumu - pagrabs ir Z/ZR pusē, tātad sauļojas tikai īsu brīdi pašā vakarā. Piebērums nesanāks, jo tā kā māja ir 2 līmeņos (nogāzē), tad pieberot augšējo daļu, kur pagrabs, sanāk apbērt apakšējo līmeni jau koka apšuvumu.... Pergolu gan varētu.
Tā vienkārši ir plānošanas kļūda, ka tas pagrabs mums ieplānots nepareizā pagraba daļā un to laicīgi neapjēdzām, tikai nodzīvojot vienu vasaras sezonu... Ja būtu otrā pusē, būtu pilnībā zem zemes. Bet pārcelt vairs nevar, jo visas citas telpas jau izbūvētas un tur ir grīdas apkure. Nu kļūda. Bet kaut kā gribētos to risināt. Vai to piebērumu nevar noimitēt ar papildus siltinājumu? Mums ir momolīta betona siena (pamati), kas no ārpuses siltināti ar tenaporu. Vai līdzētu papildus siltinājums iekšpusē? Vai tā pati atstarojošā folija pa perimetru? Uz kuru pusi - uz ārpusi? Vai var to foliju likt pagraba iekšpusē pret blakus telpām un griestiem, vai arī tādā gadījumā tur siltums un mitrums no siltajām telpām ies cauri vateiun kondensēsies uz folijas, tā samērcējot konstrukcijas? Mums ir reģipsa starpsienas ar vates pildījumu. Kā pasargāt tās no samirkšanas? Likt atstarojošo plēvi no siltās telpas puses?

Par aukstumu pagrabā vasaras siltajā laikā.
Būtībā lielākā problēma ir tā, ka ēkā blakus konstrukciju siltums mijiedarbojas ar vienas nelielas pagraba telpas 'aukstumu'. Un līdz ar to aukstuma noturēšana ir iespējama to neļaujot. Tiem, kam ir bijusi ciešaka saskarsme ar govīm un piena atdzesēšanu labi zin, ka vasarā pienu dzesēja kannā, kas tika ielaista akas ūdenī. Tātad, ja pagrabā ir nepieciešams vēsums, tad to var veikt arī izrokot groda aku pagraba telpā un to nosedzot ar restītēm.
Taču vēsums izsauks kondensātu ārējam siltajam gaisam. Tātad ...iepriekšējos rakstos pats mazliet saputrojos...tvaika izolācija liekama uz siltās virsmas, lai neļautu ūdens tvaikam no ārpuses iekļūt pagraba sienu norobežojošās konstrukcijās. Pagraba virsmas principā būs mitras, bet to iekšējam līdzsvara mitrums būs mazāks par ārējā siltā gaisa relatīvo mitruma piesātinājumu.

Inženierim Ivaram Brinkmanim
Paldies, kaut kā tā jau domāju par to silto pusi.
Ja tagad visām siltajām telpām (kas robežojas ar pagrabu), no iekšpuses izliekam atstarojošo foliju, ko varētu darīta ar griestiem? Kā neraža arī par to nepadomājām uzreiz - mums siltās grīdas augšpusē un nekādas folijas nav apakšā. It kā jau siltums ceļas uz augšu, jeb šajā gadījumā viņš pārvietojas arī uz auksto pusi, respektīvi - uz pagrabu? Uzlietot foliju no pagraba puses, laikam tad veidosies atkal kondensāts pārsegumā (koka sijas ar vati 20 cm, virs tā melnā grīda finieris)? Ja tagad noņemtu reģipsi no griestiem pagrabā, izņemtu vti no pārsegumiem un starpas aizpildītu ar atstarojošo foliju, pēc tam saliekot visu atpakaļ, vai tas būtu O.K.?
Un vēl ārējās sienas - vai būtu jēga tās papildus siltināt (ar ko labāk?) vai likt foliju uz ārpusi?
Aukstā ūdens radiators pagrabā ir vienkārši ģeniāla lieta, noteikti mēģināsim uztaisīt!
Vai vajadzētu arī durvis dubultās, vai arī tas neko daudz nedos? Ja es dabūtu to temperatūru zem +10, es būtu laimīga! Jo pašlaik konstanti turās 13-14 grādi.

atstarotāju liek pēc iespējas siltākā zonā. jāatceras par gaisa šķirkārtu, kas nepieciešama, lai pilnībā darbotos atstarojošais efekts.
ja pirmajā stāvā ir siltās reģipša grīdas uz koka pārseguma, un ļoti gribas to auksto pagrabu, tad, tiešām, tā var izdarīt.
respektīvi, no augšas skaitot tas izskatīsies šādi: siltā grīda, gaisa šķirkārta 12 - 15 mm, atstarotājs (ieteiktu abpusējo), vate, apdare.

Liels paldies par vērtīgajiem padomiem! Kaut ko no tā noteikti liksim lietā! Starp citu - pirms 2 dienām uzlīmējām atstarojošo foliju un vienas starpsienas, kas robežojas ar pagrabu - efekts pārsteidzošs - temperatūra pagrabā dienas laikā nokritās par 2 grādiem, attiecīgā siena no pagraba puses pilnīgi auksta! Turpināsim ar nākamajām sienām, ceru, ka būs līdzīgi.
V_t - vai pagraba ārsienām arī tas varētu būt efektīgi - tas ir, ielikt foliju uz ārpusi, lai vasarā siltums nenāk iekšā?
Ja vēl kāds no savas pieredzes var kaut ko ieteikt, tad būšu ļoti pateicīga uzklausit vēl padomus!

dienvidos atstarojošo izolāciju izmanto tieši pret māju pārkarsšanu.
tāpat varētu rīkoties arī šajā gadījumā. pagraba saules apspīdēto daļu vajadzētu noizolēt ar atstarotāju. uz mūra latojumu 12-15 mm, abpusējo atstarotāju, latojumu 12-15 mm, apšuvumu. godīgi sakot, šajā gadījumā nepateikšu kā būtu labāk - vai likt atstarotāju hermētiski vai ventilējamu - kā būs ar tvaiku kustību. kaut gan, šeit galvenā probēma ir pagraba sasilšana no saules un, visdrīzāk, ventilējamais variants ir labāks.

pie vienām sāpēm atļaušos nedaudz atkārtoties. sen nekas tāds nav darīts. :)
jumtos var izmantot divus slāņus atstarotāja - vienu kā tvaika barjeru un efektīvu papildus siltumizolāciju, ko jau palēnām ievieš pat latvijā. un otru zem jumta seguma, lai novērstu augšstāvu pārkarsšanu. šis slānis obligāti jāperforē - jāsacaurumo (5 - 10 cm2/m2), lai nodrošinātu tvaiku caurkļūšanu.
tā kā vasaras mums īsas, un esam ar mieru 2-3 mēn pieciest karstumu, tad šis variants tuvākajā apkārtnē nav bieža parādība.

IneseiX. Labi, ka noder, tikai vai temperatūras kriššanās pagrabā jūs nesaistat ar aukstā laika iestāšanos. Jo risinot telpu ievīstīšanu šādos tvaika necaurlaidīgos materiālos - ALU follijās vienlaicīgi jāatceras, ka atklātā gaisā uzglabājamiem produktiem vajadzīga vēdināšana. Un arī mitrums jānotur ar nelielām svārstībām. Tā, ka ar prātu, labāk lēnāk. Tas gan varbūt būs traucējoši, jo gribas visu pabeigt, bet mazāk sāpīgi jo jebkura izmaiņa konstrukcijās nenotiks uzreiz.

Būvinženierim Ivaram Brinkmanim
Nē, tajās dienās kā reiz temperatūra bija diezgan pastāvīga, un temperatūras starpība bija jūtama arī ar roku - uz noizolētās sienas no pagraba puses. Un pēc tam, kad temperatūra ārā tiešām pazeminājās, temperatūra pagrabā palika nemainīga.
Vēdināšana musm ir - ir gan mazs lodziņš pie griestiem, gan arī ventilators sienā. Pārcentāmies tikai ar durvīm - lai max noizolētu, uzlikām slieksni un noblīvējām, taga būs jāliek reste durvīs, lai nodrošinātu gaisa pieplūdi...Tikai bail, ka atkal palielināsies temperatūra no siltā gaisa, kas ieplūdīs...