Ivar, tātad, ja pareizi sapratu, tad tvaika izolācija jāliek vienmēr, vienalga vai betons ir jau izžuvis vai nē un tas ir tāpēc, ka ziemā grīdas betons ir silts, bet vasarā auksts.
Par žūšanas laiku. 2 gadi izklausās ļoti daudz. Siltās grīdas taču žūst daudz ātrāk, jo betons tiek sildīts tieši, vai ne?

Tātad, ja kādu vēl izņemot mani interesē, noskaidroju precīzi pie ražotāja. Siltajām grīdām tvaika izolācija tieši zem lamināta ir jāliek VIENMĒR. Un tam nav pilnīgi nekāda sakara ar to vai grīda ir izžuvusi pirms likšanas vai nē. Tas ir tāpēc, ka gada laikā relatīvais mitrums betonā mainās, jo pa vasaru netiek kurināts, bet ziemā tiek kurināts.

Atbilde no Alloc:

> Concrete is a hygroscopic material. It means that the RH in the material
> will vary from season to season. In periods the heating elements may be
> switched of, and then the RH increases radically.
> When switching the heating elements on again, you will force the
> humidity upwards, into the backside of the flooring. It will then start
> to warp (cup) in a concave direction.
> To avoid this the 0,2 mm vapour barrier MUST be installed prior to
> installing the Alloc flooring.

tas interesē daudzus. to skaitā arī mani. par papildus tvaika barjeras nepieciešamību šaubu nav. jautājums ir par kādu un cik biezu. aptaujājot lamināta ražotājus nonācām pie tiem pašiem 0,2 mm jeb 200 mikroniem LDPE (zema blīvuma politilēns), bet neviens nevarēja pamatot kāpēc tik biezs ir vajadzīgs. vienkārši tā ir iegājies, kāds kaut kad ir pateicis, ka vajag un viss. pēc principa - dubults vai trīskāršs neplīst.
parokot šo jautājumu dziļāk, nācām pie slēdziena, ka 20 mikronu bieza HDPE plēve (augsta blīvuma polietilēns) izdara to pašu vēl labāk. to, tad, arī izmantojam kā papildus tvaiku barjeru jaunajā produktā PEPI BARRIER, kas domāts lamināta likšanai uz betona.
to šobrīd testē laboratorijā somijā, un pirmās divas testa nedēļas uzrāda teicamus rezultātus.

Vecs, bet aktuāls topiks, tāpēc nesākšu jaunu bet turpināšu tepat.

Situācija: zemes siltumsūkņa apkure, ieklātas siltās ūdens grīdas visā mājā ("sausajā betonā"), bet grīdas beigu segums pamatplatībām vēl nav izvēlēts.

Mēģinu izvēlēties grīdas beigu segumu, kas būtu kompromiss starp labu siltuma vadītspēju (samazina apkures izmaksas ziemā), un basas kājas aukstuma sajūtu vasarā, kad apkure atslēgta.

Vakar ar basām kājām staigāju pa puspabeigto māju, kur šobrīd silto grīdu apkure izslēgta. Novērojums, kas lika atkal aizdomāties par šo tematu: vietās, kur "sausajam betonam" vēl nekas nav uzlikts virsū, sajūtas pēdai bija, ka grīda ir tikai nedaudz vēsa - no "aukstuma" viedokļa man pieņemams sajūtu variants pa kuru varētu arī staigāt nākotnē. Bet uzkāpjot uz samērā līdzenām flīzēm (vannas istaba, saimn.telpa) - grīda basai pēdai ir krietni vēsāka un teiktu ka "nedaudz par vēsu", lai visā mājā tā būtu nākotnē.

Abi materiāli - gan sausais betons, gan flīzes ir it kā ar labu siltumvadītspēju (sausajam betonam neatradu ciparu), tātad ir labi no siltumvadītspējas viedokļa ziemā, bet sajūtas pēdai vasarā ievērojami atšķiras. Jautājums, ko sev uzdevu, ir, kas padara sauso betonu uz sajūtu par mazāk vēsu pēdai? Tikai virsmas raupjums vai ir kāds cits knifs?

Vai ir kāds, kuram uz siltajām grīdām ir dažādas flīzes - līdzenākas, grubuļainākas - vai tiešām grubuļainākās vasarā basai pēdai liek justies būtiski siltāk? No grubuļainajām flīzēm savukārt atbaida iespējami sarežģītākā kopšana (varbūt nepamatoti).

Ļauži līmē koku un piecieš iespējamo efektivitātes mazinājumu, kas noteikti nav liels. Protams, neizbēgsi no mitruma svārstībām - šķirbiņas ziemā palielinās, vasarā saspiežas. No briešanas šķērsām šķiedrām brīvs varētu būt saplākšņa "parkets" - vismaz kādreiz Finieris tādu ražoja.

Man vienā daļā ir reljefainas flīzes, vasarā baigi ok, pēc sajūtām ir siltākas kā vannas istabā. Ar tīrīšanu reljefainajām flīzēm nav problēmu. Vannūzī vēsajās vasaras dienās palaižu siltumu, dvieļi ar labāk žūst :) Viesistabā parkets (hvz vai divslāņu, vai trīsslāņu) pielīmēts pa taisno betonam, ziemā ar siltumu nav problēmu, vienīgais, ka šķirbas gan nedaudz paveras, bet ne baigi traki.

vannas istabā flīzes ir parasta un optimāla lieta. ziemā basām kājām, vai zeķēs būs tīri patīkami.

vasarā ļoti karstā laikā būs patīkami pastaigāt pa vēsu flīzīti, bet pārējā laikā čības vai vilnas zeķes jātur pa ķērienam.
ejot, glancēta flīze pēc sajūtām ir aukstāka nekā grubuļaina, jo tai ir ciešāks kontakts ar pēdu. ja jāpastāv, tad starpības nekādas - abas vienādas.

ja grib siltas sajūtas, tad jāliek kaut kas no koka vai arī lamināts, kas būs pa vidu starp koku un flīzēm.

bet nu, fakts, ka pie visādiem apstākļiem pierod un pielāgojas un visai īsā laikā.

Man dzīvojamās telpās ir linolejs, esmu ļoti apmierināts.

Man darba telpās jau gadus 10 ir linolejs, un katru rītu cenšos vēdināt (arī ziemā, ja darbā ierodos pirmais). Ja to grīdu vēl sildītu...
Pirms tam citās darba telpās arī bija, tomēr uz pārmērīgu vēdināšanu nevilka. Muteres dzīvoklī arī ir padomju laikā pirkts, viss OK...

Ar čībām tikai eju ārā miseni iznest, pārējā laikā - ziema, vasara, po - plikām kājām. Flīzes visādas - gan spoguļgludas, gan raupjas - pilnīgi nekādu problēmu, gludās bik vēsākas, raupjās itkā foršākas, bet vasarā forši - man, ja godīgi, uzkāpjot vasarā 2. stāvā, kur ir koka grīdas, ne visai patīkama sajūta - bet tas kā jau te teica - pierašanas vaina. Ja liec koku uz siltajām grīdām, tad tikai plānu līmēto parketu, kas stingri un vēlams pa visu virsmu pielīmēts pie sausā betona, ja liek peldošo, siltuma pārvade ir krietni sliktāka. Bet tas Vienstāva pieminētais smirdfaktors arī nav mazsvarīgs - visi sintētiskie lakotie lamināti, parketi, linoleji, pat dēļu grīda diezgan pailgi smirdina gaisu mājā, es arī teiktu, ka gadiem. Flīzes no tāda viedokļa ir vislabākais risinājums, jo smaku neizdala pilnīgi nekādu jau no pirmās dienas.