Sveiciens!
Kādi plusi / mīnusi būtu 1 stāvu mājai salīdzinājumā ar 1,5 stāvu. meklēju pēc iespējas vairāk argumentus.

Saprotu, ja zeme maza, tad protams jāceļ uz augšu, bet ja gabals pietiekoss (3500 kv.m).
Līdz šim esmudzirdējis:
1 stāvu
- efektīvāk izmantojas kopīgā platība, jo nav pažobeles
-vieglāk siltināt griestus
-lielākas pamatu izmaksas
-neviens neskraida pa galvu, nav probzas ar skaņas izolāciju starp stāviem
-var klāt "skaļo" jumta segumu (Ranilla)
-īsāks skurstenis (mazāka cena)

1,5
-kopumā uz augšu būvēt esot lētāk nekā platumā
-ir vietas, kur vizuāli labāk izskatās
-dārgāk izmaksās griestu, slīpās sienas daļas siltumizolācija
-nepieciešamas trepes (papildus izmaksas)
-jāplāno divi koridori (mazākefektīva telpas izmantošana
-jāliek kluss jumts

1 stāvenei dubultas jumta izmaksas, kaut gan vieglāk uzlikt un apkalpot. Labāk iekļaujas dabā, kaut gan grūtāk iecelt starp lieliem kokiem. Taču priecē, ka paliek mazāk teritorijas, kur jāpļauj mauriņš. :) Var pagarināties arī komunikāciju garums. Stāvvadi itkā mazliet to borģeli saīsina. Vispār vienstāvu ir ērtāka, bet dārgāka.

Tā aplēse pavisam vienkārša. Vienai vienstāvu ģimenes mājai ap 100m2 perimetrs sienām ~42m*3m~120m2+grīdu 110m2+savietotā jumta 140m2. Kopā izbūvējamas un sildāmas ziemā 370..400m2 virsmas.
Vienai 1,5 ..2 stāvu ēkai stāvs ~64m2, kur perimetrs 32m*5m~160m2. Grīda 65m2, pārsegums 65m2, jumts 85m2. Kopā jāizbūvē tie paši 370..400m2, BET!! kādu virsmu ir jāapsilda.
Kas pareizi atbildēs, tad dzimušiem līdz 1985 gadam lieku 5, vēlāk dzimušiem 10.

=>būvinženieris Ivars Brinkmanis.
Šausmīgi jau nepatīk matemātikas uzdevumi bez skaidriem nosacījumiem. Grūti pateikt cik gadu vecmāmiņai, ja dots tikai attālums no punkta a līdz punktam b ar piebildi, ka autobusa šoferis ir piedzēries :)
Tātad jautājums - KĀDU VIRSMU JĀAPSILDA. Kāda virsma? Liela, maza, dažādu materiālu, reljefa, siltumietilpības, atstarošanās spējas. Dažādu krāsu, formas utt. Visloģiskākā atbilde būtu - KĀDA NU BŪS, TĀDU ĀRĪ BŪS JĀAPSILDA :)
Ja tomēr jautājums domāts - cik liela virsma (tātad kvadratūra), uz reiz rodas jautājums - kāpēc ne kubatūra (starpstāvu pielietotie materiāli taču arī mēdz būt dažādi). Arī daudzi siltumiekārtu ražotāji pēdējā laikā vairāk min kubatūru, nevis kvadratūru.
Tā kā nezināmo vairāk nekā atzīmju iespējas 5 un 10 baļļu sistēmā :(

Skaidrojumi matemātikā, īss ievada kurss.
Jāatrod tāds ķermenis, kuram būs vislielākais tilpums pret vismazāko ārējo virsmu. ...pareizi - lode, ola...
Fizikālās sakarībās viss pakļauts entropijai vai izlīdzināšanās principiem. Ja kādā apjomā mums jānotur siltums, spiediens, kas ir enerģija, tad tā cenšas izlīdzināties ar ārējo vides temperatūru vai spiedienu. Doto izlīdziņāšanos kavē ķermeņa virsma, jo tā ir mazāka, jo mazāk enerģijas tiek patētēts līdzsvara nodrošinājumam.
Māju lodes formā nebūvējam, bet nākošie ģeometiskie apjomi, kas tuvojas šiem kritērijiem ir oktoeders..kubs.
Bet, konkrētos gadījumos, ja mēģinam atrast kompromisus ēkas formai, mēs varam analizēt arī konkrētu būvelementu -ārsienas, logi, jumts...īpašības.

Sākām ar matemātiku, precīzāk ar tās apakšnozari - ģeometriju. Bet lielāko daļu tik un tā bija fizika. Nu šausmīgi īss tas ievada kurss matemātikā ;)
Kāda jēga rēķināt virsmas laukumu, ja virsmas var būt visdažādākās. Cik siltumu vajadzēs plikai konservbundžai, lai pie ārējās t -30 C iekšā noturētos +18 C. Un cik vajadzēs enerģijas pufaikā ietītai bundžai. Es protams krietni pārspīlēju, jo pastāv visādas normas, būvnormatīvi u.c. Taču praksē, sakarā ar energoresursu cenu tendenci augt, ļauži jau būvējot cenšās tos būvnormatīvus pārsniegt. Rezultātā enerģijas patēriņa starpība tādas vai citādas formas telpām ir minimālas. Respektīvi, tas nav vērā ņemams faktors pie 1 stāvu vai 1.5 stāvu ēkas izvēles.

Būvējot 1 stāvu māju aiz vienas no āra virsmām temperatūra pamatā būs +8 grādi un nevis -20, tam būs efekts arī vasarā, kad augšā +30, bet apakšā vēl joprojām +8

Praktiski man jau vienalga kādas bikses jūs velkat, bet pirms izvēlaties mājas veidu ņemiet vērā, ka mēs dzīvojam mērenajā klimatiskajā joslā. Tas nozīmē to, ka gada vidējā temperatūra ir tikai +1,4 grādi un loģiski domājot līdz mums komfortablai temperatūrai pietrūkst kādi nieka 15..18 grādi. Klimatiskā zona ietekmē pareizu mājokļa izvēli, jo lai arī gadā mums ir kāds karsts mēnesis, tomēr vairumā siltums trūkst un ja mājas formas dēļ, katru apkures sezonu jums, jūsu bērniem jāizdot 50 vai 100Ls vairāk, tad varbūt ir vērts drusciņ padomāt.
Piedāvātas vienstāvu ēkas vairāk piemērotas subtropiskām joslām - Kalifornija, Florida,