Sveicinaati!

Pasuutiiju gjeolojgiju savam gabalam, un atklaajaas, ka ir pilniigi ...akaljaa. Grunts ir slapjas smiltis (cik sapratu, tad tekoshaa) ar kuudru. Liidz normaalai gruntij ir, aptuveni, 2 metri. Gruntsuudenji ir 1,3 metru dziljumaa (tapeec atkriit taisiit pagrabu zem maajas). Man tas gjeologs ieteica veikt grunts nomainju. Varbuut kaadam ir sajeega kas tas ir, kaa to dara un cik tas prieks, atuveni maksaa.

Paldies par atbildi!

izklausās pēc varianta uz pāļiem. grunts maiņa izklausās ļoti sarežģiti. pēc melnzemes nostumšanas būs jāizrok un kaut kur jāliek vēl kādi 250 - 300 kubi. tad jāatved daudz grants un šķembu, un beigās izrādīsies, ka pagrabu nevar izbūvēt šākātā, jo ūdeņi tek tur, kur tiem jātek. respektīvi - pagrabā iekšā.
vienbrīd forumā pavīdēja skrūvējamie pāļi. izskatījās uzticami.

regy, kur tas ir?
Izklausaas lidzigi kaa man.

Turklaat man pec 5-6 saakas dolomiits, tapeec paaljus arii dziit nevarot (taa vismaz izteicaas paalju dzineeji). Es sobriid izraku bedri, nu taadu iistu kraateri apmeram 25x25 metri un 1.5m dziljumaa, apakshaa tiek blieteeta grants, tad liks veidnjus un aizbeers ar smiltiim. Es vel likshu gar pamatiem drenaazhas cauruli, lai vismaz nedaudz to uudeni aizvadiitu prom uz graavi.
Kad pirku zemi, ar to jau rekjinaajos. Turklaat zemes darbi nu nemaz nav tik daargi, tikai dazhus tukstoshus dargaak buus (zemes rakshana, papildus grants/smilts, plataka pamatu peeda).

regy gadījumā ieteicasms būvēt 1~ 1 1/2 stāva koka karkasa māju uz monolīta dz-betona plāksnes+ blietēts smilšu spilvens un neinteresēties, kas notiek dziļāk zemē.

2m :-))) līdz normālai pamatnei no zemes virsmas ????? Tas nekas traks nav, sliktāk būtu ja laba grunts atrastos 3 m dziļumā :-))

Kapēc pāļi (visos veidos), kapēc pamatnes nomaiņa, kāpēc pamatu plātne. Taisi puspagrabu (arī nav slkti), var arī nedaudz zem grunsūdeņa ir taču tehniskie pasākumi kas novērsīs mitruma nokļūšanu pagrabtelpā.

Izmaksas .... nu būs nedaudz augstākas pamatu izmaksas, bet ne katastrofālas.

Ieteikums ... sameklēt sakarīgu un projektējošu būvinženieri, kurš Tev sniegs izsmeļošākus skaidrojumus un ja varēsat vienoties arī visu saprojektēs.
Arhitekts nav obligāts jo mūsus likumdošanas neaizliedz būvkonstruktoram radīt arhitektūras risinājumus, bet arhitekts būvkonstrukcijās nedrīkst iebraukt.

ceru ka palīdzēju

Gabals ir pie Babiites ezara (kur pirms dazhiem milijoniem gadu, pirmatneejie ljautinji ar akmenjiem piebeidza pusdziivos aizveesturiskos juuras iemiitniekus:)).

BK- cik tas viss naudaa velk. Monoliita betona spilvens, izklausaas jau diezgan stabili, bet vai peec taada gaajiena man nebuus aknas un nieres jaapaardod?

Tādos gadījumos ēkai par pamatu tiek izmantoti grodi, kuri aizpildāmi ar smiltīm vai būvgružu atlūzām. Grodu solis var tik variēts no 3..9m. Virs grodiem vainagsija no dz/betona. Un būvē māju vesels.

“Tādos gadījumos ēkai par pamatu tiek izmantoti grodi, kuri aizpildāmi ar smiltīm vai būvgružu atlūzām”- tas noziimee, ka pa perimetru (kaa pamats zem visaam nesoshajaam sienaam) tiek ierakti (cik dzilji) grodi (kaads diameters?), aizbeerti ar smiltiim vai buuvgruzhiem? A tie grodi, zem maajas svara, nesaaks grimt iekshaa, jo atbalsta laukums jau ir ljoti mazs (grodu sienas).

“Virs grodiem vainagsija no dz/betona”- vai vareetu, luudzu, paluugt nedaudz preciizaak izskaidrot kas taa vainagsija taada ir. Varbuut kaut kur internetaa ir kaada lapa, kuraa tas buutu izklaastiits?

Milziigi pasakos par atbildi.

Par stabveida pamatiem, kurus izpilda no dz/betona grodiem.
Ideja par ēku izbūvi uz stabveida pamatiem ir no tiltu būvniecības jomas, kur tos izmanto balstiem.
Ēka šajā gadījumā tiek balstīta līdzīgi, respektīvi stabveida pamats sākas nedaudz zem planējuma
un tiek izpildīts līdz nesošajam slānim cauri kūdrai vai sapropeļa massai.
Te aplēsē netiek uzskatīts, ka groda 8..10cm biezā sieniņa ir tā, kura uztver slodzi, to veic groda aizpildījums. Tātad aizpildījumam jābūt stiprākam par pamatnes grunts nestspēju. Pamatnes aptuvenā nestspēja tiek minēta ģeoloģiskajā atskaitē, kas smilts gruntīm būtu no 1..3kg/cm2. Tātad groda aizpildījumam der smiltis vai ķieģeļu šķembas, kurām ar blietēšanu vai savādāk iegūst spiedes stiprību no 3..10kg/cm2. Tā brīvi bērtām dolomīta šķembām spiedes pretestība > 6kg/cm2, to pašu iegūst blietējot smiltis līdz porainības koeficentam 0,4, zemāku nevar iegūt.
Tātad rūpnieciski ražota groda diametram 1m pamatnes laukums 0,8m2 vai 7900cm2. Un šāds laukums spēj uztvert un nodot pamatnei no 8..20t slodzes.
Virs grodiem līdzīgi guļbūves ēka izpilda apakšējo vainagu. Ja koka ēkai tas ir koks, tad mūra ēkām tas ir dz/betons. Vainagsija ir stiegrota un tā atrodas 15..30cm gruntī un 20..40cm virs grunts. Tātad veidojas dz/betona sija 20..30cm platumā un 40..90cm augstumā, kas stāv uz grodiem. Lai netieši nepārslogotu groda sieniņas augšpusē pēc groda aizpildīšanas ielej 15..20cm dz/betona vāku.
Jāzin ēkas svars un pamatnes grunts pretestība, tad var izrēķināt pamatu skaitu.

Vai tik vienkāršāk šjā gadījumā nebūs izveidot plātņveida pamatus.