Vai mūra māju materiāli akmens, granīts, silikātkieģeļi ar savu gamma fona radiāciju tomēr nav kaitīgāki par modernajiem(rigipsis,putuplasts,metāla rāmis)?

Inž.Brinkmanim, sakarā ar Staļina māju komentāru.

Nav labu un nav sliktu materiālu. Katram materiālam projektējot un būvējot var atrast vispiemērotāko vietu , kur to izmantot.
Kā nosiltināt mitru grunti?.. Agrāk ..20 gds sākumā nebija citas iespējas, kā taisīt vairākus slāņus..māls, betons, līmētā hidroizolācija. Liels materiāla un laikapatēriņš. Šodien tikai polietilēna plēve un polistirols.
Tātad pievestais salīdzinājums materiāliem nav viennozīmīgs. Palielināts radiācijas fons ir kristaliskajos primārajos iežos - granītā. Taču es nezinu nevienu ēku , kur šāds granīts būtu plaši izmantots, ja nu vienīgi Brīvības piemineklis, kur goda sardzē jāstāv karavīriem.
Citi plaši pielietojami materiāli vairumā no nogulumiežiem, kur šis radiācijas fons ir samērojams ar dzīvības evolūcijai pierasto.
Taču principā būvēs, jebkura aizraušanās to veidojot no viena tipa materiāliem, piemēram stikla- Gaismas pils vai Saulesakmens, lai arī cik moderni tas nebūtu, nodara cilvēku veselībai, tiem kam ēkā jauzturas vairāk par 4 stundām diennaktī, lielāku ļaunumu nekā uzturoties masīvās mūra ēkas pie mākslīgās gaismas.

Bet kāda vaina stiklam?

Stikla sastāvā ir svins :)
Bet tas jau visās lietās - kas par daudz, tas par skādi, jeb laba daudz nevajag :D

Žurnālistiem vajag sensāciju un viņi to rada. No kā baidās cilvēki, no radiācijas- tātad rakstām par "šausmīgi radioaktīvajiem" Latvijas laukakmeņiem. Tā jau var aizrunāties līdz tam, ka pie mums varēs no laukakmeņiem taisīt ātombumbas un gan jau atradīsies cilvēki, kas tam noticēs. Nu nepārsniedz dabīgā fona līmeni mūra celtnes. Jā protams dabīgais radiācijas fons mūra ēkā būs lielāks nekā atklātā laukā, bet no tā mati ārā nekritīs. Mūsu senči dzīvoja alās un nekas, bet tur akmeņi no visām pusēm. Ja jau akmeņiem būtu tik liela radiācija, tad sanči būtu no radiācijas atšāvuši pēdas un mūsu vienkārši nebūtu. Muižkungi arī astoņsimts gadus mūra pilīs dzīvoja un neapmira. Ja tik šausmīgi bail no radiācijas, tad to taču ir ļoti viegli izmērīt. Es gan domāju, ka daudz sliktāki dzīves apstākļi ir modernajās riģipša-plēves būdās ar hermētiskajiem logiem, kur pirdiens labi ja pēc nedēļas izvēdinās.

Alu cilvēku mūžs jau arī bija 25-30 gadi.Muižkungi arī vislaik slimoja un ātri nomira(uz kapakmeņiem var redzēt), bet mūsu senči nelielās guļbūvēs dzīvoja līdz 100 gadiem.Varbūt tur arī skaidrojums?

Alu cilvēku mūža garums gan nebija atkarīgs no radiācijas, bet drīzāk no citeim nelabvēlīgiem apstākļiem. Ja no akmeņiem nāktu bīstama radiācija, tad situācija būtu kā Černobiļā, kur bērni dzimst ar visādām anomālijām. Mēs esam cēlušies no alu cilvēkiem, bet pagaidām dzimstam ar vienu galvu un divām rokām. Tā kā radiācija uz senčiem nav iedarbojusies. Tas, ka guļbūvē un vispār koka mājā patīkami dzīvot ir fakts. Cita lieta, ka stulbās Eiropas būvnormas grib mūs iedzīt riģipša-plēves būdās, jo lūk baļķu mājai esot lieli siltuma zudumi. Senči dzīvoja simts gadus un nemaz nesūdzējās par aukstumu. Ar vietējo kurināmo arī nebija nekādu problēmu.

Ar normatīviem viss kārtībā, vainīgi esam mēs paši, kas grib dzīvot pēc iespējas lētāk vai ar mazāku darbietilpību izbūvētās ēkās.
Ar nožēlu varu tikai noliekt galvu manu kolēģu vietā, kuri piemēram 9 stāvu ēkas iekšējās sienas neprojektēja dobjas ar iespēju celtniecības laikā tajā iebērt smiltis. Cik daudz cilvēkiem tas radītu klusumu ēkās.
Bet kādi esam, tādi esam. Laikam jau dzīve pamatā griežas ap cilvēka muļķības slavinājumu - koncertzāle uz ūdens, 100 stāvu ēkas..kā evakuēsimies, ar izpletni.
Mēs gribam pārspēt viens otru, pelnīt pēc iespējas vairāk, bet kā vārdā.

Bet pašlaik ir interesanta situācija,sakarā ar uzpumpēto m2 cenu.Tik dārgu dzīvokli strādnieks nevar noīrēt un viņam izdevīgāk būvēt minimāju pašam.Nez vai nav kāds arhitekts šai nišai pievērsies?

vienstāva māju nelielai ģimenei ķipa "sēnīte" uzraut var lēti un ātri. bet nelaime tā, ka zeme maksā bargu naudu. savukārt, lētai zemei līdzi nāk augstas transporta izmaksas.