1. Man tāmē ir pozīcija "Jumta kastes izbūve". Kas tā tāda?
2. Man tāmē pie 1.stāva grīdas ir divas pozīcijas hidroizolācijas 1.kārta un 2.kārta... ar ko tās atšķiras? Vai ir vajadzīgas abas? Vai ir jāgaida, kamēr viena "nožust" (vai kā savādāk nogatavojas)?
3. Pie nesošo sienu izbūves man ir pozīcija "monolīto joslu betonēšana", kas tās pa joslām?
4. Vai bēniņu lūka/kāpnes ir jāmontē pirms vai pēc mansarda griestu apdares ar reģipsi?

1. Varētu būt domātas jumta pārkares (it īpaši, ja projekta autors tās iecerējis masīvas).
2. Sk. projektu grīdu detaļas.
3. Arī jābūt redzamām projektā. Saistītas ar konstruktīvo noturību. Sienās parasti zem pārseguma. Biežāk būvēs no blokiem (fibo utt..). Var būt arī virs esošām sienu daļām, esošiem pamatiem, virspamatā vai virs pamatu pēdu blokiem.
4. Loģiski jau būtu pirms, bet nekas jau neliedz rigipsā izgriezt attiecīgu atvērumu. Tas nu jāskatās uz vietas.

Par jautājumiem.
1..'jumta kastes izbūve'..ja summa ir liela, tad tāmē pareizāk sadalīt sīkākās pamatvienībās, jo jēdziens pārāk vispārināts, kā piemēram 'logu restaurācija'..te rodas strīdi.
2. Vai zem pirmā stāva telpas ir pagrabs, kas jāsargā no noliešanas. Hidroizolācijas grīdā parasti izmanto lai pasargātu minerālvates siltumizolāciju vai koka pārsegumus no noliešanas un jumta segumos. Ja telpai 1.stāvā apakšā ir grunts, kas labi aizvada mitrumu, tad šīs hidroizolācijas var no darba un naudas sarakstiem izvākt vispār.
3.Monolītās joslas izmanto konstruktīvi tad, kad māja tiek būvēta zemestrīču zonās vai uz gruntīm , kas nav viendabīgas vai arī jūs neko nezinat par tās sastāvu un īpašībām, kā arī uz sienu materiāliem ar ļoti zemu elastības moduli, piemēram vieglbetona blokiem ar spiedes izturību zem 35kg/cm2 ..B2,5. Bet par tās lietderību var spriest tikai apskatot projektu.
4. Tāme nenosaka viena vai otra elementa montāžas kārtību. Tāmi var rakstīt sākot no otra gala ar jumta ieklāšanu un beigt ar pamatu bedres rakšanu. Tāmes vērtība no saskaitāmo kārtības maiņas nedrīkst mainīties. Taču celtniecības procesa loģika, prasa, lai visi gabalelementi tiktu montēti pirms apdares respektīvi riģipša vai apmetuma.

būvinženieris Ivars Brinkmanis Wrote:
-------------------------------------------------------
> 4. Tāme nenosaka viena vai otra elementa
> montāžas kārtību. Tāmi var rakstīt sākot no
> otra gala ar jumta ieklāšanu un beigt ar pamatu
> bedres rakšanu. Tāmes vērtība no saskaitāmo
> kārtības maiņas nedrīkst mainīties.



Es to zinu. Secība man man ir nepieciešama tāpēc, lai varu sagatavot projekta plānu un kontrolēt darbu secību/termiņu nobīdes.

būvinženieris Ivars Brinkmanis Wrote:
-------------------------------------------------------
> Taču celtniecības procesa loģika, prasa, lai visi
> gabalelementi tiktu montēti pirms apdares
> respektīvi riģipša vai apmetuma.

Piekrītu. Bet "mieta, kuram ir divi gali, otrā galā rakstīts" - šīs lūkas apakšējai daļai ir rāmis, kam ir cieši jāpieguļ riģipsim (kā krievi saka - za pod lico!). Ja šo bēniņu lūkas/kāpņu biezumu ir kaut kā regulējam vai tas iemontējas divās daļās (sākumā ieliek aukšējo bāzīti, uz kuras trepes karājas, pēc reģipša uzliek apakšējo rāmīti, kas noslēpj škirbas starp lūku un riģipsi, pieregulē lūkas vāciņu, lai tas ir vienā līmenī ar rāmīti...), tad trepes var montēt pēc riģipša ielikšanas. Savādāk grūti iedomāties, kā celtnieki to gristu augstumu tā precīzi uztrāpīs neuztaisot kaut kādu lažu, kuru pēc tam būt jāmēģina slēpt.

būvinženieris Ivars Brinkmanis Wrote:
-------------------------------------------------------
> 2. Vai zem pirmā stāva telpas ir pagrabs, kas
> jāsargā no noliešanas. Hidroizolācijas grīdā parasti
> izmanto lai pasargātu minerālvates siltumizolāciju
> vai koka pārsegumus no noliešanas un jumta
> segumos. Ja telpai 1.stāvā apakšā ir grunts, kas
> labi aizvada mitrumu, tad šīs hidroizolācijas var
> no darba un naudas sarakstiem izvākt vispār.

Nu man ir ļoti augsti gruntsūdeņi, tāpēc pagraba nav. Tā vietā ~1,2m augsti pamati, kas tiks piebērti ar smiltīm. Vai nevar sanākt tā, ka šīs smilti kaut kā no zemes uzsūc mitrumu, kas vēlāk kaut kā sāk mitrināt grīdu/sienas aiziet pelējums un lietas?

Par to lūku. Parasti, jau apdares plātnes vai apmetums ar ailas aizpildījuma koka elementiem netiek cieši sasaistīts, bet durvīm noslēpts uzliekot seglīsti. Bet , lai tu varētu kārbu iestatīt līmenī ar apdari, tev pirms apmetuma vai riģipša apšūšanas ir jāizveido pamatne tiem. Tātad ailas rāmis, tev jāmontē laikā pēc riģipša latojuma karkasa pieskrūvēšaniu, bet pirms paša riģipša vai apmetuma darbiem. Tad te kļūdas nevar parādīties, ja nu vienīgi celtnieki aizmirst kāds ir riģipša biezums.
Par to hidroizolāciju. Tātad tu bērsi grunti ~1,2 m augstumā. Lai nenotiktu kapilārā uzsūkšana tev pietiek pamatnē, bet tas ir virs gruntsūdeņa ieklāt biezo polietilēna plēvi ~200mkm biezumā. Cauri tādai kapilārais mitrums līdz grīdai nepacelsies. Te nekāda specifiska vai līmējama hidroizolācija nav nepieciešama. Un plēves ieklāšana vairāk par pusstundu diezin vai laika prasīs. Lielākā rūpe, lai plēvi nesaplēš, ja atvestās smiltis ir ar naglām vai šķeltiem akmeņiem.
Ja vēlies pavisam droši, pēc pusmetra piebēruma vari ieklāt otru plēves kārtu. Kā saka dubults neplīst.
Jebkurā, gadījumā, ja tu grīdu taisi bez pagrīdes vēdināšanas, tev nepieciešama siltumizolācija pamatos un to pareizi montēt ārpusē. Tā tev sargās augstos pamatus no lietus mitruma un izsalšanas vai pelējuma briesmām.

Pro6u pomo4j.Mne xotelosj bi uznatj kak ja mogu snatj penu Makroflex kotoraja v rezuljtate nes4astnogo slu4aja popala mne na lico,mozet estj kakie-nibudj rastvoriteli menne vrednie dlja kozi? Zaranee spasibo.