Vai kāds varētu kaut ko labu pastāstīt par daudzdzīvokļu māju terašu hidroizolācijas risinājumiem. Pēdējā laikā terašu mājas ir kļuvuvušas ļoti populāras projektētāju vidū, bet neviens projektētājs nevar ieprojektēt atbilstošu hidroizolāciju, lai būvniekiem celtniecības un garantijas laikā nerastos problēmas ar terašu tecēšanu

Kā saprotu, runa par daudzdzīvokļu māju. Tādā gadījumā tak būvdarbu laikā ir piesaistīti visi būvprocesa dalībnieki - pasūtītājs, projetētājs, galvenais un apakšuzņēmējs, būvuzraugs. Nevar būt, ka viss ir tik gludi, ka vismaz 1x 2ned. visi nesēž pie kopīga galda un nelemj par turpmāku rīcību. Tak lai autors autoruzraudības kārtībā dod risinājumu skici un attiecīgus ierakstus būvdarbu un autoruzraudzības žurnālos. Tas viņa pienākums un neviena licence nav mūžīga. Autora atbildība taču arī ir apdrošināta. Diez vai autors gribēs maksāt garantijas darbu izmaksas.

Ar projektēšanu viss ir kārtībā, drīzāk runa par to, ka celtnieki līgst uz akorda darbu un grib savu apjomu ātrāk nogrust. Vai tu maz zini, kādu praktisko celtniecības darba veicēju, kas strādā pēc stundu samaksas likmes. Tā arī ir atbilde par celtniecības kvalitāti hidroizolācijas darbus veicot.

God. būvinženieri, runa šeit ir par risinājumu un pielietojamiem materiāliem. Izpildījums jau ir cits jautājums.

Dinam!
Izstādē redzēju labus materiālus hidroizolācijai un citas labas lietas terasēm no Vācijas
Uzzvaniet uz firmu Heydi, atrodas ganību dambī 7a. Pašiem interesēja hidroizolēt terasi (prīvātmājai). Direktors ļoti labi visu paskaidroja. Vizītkartē viņu e-pasts ir www.heidy.lv

Mūsdienās nav problēma materiālos. Kā salikt pašu "pīrāgu" un standartmezglus zina gan projektētāji, gan celtnieki un katram materiālam ir arī ražotāja pamācības. Ja par terasēm un savietotajiem jumtiem, tad problēmas jau sākas ar individuāliem projekta risinājumiem, kad pēkšņi izrādās, ka pietrūkst pāris cm, lai normāli piesegtu kādu būvkonstrukciju salaidumu, nevar korekti noizolēt kādu arhitektūras vai būvdetaļu, stiprinājumu, utt. Tas tomēr ir autoruzraudzības jautājums. Kāpēc celtniekam uz savu galvu jāuzņemas atbildība par mezgla izpildi, ja izstrādājot tehnisko projektu autori kaut ko sīkumos līdz galam nav izdomājuši. Pie tam visu 100% paredzēt uz papira nemaz nav iespējams (pats arī šad tad projektēju).

Man tiešām vēl nav bijis objekta, kurā pirms atsevišķu darbu izpildes nevajadzētu kaut ko izdomāt papildus projektam. Un varianti ir - vai nu celtnieks dod risinājumu un prasa, lai autors un pasūtītājs to akceptē, vai arī to risinājumu autoruzraudzības kārtībā izstrādā autors.

Pīrāgs:
1)izlīdzinoša javas kārta ar kritumu uz trapu vai tekni(vēlams apsildāmu ar DEWI),gruntēta ar bituma grunti,
2)Uzkausējamā hidroizolācija,(derbigum)
3)uz tās STYRODUR polistirols(50-75mm)
4)uzklāts ģeotekstils vai līdzīgs materiāls,
5)uz tā uzbūvēti ar augstspiedienu impregnēti terases dēļi,starp kuriem iebērti mazas frakcijas skalotie oļi.
izskatās forši un kalpo ideāli! flīzes un citi materiāli,kas uzlīmēti uz līmes, pēc 5 gadi jāpārtaisa.

Risinājumos par horizontālu izmantojamu laukumu - jumtu, terasi virs izmantojamām telpām šobrīd izdalās divi pamatvirzieni. Pirmais ir vispārzināmais_ nesošā konstrukcija..siltumizolācija..hidroizolācija. Otrs "apgrieztā savietotā jumta konstrukcija" parādījās nosacīti nesen, tas ir līdz ar polimēru siltumizolācijas ieviešanu plašai lietošanai. To principiāli aprakstījis Rūķītis. Galvenā atšķirība ir tas , ka siltumizolācija atrodas virs hidroizolācijas. Risinājums garantē hidroizolācijas ilgmūžību un tātad drošumu, ja pieslēgumi izveidoti kvalitatīvi.Siltumizolācijai te būtiski, lai tā būtu ar noslēgtām gaisa porām, jo vienīgi mazkustīgs gaiss ir izolātors jebkurā siltumizolējošā materiālā, taču vienlaicīgi tam jābūt spējīgam izvēdināt liekā mitruma tvaikus.
Tajos risinājumos vai vainās ar kurām es saskaros lielākoties ir celtnieku nevēlēšanās ievērot tehnoloģisko kārtību un tas nebūt nav atkarīgs no zīmējuma kvalitātes vai mezglu daudzuma projekta risinājumos.