Uztaisījām topogrāfiju. Bijusī saimniece teica, ka pāri vienam pleķim ejot telekom kabelis uz viņas māju. Plānā tāda nav, takš ir visi zīmogi, utt. Vēlreiz lūdzām mērniecības firmai noskaidrot- nē, neesot nekāda kabeļa. Labs ir, ka nav, nav. Tagad ap to placi taisīs elektrību, raks kabeļus, utml. Bet uzklīda vēl viens večuks, kurš saka par to kabeli. Kurš maksās, ja viņu tomēr pārraus?

Aizbrauc uz vietējo Lattelekom iecirkni un noskaidro vai tur ir tas kabelis vai nav, ja šie apgalvo ka nav, ok roc tikai!

Cik tādai saskaņošanai var ticēt, ja, piemēram, vēl nesen Rīgas rajonā Lattelekom (tagad Citrus) līnijas glabājās papīra ruļļos un galvā unikālam vīriņam, kam uzvārds kā filmas "Kad lietus un vēji sitas logā" galvenajam varonim. Citstarp viņš ir teicis, ka kautkādi noteikumi paģērot rakšanas darbu saskaņojumu ar Lattelekom neatkarīgi no tā, vai topogrāfijā vai robežplānā kāds viņu apgrūtinājums parādas vai nē. Ja tā, tad esmu šos noteikumus pārkāpis rokot ēkas pamatus, akas un varbūt pat arot dārzu!
Tai pašā laikā par nepieslēgtu kabeli vai gaisvadu līniju neuztraucas, piemēram, ja lietotājs atslēdzies vai atslēgts. Tiesa, arī to pasaka tikai mutiski, neveicot nekādas darbības, kā rezultātā kabeļa apgrūtinājums varētu tikt dzēsts no kadastra vai zemesgrāmatas.

...katram pašam savs īpašums jāsargā; šai gadijumā ja telekoms nav parūpējies, lai viņu drātis papīros būtu kādam saistošas, dabā var mierīgi tās rakt ārā un vēl pietiesāt no telekoma izdevumus par izrakšanu, ja sāk klepot...

Bet jautājums par rakšanas darbu atļauju (vismaz apdzīvotās vietās) tomēr pastāv. Neatkarīgi no topogrāijas esamības un kas uz tās sazīmēts.

...nav gan dzirdēts, ka sava dārziņa uzrakšanai vajadzīga kāda atļauja, atbilstoši agrotehniskiem priekšrakstiem, stādot augļukokus, augsne jāielabo ~70 cm, kas ir arī visu kabeļu iebūves dziļums... Latvenergo parasti strāvu pievelk līdz sētai, aiz skaitītāja savā teritorijā dari kā gribi, nes kaut ar maisiem...

Šitais jautājums par zemes rakņāšanu protams ir strīdīgs. Krievu laikos kabeļi savilkti krustām šķērsām pa visām zemēm. Ka tik taisnāk. Nekur sevišķi plānos pat neatzīmēja, vai ieraka pavisam citur, nekā plānā paredzēts. Līdz ar to ir radusies situācija, ka telekomunikāciju īpašnieks cenšas saglabāt esošo tīklu kā nu māk. Vietā un nevietā tiek piesaukts Aizsargjoslu likums ar tajā minētiem aprobežojumiem - t.i. aizsargjosla kabelim noteikta 2,5m uz katru pusi no ass līnijas,aprobežojums - nedrīkst rakt sākot no 30cm (lāpstas dziļums). Taču netiek ievēroti pārējie likuma pamatprincipi. Lai varētu piesieties par aissargjoslu neievērošanu, vai aprobežojuma pārkāpšanu, no sākuma šīs aizsargjoslas jānosaka, jāiezīmē īpašuma vai lietojuma plānos un jāieraksta zemes grāmatā. Iedomājieties, cik vajadzīgs nokārtot formalitāšu un ieguldīt piķa, lai visām vecajām parpalām noteiktu aizsargjoslas un ierakstītu z.g. Varu garantēt, ka Zemesgrāmtu nodaļas pāris gadus tik ar to nodarbotos. Savukārt telekomunikāciju īpašnieks strādātu ar lieliem zaudējumiem, kas savukārt neapmierinātu tā īpašniekus.
Un tas jau nav tikai ar telekomunikācijām. Apskatieties savos īpašuma dokumentos. Vai daudz tur iezīmētas komunikācijas un noteikti aprobežojumi? Tāds iespaids, ka daudzviet pirmskara celtajās mājās nav ne telefona, ne elektrības, neūdensvada un kanalizācijas :D Nez kāpēc par šiem pakalpojumiem nāk rēķini? ;)
Daļēji šo jautājumu risina rakšanas atļaujas. Taču tas vairāk attiecas uz būvniecību. Tādos gadījumos kā BK minētajā kociņa stādīšanā vai piemērams, veļasšņorei domāto cauruļu iedzīšana nav nekāds likuma pārkāpums. Un ja man plānā nav, tad sorī...

Topogrāfijās mēdz būt ne tikai tādas kļūdas... Man piemēram taisns ceļš vienā brīdī kritās pa 2 m - tā rādīja augstuma atzīmes. un vēl labākais bija tas, ka tajā netika iezīmēts ģeodēziskais augstuma punkts, no kura paši mērnieki ņēma augstumus...lieki teikt, ka tas punkts arī nav ZG ierakstīts, jo viņš nav nekādos plānos. Bet ZD datu bāzē ir un ir īpaši aizsargājams objekts...