Esmu ieplanojis celt nelielu vienstavu privatmaju ar mansardu un sienas konstrukcijas izbuvei izmantot skaidbetonu. Tas ir kā senču laikos pats jauc uz vietas objektā un pildi veidņos iekšā. Vienīgās izmaksas ir tikai uz darbu. Pārējās izejvielas jau pa kapeikām sanāk. Konkrētus aprēķinus vēl neesmu veicis.

Cik esmi novērojis, tad laukos šādas mājas stāv jau entos gadu desmitus. Un to stāvoklis ir atkarīgs no tā kā ēka ir tikusi kopta. Vai ir savestas kārtībā ūdens notekas, pamati utt...

Kaut kā neesmu dzirdējis, ka kāds ēkas sienas pēdējā laikā būtu taisījis no skaidebetona. Lēts, ērts, efektīvs materiāls.

Es sobriid arii sev celju maaju un esmu secinaajies, ka sienas sastaada tikai nelielu dalju no izdevumiem. Tad kaada jeega kaut ko ipashi gudrot un mociities?

Man 200 m2 maajai labs rupnieciski razhots sienu materials(Ytong 400mm gazbetons) izmaksaaja tikai 7 Kls (ar visiem parsegumiem, limi un atveshanu). Tas sastaada tikai 10% no visaam izmaksaam.

ka skaidbetons ļoti labi akumulē mitrumu un ir stipri trauslāks nekā bezskaidu betons. armēt tādu komposta putru arī nav jēgas. da toč vispār ir jāpadomā, cik liela jēga ir pie grants/smilts un cementa vēl gāzt klāt pūstošu materiālu. tās proporcijas tāpat ir jāievēro, navar taču cementu ar to skaidu čupu un ūdeni sajaukt..tāpat patērēsi gan granti/smiltis, gan arī sīkās šķembas. rezultātā iegūsi tikai trauslāku substanci, bet siltumefektu NN reizes vairāk iegūsi ar vati u.tml.

Pret mitrumu skaidbetonā jālieto kaļķi- tas, kā reiz izteicās Ivars Br., "žāvē ķīmiski". Lietojot "pūstošus" materiālus, jālieto pietiekamas jumta pārkares un jāceļ augšup sienas lejasdaļa, kā kādreiz guļbūvēm uz augstiem akmens pamatiem.
Šķembas skaidbetonā?
[www.apollo.lv]
7 daļas zāģskaidu (90% skujkoku, 10% lapkoku), 2 daļas kaļķa, 1 daļa cementa, 2 daļas sijātas grants.

Protams, ka kaļķis ir jālieto un nekur nekas nepūst. Pats intereses pēc esmu apsekojis vairākas ēkas laukos. Atradu pat tādu, kur par sasitvielu ir izmanoti māli un kā armējums koka saknes. Nu OK, neatgriezīsimies jau pie akmens laikmeta.

Bet skaidbetons jau nu toč nav nekāds jaunievedums būvniecībā. Labāk tāda sienas konstrukcija nekā dzīvot polietilēna maisā, kur pie sliktas ventilācijas sēnīte ēkā būs garantēta.

Uz privātmāju 100~150 m2 sienu izmaksās rēķinu maksumums uz kādi 400~500Ls + paša dabrs un vēl palīgs.
A te kāds ieminējās, ka 7tukstosi esot stipri leti. Tad vari salidzinat. Un kalpos ne sliktāk kā rūpnieciskie bloki. Vajag tikai drusku ar galvu padomāt.
Ne viss kas ir smuki iepakots un labi izreklamēts ir labāks par to ko mūsu vecie tika cēluši pirms 50, 70 un vairāk gadiem.

Nu 400-500 Ls tad gan ir veerts. Tikai kaut kaa neticaas, jo man dazhas kravas smiltis un skembas tik pat izmaksaaja, ko vienkarshi zem griidas pabeert. Es gan neesmu profesionalis un nemaaku andeleeties, arii letaakaas vietas nezinu.

Pašam jaucot skaidbetona masu nevar nodrošināt viendabīgu sastāvu, kā arī vienmērīgu iestrādi/blietēšanu, kas neizbēgami noved pie monolīto sienu plaisāšanas- vēlāk redzami nenovēršami apdares defekti. Drošāks variants ir liet blokus un mūrēt vai arī iestrādāt starp koka statņiem (populāri vācijā- frahverka kolonnas)

Ieliet blokus un mūrēt tas ir pārāk darbietilpīgs process.

Netiks visa siena taisīta kā monolīta siena. Būs vertikāli statņi (dēļi 300x30mm) ar attālumu kādi 2,5m, kas kalpos kur piestiprināt veidņu vairogus. Varētu šeit ievietot bildi, tad visu sazīmētu, lai cilvēkiem skaidrāka tā lieta liekas.

Es kā būvnieks esmu izbrīnīts par cilvēku neinformētību un nezināšanu skaidbetona jomā. Pat RTU mums neko sakarīgu pa šo tēmu nestāstīja. Aizgāju profesoram pajautāju kas un kā un šis neko sliktu par tādu pateikt nevarēja.

Ērts, lēts būvniecības materiāls privātmāju būvniecībā.

...pagājušā gadsimta 80 gadu otrajā pusē programmas "Dzīvoklis 2000" ietvaros Latvijā aktivizējās dažādas kompānijas, kas eksperimentēja ar dažādu skaidbetona sastāvu (ar cementa, kaļķu, ģipša, degakmens pelnu saisvielām) ražot blokus, sienu paneļus jeb veidot monolītus fragmentus mūra un koka karkasos, ražoja arī mobilas bloku "dēšanas" vibroierīces- blokus formēja atklātos cietā seguma laukumos, savukārt masas sagatavošanai izgatavoja rotējošas mucas vairāku m3 tilpumā. Kaut kur jau kāds vēl ir dzīvs, kas tajā laikā uzkrāja pieredzi...vienas nelielas mājas būvniecībai noteikti neatmaksājas iegādāt(izgatavot) nepieciešamās ierīces un aprīkojumu kvalitatīva procesa nodrošināšanai, bez tam skaidbetonam ir ilgs žūšanas/cietēšanas laiks- ārējo apdari rekomendē veikt tikai pēc 5 gadiem...

arī skaidas šodien kauko maxā !! labas skaidas, labi maxā !