Cien tauta! Varbūt ir kada infa- kur , lai apskatās, ja ir sekojoša problēma. Privatmāju rajonā - tieši pa vidu mājām- kuras ir maximums 1.5-2 stāvu augstas, taisās būvet " mazstāvu dzīvojamo ēku"- o.k., bet par cik viena jau tāda ir ceļa otrā pusē uzbūvēta- kur ir tikai no divām pusēm privatmājas- var redzēt ko tas nozīmē- dabā tā ir 4 stāvu un 200 m garš monstrs. Sekos projekta apspriešana- man šis monstrs būtu tieši pretī pēc projekta- tāpēc gribetos uzzināt , cik reāli ir " vērst kaut ko pa labu"...

tīties no mārupes prom - uz jaunmārupi !

Ak tad šitā zaraza no Jūrmalas izlīdusi ārā. Mums te arī "mazēkas" ceļa starp individuālās apbūves rajonos.

Bet rēali jaskataš, kās ir ģenplānā, un vai tāds vispār ir. Varbūt, ka šoreiz tā tiešām būs kāda 2stāvu ēka, bet, protams, tipa rindu.

Un būs sabiedriskā apspriešana, tad uz to vajag visus kaimiņus sakūdīt un noprotestēt to lieto. Varbūt iedod "pateicību" galvenajam arhitektam, lai to būvi tur neļauj.

Nu, divstavu jau nebūtu nekas- bet vai mazstavu dzivijamā eka var būt 4-stavu? Varbūt ir kadi ierobežojumi? Pec projekta tur ir paredzetas mazstavu dzīvojamas ēkas. Fakts, ka domajām -ka privatmajas, bet nu gan....

Vienīgais manuprāt kas te darbojās ir kāds noteikums, kas nosaka cik stundas dienā logos jāiespīd tiešajiem saules starim. Vai tik tās nebija veselas 2 h, ko kaimiņa būve nedrīgst laupīt no cilvēka dzīves, bet negribās sameloties. Patiesībā ar to lietu ir diezgan štruntīgi, jo no zila gaisa jau neviens nesāktu būvēt. Man ir pieredze, kad iedzīvotāji ko nelāgu jusdami smetās naudu un laikus atpirka zemi, pretējā gadijumā kaimiņmājas autostāvieta būtu tieši zem guļamistabas logiem, jo īpaši 1.stāvā dzīvojušajiem.

vajag konsultēties ar kādu arhitektu vai citu profesionāli - jāpaņem no jūsu būvvaldes attiecīga rajona apbūves noteikumi, jāatrod visus citus iespējamos normatīvos doku-us un jārok visu ko var izrakt, gan jau šis tas atradīsies. Tad jāraksta būvvaldei iedzīvotāju protestu... un jācer, tur vēl ir kāda nekorumpēta amatpersona

Jā tā padomā, kas tas ir, piemēram 4 stāvi, salīdzinot ar daudzām Rīgas jaunbūvēm, terasēm un pasāžam, kuras "mīļi" ieskauj privātmājas un divstāvu hruščovkas. Un ja tur tas ir atļauts, tad padomā vai tava situācija ir nopietnāka. Šeit tiešām līdz tikai tālredzība nopērkot māju vai apbūves gabalu, tas ir - papildus zemes nopirkšana. Galu galā arī likumi var mainīties. Ja šodien detalplānojumā tur ir paredzēts parks, pēc 5 gadi - 12 stāvu mazģimeņu māja.

Zināma problēma. Tikai tad, kad blakus plāno ko tādu iedziļinamies definīcijās: Kas ir individuālo māju zona un kas ir mazstāvu apbvūves zona. Mazstāvu apbūves zona paredz rindu un dvīņu māju būvniecību lidz 3 stāviem. Pie detālplānojuma nāk klāt saistoša - apbūves noteikumi. Visi tādu māju celt gribētāji izmanto savas iespējas pa maksimumu 601% intensitāti, pieļaujamai ēkas augstums 12m ar arhitektoniskiem elementiem līdz 15m/ Paskaitiet 12m ir 4 stāvi. Ja būvē griestus no2.5-3m un ēka ir ar plakano jumtu. Šo sērgu un vēlēšanos iebūvēt starp privātmājam kuras ir 1-2 stāvu ir neizkarojama/ Pagasti labprāt palīdz tādiem attīstītājiem paar labu pateicību. Kas viņiem nosmeļ krejumu un privātie lai pacieš. Bet cīnīties var. 1) Sabiedriskā apspriešana, ja nav par vēlu visiem un it īpaši tiešiem kaimiņiem ir jāraksta oficiālais protests pašvaldības būvvaldei un domei. Jāpārbauda lēmumu pieņemšanas likumība (tur vienmēr var piekasīties). Domei un attīstības komisijai ir jāreaģe uz protestu, ja tas nenotiek vēstuli uz Ministriju, prokuratūru. Sabiedrības protestu rezultātā var panāk stingrus ierobēžojumus apbūves noteikumos (ne augstāk par 8 m. ne garāku par tik un tik metriem, ne tuvāk no kaimiņa par tik metriem un t.t. Ja jūs atradīsiet vēl kādu aizsargājamu biotopu (koku vai kukaini) tad var celtniecību vispār aizliegt. No pieredzes teikšu, ka cīnā var ievilkties, bet daudz ko var panākt. Vajag tikai pacietību, neatlaidību un vēlēsanos. Jo lielaks cilvēku loks protestēs, jo labāk. Paši cīnijāmies vesalu gadu. Rezultāts - 2 dvīņu mājas ne augstāk par 8 m. Cik zinu tad Mārupē dome dar ko grib/ Sarunāt var visu - kā maksā. Sen jau cietums gaida- nav tiklai kurš uzņemas apsūdzēt.

Pagriežam to visu lietu no otras puses. Pašvaldību budžetu veido īpašuma un ienākumu nodoklis. tas nozīmē - jo vairāk turīgu iedzīvotāju ir pagastā, jo lielāks budžets. Jo lielāks budžets, jo labāka infrastruktīras un citu pribambasu attīstība. Protams ka ir grūti samierināties ar to, ka gadiem ir dzīvots klusumā un ar skatu uz kādu mežu vai dīķi. Bet ar to ir jārēķinās, dzīvojot piepilsētas zonās. Cik tad sen atpakaļ mazdārziņu īpašnieki Rīgas centrā cīnijās par savu burkānu tiesībām. Bet tas jau arī nav normāli, kad pilsētas centrā uz miljoniem vērtas zemes, kāds audzē dillītes un kartupelīšus. Dzīve un attīstība iet uz priekšu. Kādam varbūt nepatīk daudzās mašīnas uz ielām. Nez ko jūs teiktu, ja zināma tautas daļa noteiktu automašīnu kvotas, kas skartu arī jūs. Kas vienam nāk par labu - citam var nepatikt. Un kas ir viena privātmāja, salīdzinot ar 100 laimīgajiem dzīvokļu īpašniekiem :-)