Kautkas foruma serverī dīvains notiek... Līdz ar "LAL" ievades pieprasījumu zuduši arī posti: Didzisp 29/01/2008 21:09; aaaa 29/01/2008; 23:26 v_t 09:34 un mana atbilde ...

Didža un SAK paceltā problēma, cik zinu, aktualizējas. Jau no nākamgada nododot vai pārdodot vajadzēs energosertifikātu, kas apliecinās, ka īpatnējie siltuma zudumi neatceros uz ko (grīdas vai ārsienas kvadrātmetru vai tilpuma kubikmetru) nepārsniedz normatīvu. Audits, cik saprotu, varēs būt aprēķins vai mērījumi, un vismaz aprēķina gadījumā vidējs Latvijas koks "nepavelk" un guļbūves drīkstēs noformēt tikai kā nedzīvojamas ēkas.

Attiecībā uz guļbūves ekoloģiskumu es pievienojos, piemēram, Raita Jelēviča viedoklim, ka guļbūve nerada ekoloģisku kaitējumu, ja pāris ha meža ir īpašumā un ir iespējama saudzējoša izlases cirte. Bet diez vai guļbūvi var uzskatīt par ekoloģisku izvēli jaunceļamam ciematam, tādejādi palielinot "Latvijas parasto" (kailcirtes) mežizstrādi un piedevām mazinot tēvzemes eksportbilanci.

Vai daudzi šodien Latvijā (mizotus, ne apvirpotus vai frēzētus) baļķus tiešām tēš vai cērt? Manuprāt, mūslaikos vairums amatnieku "huskvarnē"!
Par guļbūvēm esot arī dažus gadus sena vietējas izcelsmes grāmata, kuru gan nevar nopirkt grāmatnīcās, bet tikai Ērgļu arodvidusskolā.

baļķus, tiešām, huskvarnē un rokaselektroēvelē. bet princips tas pats, kas agrāk, kad cirvēja.

vienā tv raidījumā dzirdēju, ka pirmās republikas laikos meži aiņēmuši ap 35% teritorijas, tagad pāri par 50%. un kā mēs labi zinām, balstīt exporta bilanci uz apaļkokiem ir nožēlojami.

energosertifikācija - tas labi. lai nāk attiecīgās struktūras un savas kapacitātes ietvaros pārliecina mani, ka es esmu nosalis un pārtērējis energoresursus.

Ja papildus nosiltinam jumtu, tādejādi atsveram siltuma zudumus caur sienu.

Energoresursi jārēķina uz cilvēku, ne māju. Ja man ir 100m2 maza mājele, guļbūve, slikti nosiltināta un mēs tajā dzīvojam 5 cilvēki, tas jebkurā gadījumā ir efektīvāk, kā cits, kurš divatā ar mīļāko dzīvo piejūras 450m2 villā un kurina visu to uz nebēdu, lai gan viss pēc gostiem. Tā mājas energosertifikācija vispār ir stulbums, jo tur, piemēram, neņem vērā mājas ventilāciju, kas pat ļoti labi nosiltinātai mājai būs pamatīgs robs energobilancē, taču dzīves komfortam ir svarīgs.

Es arī piekrītu, ka taisnīgi būtu uz cilvēku, bet neba mums kāds prasīs.
Tāpat man nav skaidrs - kā Latvijai pēc bijušās rūpniecības lielākās daļas likvidēšanas var aptrūkties CO2 kvotas?

Domāju, ka tādu baļķi ir daudz racionālāk sazāģēt zāģmateriālos, nevis veidot masīvu sienu. Kā zināms, koksnes nestspēja šķiedru virzienā ir daudz lielāka nekā pa pieskari. Sienas baļķi galvenokārt strādā uz spiedi šķiedru šķērsvirzienā, taču tas jau nav noteicošais, jo rezerve ir tik milzīga. Un izmantot baļķi, lai nodrošinātu sienas siltumpretestību ir vairāk kā neracionāli, jo minerālvate to dara savas reizes 4 vai 5 efektīvāk.

...un, jā, Latvijas koksne, manuprāt, ir pārāk vērtīgs materiāls, lai to tā izniekotu.

lbn stāv rakstīts, ka lambda kokam ar blīvumu 150kg/m3 ir 0,07
300 - 0,10
500 - 0,12 u.t.t.
lambda vatei - o,o4. vienlaidus vatei. bet ja pierēķinām klāt karkasu, salaidumus, tad tas cipars ir pavisam cits un minētās 4 - 5 reizes ir stipri vien pārspīlēts skaitlis. tā, nu sanāk, ka mani 30 cm baļķi pēc siltumpretestības ir tas pats, kas 20 cm vates. turklāt, pateicoties lielākai masai, ar lielāku siltuminerci. un to es jūtu, gan ziemā gan vasarā.
latvijas koksne patiešām ir pelnījuse, lai to izmantotu lietderīgi.
bet izpratne par lietderīgo ir atšķirīga.
pusmetru resnie ir pelnījuši pārvērsties par kādu citu lietaskoku, bet 30 - 35 cm resnie ir guļbūvju maize. te tev ir gatava gan ārsiena, gan iekšsiena. atkrīt karkass, vates, apmetumi, ārpuses apdare. atjauno eļļojumu ik pa 5 - 10 gadien un miers.

to v_t
Pēc LBN002-01 44.p siltumizolācijas materiāla aprēķina siltumvadītspēja:
lambda=deklarētā siltumvadītspēja+labojuma koeficients
Priedes tilpumsvars pieņemu 5kN/m3:
lambda=0,13 W/(m*K), interpolējot iegūst labojuma koef.(vent. elem.)=0,05 W/(m*K), kopā labda=0,13+0,05=0,18W/(m*K)

Paroc UNS35 elastīgās akmensvates plāksnes
lambda=0,035 W/(m*K), labojuma koef. (vent. elem.) =0,006W/(m*K), kopā lambda=0,035+0,006=0,041W/(m*K).

attiecība koks/vate=0,18/0,041=4,4, kas ierakstās manis iepriekš nosauktajās robežās. Tātad, rupji runājot, 30 cm viendabīgas koksnes sienas atbilst 6,8 cm biezai vates kārtai, nevis jūsu maldīgi minētajai 20 cm vates kārtai. (ja nu vienīgi tas nav korķozola mizas baļķis :)) Ja salīdzina kvalitatīvi 2 perpendikulāros virzienos siltināta karkasa slaidumus un aukstuma tiltiņus statņu vietās, tad, salīdzinot ar guļbūvi , kuras 30 cm diametra saplaisājušo sienas baļķu salaiduma vietas ir ap 20 cm, karkass ir vēl pārliezinošāks.

Tāda ir mana izpratne par lietderīgo. Manuprāt lietderīgi guļbūves ir celt tur kur nav viegli pieejami efektīvāki būvmateriāli un koksne ir pārpārēm, piemēram, jau pieminētajos Kanādas ziemeļos un Sibīrijā.

Tā tomēr ir mazliet pārprasta efektivitāte - lielo baļķi sasmalcināt sērkociņos, piekam iztērējot vairāk enerģijas. Tanī pat laikā citur atkal smalcina akmeņus lai atkal ar lielu enerģijas patēriņu ražotu vati, ko ar atkal enerģijas patēriņu transportē uz vietu, kur koksne sadalīta ātomos ;) Es kaut kā apšaubu, ka lietaskoku pareizāk būtu pārvērst skaidu platēs :D