kur var atrast kiegeļu krāsns konstrukcijas? jo gribu pats sava māja sataisit kieģeļu krāsni

Ir laba pirmo ulmaņlaiku grāmata. Liekas saucas Podnieku darbi(nevaru momentā atrast, lai pārbaudītu nosaukumu). Grāmatnīcās var dabūt dažādas grāmatas krievu valodā. Tajās gan jāskatās, ka nesanāk uzbūvēt krāsni ar ko ivanuška brauca līgavu lūkoties, bet citādi jau krāsns principi visā Pasaulē vienādi. Ja ir iespējams, tad tomēr ieteiktu podiņu krāsni. No ķieģeļiem nevar uztaisīt tik efektīvu krāsni kā no podiņiem.

Ir vācu laika "Krāsnis un pareiza kurināšana" Racionalizācijas institūta 1943. vai 44. gada izdevums, redaktors A.Delvigs.
Bija doma šīs grāmatas atsevišķas nodaļas un atsevišķu krāšņu rasējumus noskenēt un ielikt tīklā (autortiesībām pec 50 gadiem taču vajadzētu būt beigušamies?)

Manuprāt podiņu krāsns ir kaprīzāka par ķieģeļu, jo vairumā gadījumu podiņa plānumu vienalga neizmanto, bet pilda teju ķieģeļa biezumā (6.5 cm), un tieši podiņa - javas - pildmateriāla sadurvietās pat nelielas pārkurināšanas dēļ var rasties plaisas, kas krāsns sienu no termovadošas padara par izolējošu un pašu krāsni par neefektīvu.

Ir ari laba gramatinjas Hugo Bruno Sterns autoram, "Krasns un Pavards" u.c. Es pirku Valters un Rapa gramatnica

..krāsns sieniņas biezums aizkavē virsmas sasilšanas laiku, jo biezāka, jo vēlāk krāsns virsma sāk izsilt.
..? jautājums Vienstāvam..kur enerģijas nezūdamības likums un otrais termodinamikas likums par līdzsvaru dabā..entropiju. Ja krāsns ir labi noblīvēta no konvektīvā gaisa dzesējošās ietekmes, tad taisi sienas cik biezas gribi, tās kādu laiku pēc kurināšanas atdos uzkrāto siltumu. Iespējams, ka to virsma nebūs 80..100 grādu karsta 4 līdz 7 stundas. Tā būs 40..50 grādu silta, bet masas dēļ siltums saglabāsies 10..14 stundas. Katrā ziņā siltums izkliedēsies telpā..te analogs ir guļmūrīša piemērs ar lielo massu no ēku būvniecības 14..16 gds.

Ja plaisas termomasu sadala daļās kā pārkurinātas pildītu podiņu krāsns gadījumā, dūmvadiem piegulošā daļa kļūst relatīvi mazāka, tā ātrāk uzkarst, sliktāt dzesē dūmgāzes un ātrāk sāk laist lieko siltumu skurstenī. Aizverot šīberi tā uzkrāto siltumu, protams, atdos, bet krāsns ārējā virsma sils lēnāk un mazāk. Kad podiņi vēl izskatījās pēc podiņiem, tos iemūrēja labi ja desmitajā daļā sildāmvirsmas. Pārveide par 100% virsmas apdares elementu principā degradēja to nosaukumu un pildīšanas gadījumā arī jēgu.

Atzīšos, ka entropija, kas laikam bija jāsaprot jau vidusskolā, man ir tumša bilde pat pēc nesekmīga studētmēģinājuma fizmatos :). Cik atceros, tā bija kāds nekārtības mērs, uz kura palielinājumu tiecās vairums procesu. Līdz ar to man joprojām nav intuitīvi saprotams, tieši kāpēc nevar uzsildīt krāsni tikai atdzesējot mēslu čupu, bet es pieņemu to zināšanai.

Nu Hugo Bruno Šternsa grāmata diemžēl nav tā pati lābākā. Latviešu valodā pēdejās labās grāmatas par krāsnīm tika izdotas pēc kara, bet jaunie izdevumi ir vairāk piemēroti vispārejai izglītībai, bet ne konkrētu krāšņu celšanai. Vismaz es no jaunajām grāmatām gudrāks nepaliku un nācās meklēt vecas grāmatas. Tai pai pašā Šterna grāmatā viens pret vienu ir pārkopēti teksti no ulmaņlaika izdevuma(te jau tika pieminētas autortirsības). Ja man jaunā grāmatā māca skurstenī ieplūstošo dūmu temperatūru mērīt ar sīpola palīdzību, tad skaidrs , ka autors ir "pārspiedis" kādu vecu tekstu. Mūsdienās tak nav problēmu nopirkt attiecīgu termometru un nečakarēties ar sentēvu metodēm.
Podiņi noteikti ir vislabākie krāsnij. Jebkura krāsns ir kompromiss. Krāsnij ir ātri jāsasilst un ilgi jātur siltumu, kas principā nav iespējams. Podiņus pilda ar šamota plāksnēm vai veciem dakstiņiem un šīs plāksnes kalpo kā siltuma akumulātors. Tā pat, podiņu biezums ir optimāls krasnij un nav ko atklāt jaunu ameriku- tā pat nekas nesanāks. Tā jau ir, ka siltums arī no ķieģeļu krāsns "iznāks laukā", bet ķieģeļu ārejai virsmai nav tik augsta temperatūra, savukārt iekšējā virsma pārkarst
un krāsns nerada telpā vajadzīgo komfortu. To visu saku no savas pieredzes. Es ari gribēju ietaupīt un palīgmājā uzbūvēju ķieģeļu sildmūri. Silst jau, bet tas nav tas, kas mājā podiņu krāsns.

Kāpēc ķieģelis, kurš, iespējams, saglabāsies vesels ilgāk kā krāsns+ēka kopā, lai būtu ar sliktāku termovadāmību kā "ar šamota plāksnēm vai veciem dakstiņiem" (kuri paši krīt ārā) pildīts podiņš? Protams, uz kantes likti ķieģeļi grūtāk stiprināmi kā savstarpēji sadrātējamie podiņi.

Nekas no podiņiem ārā nekrīt, tad jau visas krāsnis būtu sen izjukušas. No ķieģeļiem uz "bada kantes" tiešām ir grūti samūrēt krāsni, jo grūti tos nostiprimnāt, bet ja ķieģeļus liek plakaniski, tad mūris sanāk par biezu. Plikiem podiņiem jau arī uguni virsū nelaiš un krāsnī iekšā mūrē ķieģeļus. Podiņu krāsns iznāk apsolūti gluda bez māla šuvēm, jo starp podiņiem nekad šuvēs neliek malus. Šuves piedzen tik precīzi, ka neveidojas spraugas un virsmu ir viegli kopt. Vispār pareizi uzmūrēt podiņu krāsni ir liela māksla. Pareizi jāizveido krāsns pildijums, lai visa krāsns virsma sasiltu vienmērīgi, precīzi jāpiedzen podiņi viens pie otra un ļoti lielas problēmas ir kautko pārtaisīt, ja kas sanāk greizi. Tāpēc mūrniekam ir daudz vieglāk samūrēt ķieģeļu krāsni, kur katru šķībumu var izlīdzināt ar mālu šuvi, bet vēl vieglāk samūrēt bleķa krāsni. Tāpēc jau krievu laikos pārsvarā taisīja apaļās bleķa krāsnis. Ar to visu es negribu teikt, ka ķieģeļu krāsns nedos siltumu. Protams, ka dos, bet kāds būs komforts dzīvojot pie tādas krāsns. Tad jau ieliec čuguna krāsniņu, vai mūrē apaļo bleķa krāsni un arī nenosalsi. Podiņu mūrētu krāsni var pielīdzināt niedru jumtam, zem kura nekad nav par aukstu vai karstu un lietus netaisa tādu troksni kā uz bleķa jumta, vai baļķu mājai, kurā iekšējo mitrumu koks noregulē pats bez visādiem rekuperātoriem, vai kā viņus tur sauc. Vārdu sakot, podiņu krāsns ir visefektīvākais malkas apkures veids un lai man ned*** visi bulerianu un jotulu izplatītāji, ka viņu krāsnīm lietderības koeficents lielāks. Pats esmu prbaudījis, no viena klēpja malkas podiņu ktrāsnī siltums turās vesalu diennaktu, bet, no tāda paša malkas daudzuma sadedzināta delzs krāsniņā, istaba otrā vakarā auksta.