Majaa mainot griidai dazus delus, atklaajaas ka ta ir likta uz sijaam, kuras atrodas tiesi uz grunts. Mani tas neapmierinaja, tapec noraku pardesmit cm zemes un ieraku - uzleju betona tumbinas.Tagad sijas staves uz tam, vismaz ir 100% garantija ka nekads mitrums tam klat netiks un neskades, kaa ari bus laba ventilacija, ko ari izveidoju pamatos, jo tadas nemaz nebija.
Tiesi uz zemes nobersu paris cm ar sausu smilti. Bet lai dabutu kaut kadu labaku efektu vai ir jega bert ari beramo karamzitu un vai tas dos kadu labumu - aizturetu kaut kadu zemes aukstumu u.tt????? Ja jaa tad cik cm biezss keramzita slanis ir jaber????

fibo raksta ka 20cm keramzitta 10-20 mm ir tas pats kas 5 cm putuplasts

toties keramziits ir elpojohs, nedegoshs un dabigs materiaals, nevajag nekaadas pleeves u.tt.
cik aptuveni vareetu maksaat beramais keramziits, cik lielos maisos/ kastess tas paardoddas. un vai ir kaut kur informacija cik un kada rupjuma un kam tas paredzets, ka preizi ieklaat u.tt.???

Jācer, ka betona stabiņiem grunti izraki tā vairāk un kārtīgi pabēri granti pieblietēji, jo citādi, ja grīdas sijas balstās tikai uz šīem stabiņiem, var notikt sēšanās. Pthu, pthu, jācer, ka tā nenotiks.
Cik saprotu, tad starp tagadējo zemes atz. un sijas apakšas atz.ir apm. 20cm. Ja sijas ir pietiekami augstas (20cm), iesaku siltumizolāciju likt starp sijām. Sijām pie lejas malas piesit latiņas 50x50 vai mazākas, virsū var likt plānus dēļišus vai finieri (tas tāpēc, lai vatei būtu uz kā balstīties). Tālāk uz šī klāja liec virsū vati (tomēr iesaku vati, jo tā mazāk sver) kādus 17cm vai 15cm. Ja siju augstums nav pietiekošs, var tās ar papildus latām pa virsu paaugstināt. Tālāk var konstruēt pašu grīdu. Starp vati un tīrās grīdas atzīmi kādā vietā vajadzētu ielikt tvaika izolāciju, tā vismaz tiek rekomendēts, bet par šō tēmu joprojēm domas dalās un īsta argumenta par vai pret nevienam nav.
Tad tev sanāks siltā grīda ar auksto pagrīdi, tāpēc iesaku pamatos ietaisīt nelielus caurumus pretējās sienās, lai pagrīdi varētu vēdināt.

izrakt izraku un iebetonēju apmēram 30cm dziļumā zem zemes, virs zemes ir kādi 25 cm, bet sijas augstums ir 15 cm. tikai ar to siltināšanu vēl nezinu ko iesākt, man tā vate un tvaika izolācija ne visai, tāpēc arī biju domājis par beramo keramzītu. Zinu būs siltuma zudumi, bet dzīvot "siltumnīcā" arī negribas. Tā vietā labāk ieberu vairāk cm keramzīta. Bet jautājums kāds efekts no tā ir??

No pieredzes:tvaika izolācija uz zemes ir obligāta!pretējā gadijumā mitrums no zemes celsies uz augšu/it sevišķi pa uzbērtām smiltīm/un bojās grīdu.Uz tvaika izolācijas uzbērtais keramzīts neļaus istabas gaisam kondensēties uz izolācijas.

Jaunā tehnaloģija, nu nu.... , var jau būt, bet vai kāds to ir pārbaudījis pārdesmit gadu garumā un tā sevi ir attaisnojusi. šaubos.
Vecajos laikos vispār netika likta ne plēve ne kas cits, bet grīdas stāv vēl tagad un nav nekāda trupe ne kas cits. Pats kādu laiku atpakaļ ņēmu tādai ulmaņlaika mājai (Latgalē) grīdas dēļus ārā un pilnīgi visi bija OK. Bet pati māja, noņemot apšumu izskatījās kā nesen būtu salikta. Labi, tad saimnieki zināja kad koki ir jācērt un kad un kā grīda jāliek. Pie tam sijas tikušas liktas uz laukakmeņiem, bet grīda arī bija taisna un līdzena, lai arī grīdas dēļi ir tik plati cik koks ir bijis resns. Kā arī pārsvarā tomēr ir bijusi pagrīdes vēdināšana pamatos. Varbūt kādam liekas ka tās ir pupu mizas, bet tam visam ir liela nozīme.
Ko nevaru teikt par Kurzemi, kur tieši pretēji, reti kurām mājām (pilsētā) esmu redzējis vēdināšanas caurumus pamatos un vēl tagad viens otrs ir teicis, ka sijas liek uz grunts (ok kaut kā apstrādājot u.tt.,). Tas neapšaubāmi ir ātrāk, bet labāk tik tiešām nav. Bet pēc tam paši brīnās, ka rodās sēnītes grīdās un mājai.
Lai arī kā apstrādā koku ar visādiem septiķiem un u.tt, bet ja liek uz grunts tad agri vai vēlu koks sāk bojāties.
Līdz ar to arī tās visas plēves, manā skatījumā, it īpaši ja ir koka grīdas un koka māja ( guļbūve ), ir nesavienojamas lietas.
Varat izmēģināt, aptiniet koku ar plēvi, tad rezultāts pēc kāda laika arī būs redzams. Ar koka māju būs tāpat.
Tāpēc mājai ko nopirku, arī visas grīdas nesteidzoties un pamāzām pārveidošu un likšu sijas uz stabiņiem. Lieks darbs, bet toties varu būt drošs par to visu.

Cik es sapratu, tad grīda jau nav uz grunts, bet gan starp grunti un grīdas apal]kšu ir tie 25cm. Ja ber keramzītu uz grunts, tad pleve apakšā jāklāj noteikti, bet šis šķiet neloģisks gājiens, kas sev līdzi velk to, ka jāsiltina mājas pamati no ārpuses vai iekšpuses vismaz līdz tīrās grīdas atzīmei. liela čakarēšanās sanāks.
Es personīgi darītu kā augstāk aprakstīju, uz esošajām sijām šķērsām vēl uzliktu latas 5x5, starp viņām papildus vati un grīdu pa virsu. Varētu arī plēvi nelikt, bet tad pagrīde oblogāti jātaisa vēdināma, lai gaisa mitrums, kas iziet cauri konstrukcijai labi izvēdinās. Man zināmā mērā šai visā lietā ir pieredze, jo nodarbojos ar projektēšanu.

R.R ļoti kļūdās-vecos laikos grīdai lika ļoti labu hidroizolāciju:MĀLUS!"Rokas grāmata galdniecībā un būvniecībā"1924.gads,aut.Zeltenietis,106.lpp:"....jābūt 30 cm biezai krietni nostampātai mālu kārtai..."."Būvdarbu tehniskie noteikumi"1933.g.42/262lpp.:"pagrīdai zem būvgružu uzbēruma pagatavo līdz 18 cm biezu treknu mālu kārtu...".Bet par pagrīdes vēdināšanu no J.Novika grāmatas"Jums,individuālie būvētāji"1988.g.166 lpp.:ir siltā grīda ar auksto pagrīdi....vēdināšanai ierīko 12*12 vēdināšanas kanālus...Un ir aukstā grīda ar silto pagrīdi....vēdina ar telpas gaisu pa spraugu grīdlīstēs....Kungi!Lasiet grāmatas!

Par to mālu būšanu es nestrīdos, jo tik tiešām pats rokot konstatēju, ka ir būvgruži un māla kārta bet tas ir dabīgs hidroizolācijas materiāls un tad viss arī notika dabiskā ceļā. Protams tādu tagad neviens neveidos.
Jo ja kaut kas notiet greizi ar vēdināšanu tad var snākt tā, ka plēve un tur skarājušais mitrums u.tt. var radīt ļoti labu vidi visāda veida sēnītēm.
Ja liktu bez plēves tad man nekas nebūtu iebilstams, pret pagrīdas siltināšanu ar akmens vati, tad cik saprotu labākā būtu impregnētā Rockwoll akmens vate???