UZ SĀKUMU :: DISKUSIJAS :: SLUDINĀJUMI :: UZDOD JAUTĀJUMU
Apkure un cirkulacijas suknji
Autors:
E
(---.telia.lv)
Datums: 19/09/2007 23:50
Gribeeju vaicaat, vai kaads nav kaut kur internetaa redzeejis detalizeetu apkures sheemu, kuraa ir izskaidroti visu elementu darbiibas principi. Gribu sev maajai uzbuveet visu apkures sisteemu tapec gribu labaak izprast katra elementu darbiibu.
Konkreeti sobriid interesee cirkulacijas suknju darbiiba.
Pienjemsim, ka ir siltaas griidas un ir udens akumulators, kuraa ir "siltums" :)
Nogadaat šo siltumu uz gridaam es vareeshu ar cirkulacijas sukni, bet rodas dazhi elementaari jautajumi:
1) cirkulacijas suuknis tachu nedarbojas nepartraukti? Vajadzeetu tikai nedaudz padzenaat udeni ik pa laikam, savadaak suknis paterees stipri daudz elektribas(vai arii es kljuudos?). Kaa to nodroshinaat? Droshi vien ir kaut kaada automaatika, bet peec kaadiem kriterijiem vinja to udeni dzenaas? Ik peec kaut kaada laika (cik ilga?), vai arii kaut kur meriis temperaturu (kur?).
2) silto griidu cauruliites taisos sadaliit apmeeram vienaados kontuuros un tos pievienot pie kolektoriem. Es kaut kaa neatceros ka veikalos redzetajiem kolektoriem bija kaut kaadi termoregulatori (varbuut es kljuudos). Gribeetu iespeeju reguleet katru kontuuru atsevishkji. Ja ir kolektori ar termogalvaam, tad peec kaada principa vinji darbojas? Piemeram, es padodu kolektoram udeni 28 C, bet gribu lai konturaa X buutu tikai minimala temperatura. Vai vinsh piegriezh udens daudzumu, kas nokljuust konturaa(nezinu gan vai tas lidzetu)? Vai arii vinsh darbojas kaa sajauceejvarsts un sajauc atpakaljgaitas udeni ar turpgaitas udeni liidz noteiktajai temperaturai? Tas it kaa ticamaak, bet izklausaas sarezhgjits.
3) kaa pareizi "panjemt" siltumu (udeni) no akumulatora? Sobriid ir doma uzlikt 3 celju varstu ar termogalvu, kur reguleetu udens temperaturu sistemaa. Varstam "karsta" udens ieeju pievienotu pie akumulatora (kaut kur augshejaa daljaa), bet "aukstaa" udens ieeja naaktu no silto griidu atpakaljgaitas udens. Varstam izeja buutu savukaart silto griidu turpgaita. Lai sistema funkcioneetu, man veel buutu jasavieno atpakaljgaitas truba ar akumulatoru (laikam ieteicams, kaut kur apakshaa) un ielikt to cirkulacijas sukni apkures kjedee. Vai esmu pareizi sapratis?
Kaut kaa ljoti gari sanaaca :)
Konkreeti sobriid interesee cirkulacijas suknju darbiiba.
Pienjemsim, ka ir siltaas griidas un ir udens akumulators, kuraa ir "siltums" :)
Nogadaat šo siltumu uz gridaam es vareeshu ar cirkulacijas sukni, bet rodas dazhi elementaari jautajumi:
1) cirkulacijas suuknis tachu nedarbojas nepartraukti? Vajadzeetu tikai nedaudz padzenaat udeni ik pa laikam, savadaak suknis paterees stipri daudz elektribas(vai arii es kljuudos?). Kaa to nodroshinaat? Droshi vien ir kaut kaada automaatika, bet peec kaadiem kriterijiem vinja to udeni dzenaas? Ik peec kaut kaada laika (cik ilga?), vai arii kaut kur meriis temperaturu (kur?).
2) silto griidu cauruliites taisos sadaliit apmeeram vienaados kontuuros un tos pievienot pie kolektoriem. Es kaut kaa neatceros ka veikalos redzetajiem kolektoriem bija kaut kaadi termoregulatori (varbuut es kljuudos). Gribeetu iespeeju reguleet katru kontuuru atsevishkji. Ja ir kolektori ar termogalvaam, tad peec kaada principa vinji darbojas? Piemeram, es padodu kolektoram udeni 28 C, bet gribu lai konturaa X buutu tikai minimala temperatura. Vai vinsh piegriezh udens daudzumu, kas nokljuust konturaa(nezinu gan vai tas lidzetu)? Vai arii vinsh darbojas kaa sajauceejvarsts un sajauc atpakaljgaitas udeni ar turpgaitas udeni liidz noteiktajai temperaturai? Tas it kaa ticamaak, bet izklausaas sarezhgjits.
3) kaa pareizi "panjemt" siltumu (udeni) no akumulatora? Sobriid ir doma uzlikt 3 celju varstu ar termogalvu, kur reguleetu udens temperaturu sistemaa. Varstam "karsta" udens ieeju pievienotu pie akumulatora (kaut kur augshejaa daljaa), bet "aukstaa" udens ieeja naaktu no silto griidu atpakaljgaitas udens. Varstam izeja buutu savukaart silto griidu turpgaita. Lai sistema funkcioneetu, man veel buutu jasavieno atpakaljgaitas truba ar akumulatoru (laikam ieteicams, kaut kur apakshaa) un ielikt to cirkulacijas sukni apkures kjedee. Vai esmu pareizi sapratis?
Kaut kaa ljoti gari sanaaca :)
Re: Apkure un cirkulacijas suknji
Autors:
E
(---.telia.lv)
Datums: 20/09/2007 18:10
Vel aizmirsu piemineet, ka ir paredzeets izpleshanaas trauks (to cik saprotu var likt jebkur, jo spiediens visur sistemaa buus vienaads) Kaa arii ir jarealizee atgaisoshanas iespeeja (sobriid doma par nelielu vertikalu cauruliti 20 cm un kraanu augshaa). Sistemas piepildiishanai/papildinashanai, domaaju vel pievienot cauruliti (ar nosledzamu varstu) no udensapgades trubas (te gan jaskataas spiedienu starpiba). Laikam vajadzeetu paredzeet arii kaadu kraanu prieksh sistemas iztukshoshanas, bet kur to labaak likt vel nesmu izdomajis.
Un kaads ir optimaalais spiediens apkures sistemaa? Sobriid plaanoju tureet kaut kur 1-2 Bar
Ja no malas izskataas, ka kaads sev pats megjina zobus labot un labaak tomeer saukt meistarus/firmu, kas uzstaada visu jau gatavu, tad es gribu iebilst, ka visas detaljas jau veikalos ir noperkamas. Ir jamaak tikai salikt kopaa. Turklaat, pasham to visu saliekot, es varu trubas, varstus u.c. likt tur kur es gribu un visu smuki pasleept. Arii jebkuru elementu pec tam pats vareeshu nomainiit. Vieniigais negribas iekrist uz konceptualaam kljudaam, bet nu fiziku skolaa it kaa apguvu :)
Un kaads ir optimaalais spiediens apkures sistemaa? Sobriid plaanoju tureet kaut kur 1-2 Bar
Ja no malas izskataas, ka kaads sev pats megjina zobus labot un labaak tomeer saukt meistarus/firmu, kas uzstaada visu jau gatavu, tad es gribu iebilst, ka visas detaljas jau veikalos ir noperkamas. Ir jamaak tikai salikt kopaa. Turklaat, pasham to visu saliekot, es varu trubas, varstus u.c. likt tur kur es gribu un visu smuki pasleept. Arii jebkuru elementu pec tam pats vareeshu nomainiit. Vieniigais negribas iekrist uz konceptualaam kljudaam, bet nu fiziku skolaa it kaa apguvu :)
Re: Apkure un cirkulacijas suknji
Autors:
Rx
(159.148.5.---)
Datums: 20/09/2007 20:05
Pašmācība ir laba lieta. Pats meklēju Meistarus akumulatora sistēmas samontēšanai un neatradis, pats visam izurbos cauri, kas kā un kapēc, līdz sīkumiem. Protams tas prasīja laiku un enerģiju. Par siltajām grīdām gan nē- tā ir smalka lieta, pareizi un optimāli to izveidot. tur kļūdas netiek piedotas...Par Jūsu spriedumiem apkurei: Atgaisošana katram radiatoram iebūvēta. Sistēmai to dara pamatā visās vietās kur var sakrāties gaiss un patvarīgi netikt ārā. Ja tas tur sakrāsies, sistēma apstājās, vai slikti strādā. Ērti likt automātiskos atgaisotājus. Ar ūdeni parasti papildina atpakaļ ejošo galu, tas ir apakšā, jo arī pildot sistēmu, gaiss tiek izspiests augšā un sistēma labāk piepildās ar ūdeni. Spiediens atkarīgs no sistēmas lieluma, lietoto sūkņu jaudas un arī lai neuzvārītu sistēmu pie 100 grādiem. Pamatā 1-2 bāri.Ja liek dažādus regulatorus- automātiskos, parastos, tad izplešanās trauku liek krāsns kontūrā, lai nebūtu nekādu iespēju ieregulēt regulātorus tā, ka spiedienam krāsns kontūrā pieaugot, tas nenonāk līdz izplešanās traukam. Tāpat liek arī drošības vārstu. Par pareizu akumulatora pieslēgšanu interesējies SIA SINVIA SK (ir tā vērts, jo shēma atstrādāta un varbūt prasa korekciju attiecīgiem apstākļiem)Tapat palasi par HONEWELL, ko te "janisjanis" pārstāv....Tad visas klūdas ko minējāt tiks dzēstas....
Re: Apkure un cirkulacijas suknji
Autors:
Rx
(159.148.5.---)
Datums: 20/09/2007 20:12
P.S. Cirkulācijas sūknis apkures kontūrā strādā nepārtraukti. Krāsns kontūrā,sūknis, ja tas tur ir- strādā, kad krāsns sasniegusi vismaz 65 grādu temperatūru. Sistēmas siltuma atdevi regulē ar siltuma daudzumu kas plūst cauri sistēmai, nevis ar ieslēgšanu- izslēgšanu. Grīdu apkures gadījumā gan, pārsniedzot atļauto temperatūru, tās izmaiņu straujumu, jāatslēdz sūknis...to var ieregulēt tai pašā HONEWELL...Redzu, vēl daudz Jums jāmācās....
Re: Apkure un cirkulacijas suknji
Autors:
E
(---.telia.lv)
Datums: 20/09/2007 21:33
Rx, paldies par skaidrojumiem.
Par atgaisosanu es ipashi neuztraucos, gaiss vienmeer sakraasies kaut kur augshejaa punktaa. Turklaat, ja sistemaa ir nosleegta tad driiz vien vinsh viss buus araa, kaut vai ar roku atgriezhot pashu parastako kraanu atgaisoshanas vietaa (pirmajaas apkures dienaas).
Ja cirkulacijas suknji stradaa visu laiku, tad jau tur nav nepiecieshama nekaada ipasha automatika. Rudenii vinju iesleedz un pavasarii izsleedz :) Tikai laikam japeerk kaads labs energotaupiigs modelis, jo stundu skaits jau vinjam sanaaks pamatiigs.
Par SIA SINVIA jau esmu dzirdeejis, tur arii taisos griezties peec akumulatora. Tikai gribu no sakuma salikt "uz papiira" visus elementus kas man buus vajadziigi. Attieciigi arii kaadas ieejas/izejas man vajadzetu pashaa akumulatoraa (piemeram, siltajam udenim gribu akumulatoraa cauruli-spiraali, kas darbojas kaa siltummainis, paredzeet vietu elektriskajam tenam, utml.)
Par atgaisosanu es ipashi neuztraucos, gaiss vienmeer sakraasies kaut kur augshejaa punktaa. Turklaat, ja sistemaa ir nosleegta tad driiz vien vinsh viss buus araa, kaut vai ar roku atgriezhot pashu parastako kraanu atgaisoshanas vietaa (pirmajaas apkures dienaas).
Ja cirkulacijas suknji stradaa visu laiku, tad jau tur nav nepiecieshama nekaada ipasha automatika. Rudenii vinju iesleedz un pavasarii izsleedz :) Tikai laikam japeerk kaads labs energotaupiigs modelis, jo stundu skaits jau vinjam sanaaks pamatiigs.
Par SIA SINVIA jau esmu dzirdeejis, tur arii taisos griezties peec akumulatora. Tikai gribu no sakuma salikt "uz papiira" visus elementus kas man buus vajadziigi. Attieciigi arii kaadas ieejas/izejas man vajadzetu pashaa akumulatoraa (piemeram, siltajam udenim gribu akumulatoraa cauruli-spiraali, kas darbojas kaa siltummainis, paredzeet vietu elektriskajam tenam, utml.)
Re: Apkure un cirkulacijas suknji
Autors:
Rx
(159.148.5.---)
Datums: 20/09/2007 22:06
Siltajam ūdenim akumulators daļēji der: Tā kā tas ir akumulators, tad sākumā tam būs augsta temperatūra, vēlāk- zema. Bet lai retāk kurinātu, siltumu jāizmanto līdz pēdējam. līdz ar to siltai ūdens būs maigi silts... Arī par spirāli kļudīgs priekstats: Akumulatorā ir boileris 250l, kas arī kalpo kā akumulators- siltummainis.
Pats sev šo silto ūdeni krānam-dušai laižu vēl cauri 100 l elektroboilerim: tā iegūstu patstāvīgu temperatūru, neatkarīgi no akumulatora temperatūras. Ja tas karst- elektroboileris neieslēdzās...Tāpat arī vasarā silts ūdens. Gribi- kurini...ekonomē, bet cik? Tena vietu arī ieliku. Bet atzīstos- nav bijusi vajadzība to lietot, kaut gan bija paredzēts avārijas neaizsalšanai. Bet šo darbu- neaizsalšanas problēmu palīdz risināt tas pats Honewell.
Pats sev šo silto ūdeni krānam-dušai laižu vēl cauri 100 l elektroboilerim: tā iegūstu patstāvīgu temperatūru, neatkarīgi no akumulatora temperatūras. Ja tas karst- elektroboileris neieslēdzās...Tāpat arī vasarā silts ūdens. Gribi- kurini...ekonomē, bet cik? Tena vietu arī ieliku. Bet atzīstos- nav bijusi vajadzība to lietot, kaut gan bija paredzēts avārijas neaizsalšanai. Bet šo darbu- neaizsalšanas problēmu palīdz risināt tas pats Honewell.
Re: Apkure un cirkulacijas suknji
Autors:
Rx
(159.148.5.---)
Datums: 20/09/2007 22:10
Par atgaisošanu: Gaiss sistēma var arī rasties ekspluatācijas laikā: uzvārot katlu...Tāpat ar laiku sīkie burbulīši , dzenāti pa sistēmu, sakrājas "kabatās". Arī augšējos stāvos, kur tālāk sistēma vairs neiet, radiatora izejā vajadzētu likt autoatgaisotāju, jo kā rāda pieredze, uzsākot apkures sezonu, tur ir gaiss.
Re: Apkure un cirkulacijas suknji
Autors:
E
(---.telia.lv)
Datums: 20/09/2007 22:29
Nu tad jau man kaut kas lidziigs ir padomaa :)
Es arii domaaju, vai no taas spiraales buus jeega, vai likt akumulatoru ar 250l boileri iekshaa. Plus veel ir doma to vajadzibas gadijumaa papildinaat ar nelielu elektrisku boileri prieksh gadijumiem, kad akumulatoraa siltums izsiikst (aukstaas dienaas visu siltumu "izsuuks" griidas).
Es arii domaaju, vai no taas spiraales buus jeega, vai likt akumulatoru ar 250l boileri iekshaa. Plus veel ir doma to vajadzibas gadijumaa papildinaat ar nelielu elektrisku boileri prieksh gadijumiem, kad akumulatoraa siltums izsiikst (aukstaas dienaas visu siltumu "izsuuks" griidas).
Re: Apkure un cirkulacijas suknji
Autors:
Rx
(159.148.5.---)
Datums: 20/09/2007 23:01
Līdzīgs jau nebija padomā ja spirāli minējāt. Par elektrosildītāju arī rakstīju, tātad nebija padomā. Boileri nevajag nelielu, bet tādu, kas patstāvīgi nodrošina silto ūdeni! Tāpat ņemiet vērā, ka patērējot silto ūdeni, kas tiek sildīts no ūdens, kas uzkrāts akumulatorā, akumulators atdziest ātrāk kā tikai no apkures. Vasarā akumulators atdziest no patērētā siltā ūdens un palaižot cirkulācijas sūkni akumulators dzesē māju, tas ir, veic kondicioniera lomu kādu laiku, kamēr pats uzsilst...bet jūtami vēsāks telpās paliek.
Re: Apkure un cirkulacijas suknji
Autors:
E
(---.telia.lv)
Datums: 20/09/2007 23:29
"Līdzīgs jau nebija padomā ja spirāli minējāt. Par elektrosildītāju arī rakstīju, tātad nebija padomā"
Nu nav tik slikti :) Tas ka neaprakstiiju visas detaljas nenozimee, ka kaut kas nebija padomaa.
Udens spiraali piemineeju iekavaas, kaa iespejamo papildus aprikojumu runajot par akumulatoru. Kas manaa gadijumaa labaaks - udens spirale vai iebuvets boilers, es biju planojis noskaidrot tiekoties ar akumulatoru razhotaaju. Es vienkarshi esmu redzejis dzivee lielos industrialos apkures katlus/boilerus, kur taada spiraale ljoti efektiivi stradaa. Bet pie mazaakiem gabariitiem nezinu kaa buus, tapec arii pagaidaam tas uz jautajuma zimes.
Par elektrosilditaaju siltajam udenim arii man bija 2 versijas - caurteces silditaajs vai boileris. It kaa jau man elektroinstalacija atljauj likt jaudigu caurteces silditaju, turklaat no akumulatora jau naaks remdens udens pat sliktakajaa gadijumaa. Arii viens caurteces silditaajs ir pieejams par velti, kuru taisos iesakumam pieslegt. Ja ar to nebuus arshana tad bija padomaa boilers.
Labums jau visaa tajaa ir taads, ka jebkuraa bridii pats vari pieslegt vai atslegt kaadu komponenti :)
Nu nav tik slikti :) Tas ka neaprakstiiju visas detaljas nenozimee, ka kaut kas nebija padomaa.
Udens spiraali piemineeju iekavaas, kaa iespejamo papildus aprikojumu runajot par akumulatoru. Kas manaa gadijumaa labaaks - udens spirale vai iebuvets boilers, es biju planojis noskaidrot tiekoties ar akumulatoru razhotaaju. Es vienkarshi esmu redzejis dzivee lielos industrialos apkures katlus/boilerus, kur taada spiraale ljoti efektiivi stradaa. Bet pie mazaakiem gabariitiem nezinu kaa buus, tapec arii pagaidaam tas uz jautajuma zimes.
Par elektrosilditaaju siltajam udenim arii man bija 2 versijas - caurteces silditaajs vai boileris. It kaa jau man elektroinstalacija atljauj likt jaudigu caurteces silditaju, turklaat no akumulatora jau naaks remdens udens pat sliktakajaa gadijumaa. Arii viens caurteces silditaajs ir pieejams par velti, kuru taisos iesakumam pieslegt. Ja ar to nebuus arshana tad bija padomaa boilers.
Labums jau visaa tajaa ir taads, ka jebkuraa bridii pats vari pieslegt vai atslegt kaadu komponenti :)