Ja fibrolītu var labi pielietot veidojot bērto sienu vai monolītbetonu konstrukcijas. Tāpat to var pielietot monolīto riboto dz/betona plātņu izveidē aizstājot daļu no plātnes apakšējā stieptā betona.
Savam kaimiņam es palīzdēju siltināt ārsienu. Pie 20cm gāzbetona stiprināju vertikālu 15cm karkasu un apšuvu ar 2x25mm fibrolīta plātnēm. Statpā bērām koka skaidas ar nedzēsto kaļķi un citus siltumizolējošo materiālu atliekas kā polistirola gabalus no iepakojuma kastēm.

Esmu līdzīgas izvēles priekšā likt koka karkasam ārpusē fibrolītu (50mm) vai isoplaatu (25mm). Pats sliecos uz fibrolīta pusi tā izturības dēļ, bet isoplaats ir lētāks un to ir vieglāk uzklāt, līdz ar to izmaksas sanāk lētākas. Nu respektīvi nezinu ko labāk darīt.

Fibrolīta vai isoplaatu izmantošana atkarīga no virsējās apdares. Ja izpildīsi klasisko kaļķu apmetumu ar izgrieztām šuvēm plātņu sadurvietās, tad noteikti labāks fibrolīts. Esmu izmantojis arī 25mm fibrolītu. Te vienīgi jāsaka, ka jebkuram materiālam, kuram veic apdari ar ūdeni saturošiem sastāviem mirkst un žūstot deformējas, tapēc ārpuses apmetumiem vēlamas temperatūras vai deformācijas šuves.

Cik ilgi var stāvēt neapmesta būve no isoplata vai fibriolīta, ja pieņem, ka būvei ir jumts ar notekām? Liekas, ka isoplats varētu ziemu nenovilkt, bet fibrolīts turpretī ir cements ar skaidām un tam manuprāt nekas slikts notikt nevarētu.

Fibrolīts bez apdares var stāvēt gadu bez problēmām!