Sveicināti!

Remontēju šobrīd savu hatu, tipisku privātmāju, kura ir taisīta 30 gadus atpakaļ no koka (koka karkass pieblankots ar koka brusakiem) un apmūrēta ar baltajiem ķieģeliem (pa vidu, protams, gaisa sprauga). No iekšas apmetums, kurš tagad tiek dauzīts nost un likts reģipsis. Tad nu man ir fundamentāls jautājums: vajag tādu siltināt vai nē? Nu pieņemsim ka vajadzētu gan, bet te atkal paceļas jautājums: kā? Cik es te salasijos, izbraucot cauri gandrīz visiem topikiem par siltināšanu, tad vislabākais esot no ārpuses. BET ((c)Godmanis) uz ķieģeļa kautkā baisi negribas neko likt. Jo, pirmkārt ķieģeļi paši par sevi vizuāli labi izskatās. Otrkārt naudietilpīgi, jo pēc tam vēl vajag apmetumu un krāsošanu. Un vai ieguldijumi atsvērs iegūto labumu? Praktiskāk it kā būtu to darīt no iekšas. Bet te man atkal nav saprotami vairāki aspekti. Pirmkārt vairākos avotos izlasiju, ka neiesaka akmensvati likt biezāku kā 50mm. Kāpēc? Atbildes neatradu. A 50mm ir pietiekoši? Moš kāds var izskaidrot? Otrkārt - plēves. Vēja izolācija, tvaika izolācija u.t.t. Ko man no šitā visa vajag? Lieki piebilst, ka šobrīd nekādu plēvju un izoāciju nav un neskatoties uz to nekas nekur pa šiem 30 gadiem nav sapelējis un sabojājies. Kā tad tur būt ar šito visu?
Būtu baisi priecīgs, ja kāds patiešām zinošs cilvēks man tā pamatīgi izskaidrotu šito, jo tie saucamie "meistari" ar kuriem šad tad sanāk parunāt, tālāk par "mēs daram tā" netiek, bet es gribētu saprast "kapēc tā"...

nv

Sveicināts sestdienas rītā! :)
Akei, manā uztverē sanāk, ka tavas mājas siena ir pilnībā no koka brusēm - stāvbūve. Ja būvēšanas laikā sienā bijis iebūvēts mitrāks kokmateriāls par gaissausu, iespējams, starp brusām ir radušās mazas spraudziņas. Ja tā ir, būtu nepieciešams tās aizdrīvēt ar kādu elpojošu (mitrumu caurlaidīgu) materiālu. Vienkāršāk, iespējams, būtu pa sienu uzklāt pretvēja audumu (plēvi)- kas mitrumu laiž uz āru, bet nelaiž iekšā . Ja siena jau ir necaurpūšama, pretvēja izolācija galīgi nav nepieciešama. Tad veidot horizontālu latojumu no 50x50 latiņām, ieklāt vienu akmensvates kārtu, tad veidot tādu pašu vertikālo latojumu un atkal akmensvati. Tad pa sienu uzklāt tvaikizolāciju un skrūvēt rīģipša plāksnes. Vertikālā latojuma izvietojumu saskaņot ar rīģipša lokšņu izmēriem. Svarīgi ir iegādāties koka latas ar sausumu ap 12%, lai samazinātu sienas plaisāšanas iespēju. Koka latas iespējams aizstāt ar plaši izplatītajiem metāla profiliem. Veic telpas apdari.
Šis varētu būt viens no iespējamiem risinājumiem, tā galvenais mīnuss ir tas, ka masīvā koka siena atradīsies sienas aukstajā pusē. Tas nav kaitīgi koka sienai, tikai samazinās ēkas siltuminerce - māja ātri uzsils, bet arī ātri atdzisīs kad nekurināsi. Taču tas nav tik ļoti būtiski, ieguvums nosiltinot būs daudz daudz lielāks.

Daži piedāvā gaisa spraugu starpmūriun sienu aizpūst ar speciālām putām, kas skaitās elpojošas.Vai nu mana neināšana vai kā, bet es būtu piesardzīgs - ja koka siena ir labā stāvoklī jau 30 gadus, tas nozīmē, ka sprauga labi funkcionē, un nebūtu īpašas nepieciešamības tur iejaukties.
Par to siltinājumu 50 mm no iekšas manā izpratnē ir tā, ka tas pārsvarā ir domāts ēkām ar mūra sienām. Liekot biezāku siltumizolāciju no iekšpuses mūra sienai, siltums vairs nespēj tai piekļūt, ziemā visa siena var pat caursalt - samazinās arīēkas siltuminerce. Tavā gadījumā tas nebūtu svarīgi,jo ja tu siltini ar 100 mm vati no iekšas. Ārpusē paliek kokmateriāls, ko agrāk arī lietoja kā siltumizolātoru - teorētiski tava siena sanāk kā divslāņu izolācija.
Un viss ir čikiniekā.
Ar cieņu sestdienas rītā, SAK.

atliek vien piekrist SAK teiktajam. papildinot, ka siltinot no iekšpuses, labāks rezultāts būs tvaika plēves vietā lietojot atstarotāju.
ja izšķiras par siltināšanu no ārpuses, tad ir iespēja gaisa spraugu piepūst pilnu ar putotām ps - grafīta granulām. ja, vien, spraugas platums ir pietiekošs. tas ir tvaika caurlaidīgs pildījums.

Es gan ieteiktu sev uzdot jautājumu, vai tad mājā līdz šim bija auksti? Ja jau trīsdesnmit gadus varēja dzivot komfortablos apstākļos, tad priekš kam "čakarēt" māju uz visādām plēvēm un vatēm.Tikai tāpēc, ka visi tā dara un tā ir modes lieta? Nu labi, ietaupīsi pāris sterus malkas pa gadu, bet sāksies problēmas ar sliktu gaisu, pelējumiem un citām lietām. Vajadzēs naudu iegrūst visādos rekuperātoros un ventilācijā. Gala rezultātā vai būsi laimīgāks?

Paldies visiem par atbildēm!
Māja tiešām sanāk stāvbūve. Celta 70-tajos, kad vecfāters nojauca laukos gadsimta sākumā celto klēti un pārcēlās uz pilsētu no šiem materiāliem uzcēla māju. Līdz ar to es domāju, ka koks jau ap šo laiku bija izžuvis un nekādus fokusus netaisija. Skatos ka esošās spraugas ir aizdrīvētas ar pakulām un lupatām. Manuprāt caur sienām nepūš, tiesa, kad stiprāks vējš, tad arī iekšā zēģelē, bet to es norakstu sapuvušajiem logiem, kuri tagad gan tiks nomainīti. Ceru ka tas palīdzēs. A vot pa to siltināšanu nezinu. No vienas puses itkā ir silti un "bojāt" ar plēvēm tiešām negribas, bet no otras arī apkures rēķins nav mazais, jo māja ir pieslēgta pilsētas centrālapkurei. Tāpēc biju iedomājies ka siltinot tomēr es šo rēķinu varētu samazināt. Tikai tagad domāju vai 100mm akmensvates nav overkills, kur ieguvums nebūs proporcionāls izdevumiem. Varbūt varētu pietikt ar 50mm?
ROCKWOLL bukletā ar izlasiju ka ir tāds koeficients lambda10, saukts arī par siltuma caurlaidības koeficientu. Vai kāds nezina, kur tādus varētu atrast inetā kokam, ķieģelim un gaisam. Tad es, piemēram, varētu salīdzināt kādam akmensvates biezumam analogs ir mana koka siena. Vai arī es domāju galīgi šķērsām?

nv

Kaimiņu stāvbūvei atstatums starp brusām un ķieģeļu apšuvumu ir vidēji 8 cm, un tādā šķirbā, kā izstādē apgalvoja speciālists, mierīgi varot iepūst ekovati, atsedzot spraugu no augšas (pie vienlaicīgas jumta un mansardstāva pārbūves).
Uz aminoplasta putu "elpošanu" es nepaļautos.

LBN 002-01, 7. tabula, 14. lpp

Te būs viena rotaļlieta ;)
[www.modlab.lv]

RigiPerl® 035
[www.ekovate.lv]
28660112 prasiet Normundu