Cilvēks cēla, lai nebūtu jāiet uz sabiedrisko, bet Tu viņu... :D

Cilvēki jau tagad pieraduši, ka visas iekārtas tā uzbūvētas, ka pašam nekas nav jāsaprot. Nopērc veļmašīnu, nopied vienu pogu un mazgā uz nebēdu, iesēdies autiņa, ieslēdz klimatkontroli un nav pilnīgi nekādas sajēgas, kāda automātika mokās lai varētu uzturēt temperatūru salonā. Tā ir ar ļoti daudzām lietām, bet pirti nevienam nav izdevies automatizēt un tas ir tikai labi. Nu jāpiešauj tā roka ar gara mešanu. Jāsaprot, kura pagale jāliek kurtuvē vispirms, bet kuru varēs sadedzināt vēlāk. "Jājūt "akmeņu temperatūra atverot gara metamās durtiņas u.t.t. Gan jau var nopirkt termometru, kurš mēra līdz 1000˚. Var jau uztaisīt tādu pumpīti, kurš normēs udens daudzumu uzmetot garu. Droši vien, var krāsni kurināt ar gāzi un neko nesajēgt no malkas, bet vai visa tā rezultātā pirts nezaudēs savu burvību un nepārvērtīsies par automatizētu "vannasistabu". Tur jau tas pirts smeķis, ka nekad nevar vienādi izkurināt krāsni, vai uzmest garu.

Daļēji automatizēta pērtuve savulaik bija Bauskas pirtī - uz ar tvaiku apkurināma (>100°C) radiatora ar pilēja ūdens no regulējama krāna.

tā arī nesapratu vai tas normāli ka nāk pa durtinam sodreji vai nee!? vaina mani vai krasns mūrniekā!?

Tas, ka uzmetot garu parādās sodrēji, nav normāli. Te jau bija vairāki ieteikumi, kāpēc sodrēji parādās un vajag censties novērst problēmu.

Man tā kurināšana 7 līdz 8 stundas liekās aizdomīga. Tāda lēnīga degšana sanāk, tad arī sodrēji, darva(kurai skāba smaka, utt. Pa tādu laiku nez cik lielu krāsni var sakurināt...

Klasisku slapjās pirts ķieģeļu krāsni tiešām ir tik ilgi jākurina. Nekur jau tas siltums nepaliek. Tāda pirtskrāsns tur siltumu vairākas dienas. Bleķa pirtskrāšņu īpašniekiem to ir grūi saprast, jo metāla krāsniņas kurina daudz īsāku laiku.Toties, no mūra pirtskrāsns var iegūt "vieglu garu", kuru no bleķa krāsniņas nav iespējams dabūt principā.

Ar sodrejiem varetu but ari ta, ka sakot kurinat uz aukstajiem akmeniem uzkrajas vairak kondensata un nosedumu, neka velak spej nodegt.
Mana krasni es to noversu uzsakot kurinat ar maks. sausu/tiru malku. Jau sakotneja konstrukcija gan ir izbuvets "taisnais cels", lai pirmie dumi neiet cauri akmeniem. Kad akmeni uzsilst, tad "taisno celu" aizver ciet.
Otrs pasakums ir pec izkurinasanas pie atverta skurstena uzmest kadas slukas pirts garinam. Vins tads izpalidzigs un aizraus skursteni visu, kas virspuse. Tad skursteni ciet un viss tirs.

Man ir tikai plastmasas pirts krāsns - dušas kabīne :D Bet tākā pirts būšana tomēr patīk, ir nācies izklejoties pa draugu draugiem. Un izbaudīts daudzu un dažādu tipa pirtis, gan ar mūrētām, gan bleķa, gan mūra-bleķa, gan elektriskajām krāsnīm. Tā kā būtu arī piedalījies visā procesā, bet tomēr nav nācies pirts gatavībai patērēt vairāk par 6 stundām. Varbūt, ka nav bijušas tik milzīga apmēra krāsnis ;) tomēr aizdoma, ka jaudīgākām krāsnīm ir arī nedaudz lielāka krāsns mute.
Otrs variants un liekas visticamākais tomēr ir malkas kvalitāte. Bleķinieces var kurināt arī ar slapjāku malku, tur akmeņi parasti sakrauti virs bleķa un ar dūmgāzēm saskarsmes nav. Mūrētajās krāsnīs, kur degšanas produkti iet caur akmeņiem uz kuriem pēc tam met ūdeni, malkas kvalitātei ir liela nozīme. Malkai jābūt sausai, pietiekoši siltumietilpīgai, vēlams lapu koku. Literatūrā visbiežāk iesaka sausu bērza malku. Kaut gan no bērza visvairāk izdalās darvas produkti, viņa ir "spēcīga" malka. Līdz ar to augstā degšanas temperatūra nodedzina akmeņus tīrus. Darvas produkti izsēžas jau tālāk, skurstenī.
M minēja, ka kurinot ar egli, alksni. Kaut ko minēja par slapju priedi. Egle un alksnis ir "vāja" malka. Egle un priede savukārt ir skujukoki, kas uz akmeņiem var radīt tos sodrējus. Pēc skujkoku dedzināšanas beigās iesaka kurināšanu nobeigt ar apses malku. tā kā zināms iztīra pat skursteņus.
Saliekot visu kopā - kurinot ar sausu spēcīgu malku, pirti var izkurināt ātrāk, neveidojoties sodrējiem. Ja kurina ar skujkokiem, kā minimums malkai jābūt sausai.
A ja man nav taisnība, iesūdziet mani tiesā :D

EjTakTu ir pilnīga taisnība. Es jau arī teicu, ka pirts kurināšana ir sava veida māksla. Nu ir jāpror sajust, kura pagale jākurina vispirms, kuru var mest ugunī vēlāk un koki jau nu noteikti jāatpazīst.
neredzamais arī taisnība par pirmā gara izlaišanu skurstenī. Vārdu sakot, nav iespējams uzrakstīt precīzu pirtskrāsns kurināšanas instrukciju. Vispirms vajag saprašanu ko kā darīt un tad ar pieredzi parasti viss sanāk. Ja nav vēlēšanās visas tās fiškas apgūt, tad pirtī jāuzstāda bleķa krāsni, bet tad sanāks tikai laba sausā pirts.