Vai kāds zina kaut ko par durelis popular loksnēm?Ka tās uzvedas ja no tām taisa ēkas ārējās sienas.Un cik ekoloģiski tīrs ir šis matereāls,un vai to var krāsot vai līmēt tapeti.

Paceļu tēmu. Koka karkasa mājas projektā Durelis Populair ir ielikta kā tvaika barjera (iekšpusē). Vai tas ir pareizi? Kāpēc gan neizmantot tvaika plēvi, kas, šķiet, ir lētāka? (šobrīd nav iespējams pajautāt projektētājam).

Svarīgi zināt, kas ir paredzēts karkasa ārpusē. Durelis ir skaidene, tātad cieta un konstruktīvi nesoša. Karkasa ēkām vienā karkasa pusē ir obligāti jābūt kaut kam cietam - vai nu reģipsis iekšpusē, vai skaidene/osb/finieris no kādas puses. Tas nodrošina ēkas stabilitāti pret sagāšanos. Svensoni šķērskokus/atgāžņus jau sen nelieto, tā vietā pienaglo (tieši pienaglo, ne pieskrūvē!) plākšņveida materiālus.
Tā kā te jāredz kopbilde, kas kur ir paredzēts. Ja ārā nekā saturoša nav, tad vajag vismaz iekšpusē. Bet no visiem plākšņveidīgajiem laikam visneķīmiskākais ir reģipsis.

Durelis Populair ir kokskaidu plātne, ražo beļģu firma SPANO NV, kas salīmēta ar palielinātu formaldehīda līmes daudzumu un kurai ražošanas procesā virsma speciāli sablīvēta līdz blīvumam 710kg/m3... parastam kokam - priedei ir ~480...500kg/m3, ozolam ~650kg/m3. Piekam virsma papildus piesātināta ar parafīnu, kas daļēji atgrūž mitrumu. Cik saprotu, tad ražotājs :[www.olepat.by]
pamatā vēlas šo materiālu paredzēt lētu mēbeļu izgatavošanai, bet principā plāksnes der arī ēkas karkasa būvniecībā.
Te vienīgi jāņem vērā, ka būs samērā grūti noslēpt vai apdarināt plātņu iekšējās šuves, jo plātnes staigās temperatūras un mitruma svārstību iespaidā.
Par tvaika izolāciju... jā ja ārpusē izmanto vienkāršākas plātnes, kurām nav ievadīts parafīns, tad salīdzinoši pret tām var apgalvot, ka iekšējā plātne mitruma tvaiku aizkavē labāk... taču viss atkarīgs no sienas 'pīrāga' veida.
Piemēram tai pašai OSB plātnei pret sienas siltinājuma esošo virsmu var otēt vai norulēt ar bitumena mastiku un šī mastika veidos tvaika izolāciju.
p.s."Iespējams, ka šodienas formaldehīds ir nekaitīgāks nekā mūsu Bolderājas rūpnīcas ražotajās kokslkaidu plātnēs. "

Pīrāgs ir pamatīgs - sākot no iekšpuses - 2 kārtas reģipša siltināts ar fibrolītu, Durelis (tvaika barjera), vate, Isopllat (vēja barjera), fibrolīts 50 mm, apmetums. Sākam domāt, vai nevar kaut ko "optimizēt". :)

Durelis 100% ārā! 200 mkm plēve dureļa vietā virs vates. Karkasa īpatnība - obligāti tvaikizolācijai jābūt 100% hermētiski - nedrīkst būt neviena sprauga pat 1mm platumā, nekur. Vadi, ja jālaiž ārā ir jānohermetizē utt. To saku no prakses un no laba prāta - nenožēlosi. Izmaksas tas nepalielina, tik cik kādu līmlentu nopirkt, tikai prasa pedantisku un rūpīgu pieeju.
Kam tas draņķa fibrolīts zem reģipša vajadzīgs - jei bogu nesaprotu. Kā siltinājums viņš ir nekāds, kā nesošs materiāls nekāds - kāda tieši ir viņa nozīme visā šajā pīrāgā? Godīgi sakot nesaprotu kāpēc būtu jāizgudro divritenis. Skandināvijā virs 90% privātmāju ir karkasenes un tur tehnoloģija ir standarta, kas teicami kalpo un teicami notur siltumu - viņiem no iekšpuses: reģipsis (vēlams cietais, labāk 2 kārtās), plēve, vate, izoplāte, virsū vai nu dēļu apšuvums uz karkasa vai cietā vate/fibrolīts un apmetums.
Es arī no ārpuses to fibrolītu pilnīgi noteikti neliktu, jo nerakstīts būvniecības likums - koks+cements - NĒ! Turklāt cietā fasādes vate 5cm būs daudz labāka siltumnoturības ziņā un arī ļoti labi apmetama.
Kādus tik brīnumus tie "arhitekti" neizdomā - var tikai pašausmināties.

... vai tas durelis nav domāts.."Karkasa ēkām vienā karkasa pusē ir obligāti jābūt kaut kam cietam - vai nu reģipsis iekšpusē, vai skaidene/osb/finieris no kādas puses. Tas nodrošina ēkas stabilitāti pret sagāšanos. Svensoni šķērskokus/atgāžņus jau sen nelieto, tā vietā pienaglo (tieši pienaglo, ne pieskrūvē!) plākšņveida materiālus. " kā stabilitāti nodrošinošs materiāls, jo riģipsis...stabilitātei... tas taču kartons vai stiklaaudums, kur vidū ģipsis... tad jau stabilitātei labāk izmantot OSB plātnes
Vai ārsienas pīrāgs nevarētu būt šads skaitot no iekšpuses
apdarināts riģipsis - 1. kārta
horizontāls karkass- cinkots vieglmetāls+vates 5cm aizpildījumu+elektroinstalācija
tvaika izolācija
noturībai - 10..12mm OSB plātne
mājas vertikālais karkass 5*15(20)+bērta (pakota)siltumizolācija
vēja izolācija - kastu (gogrētais) kartons
2*25mm fibrolīts ar šuvju pārbīdi, kartonu var likt starp fibrolītiem
baltkaļķu javas apmetums
.... tas aaaa... mans pašam nav nekādas pretenzijas pret fibrolītu, tas taču praksē izturas pietiekoši labi?

Pat vecais padlaiku fibrolīts nostāvējis pienaglots pie gāzbetona un apmests jau 30 gadus un ne vaina...

Es tik esmu lasījusi, ka fibrolīts ir labs siltuma akumulators. Un ka akumulators jāliek vairāk ēkas iekšpusē. Paldies par viedokļiem (labprāt uzklausīšu vēl viedokļus), par tvaika plēves hermētizēšanu zinājām, par pārējo - nāksies tomēr sameklēt arhitektus, lai apstāsta, kam ko ir domājuši. :)

... par siltuma akumulāciju... ja projektā apkures sistēma paredzēta automatizēta, kur tā ziemas sezonas sākumā tiek ieslēgta un izslēgta tikai pavsarī tad ēkas siltuma akumulācijai nav nozīmes un līdz ar to fibrolīta izmantošana lietderīga kā apmetuma slāņa nesoša virsma.
Ja vēlaties nodrošināties pret vasaras karstuma radītiem efektiem, tad vēlams izmantot masīvas - smagas grīdas un pārsegumus, pašsvars vismaz 250...400kg/m2 un masīvas iekšējās nesošās sienas , piemēram karkasa, kur aizbērumam smiltis 20cm biezumā vai mūrētu no ķieģeļa 25cm biezumā.